Latvijas būvnieki uzskata, ka Latvijā nebūs negadījumu biezas sniega segas dēļ
Latvijas būvnieki uzskata, ka Latvijā visticamāk nebūs negadījumu biezas sniega segas dēļ. Kā aģentūrai LETA stāstīja uzņēmuma "Kalnozols celtniecība" valdes priekšsēdētāja vietnieks Ervīns Butkevičs, konstrukciju drošību pārbauda objekta projektēšanas un būvdarbu veikšanas gaitā. Projektētājs, izstrādājot projektu, ņem vērā būvnormatīvus un ar savu parakstu apliecina tā atbilstību likumdošanai.
Latvijas būvnieki uzskata, ka Latvijā visticamāk nebūs negadījumu biezas sniega segas dēļ.
Kā aģentūrai LETA stāstīja uzņēmuma "Kalnozols celtniecība" valdes priekšsēdētāja vietnieks Ervīns Butkevičs, konstrukciju drošību pārbauda objekta projektēšanas un būvdarbu veikšanas gaitā. Projektētājs, izstrādājot projektu, ņem vērā būvnormatīvus un ar savu parakstu apliecina tā atbilstību likumdošanai.
Tehniskais projekts tiek iesniegts apstiprināšanai Būvvaldē, kas pārbauda, vai ir ievēroti spēkā esošie normatīvi. Iespējams veikt arī ekspertīzi, kas neatkarīgi pārbauda projektu, taču šī prasība nav obligāta.
Būvdarbu veikšanas laikā tiek pārbaudīts, vai objekts tiek realizēts saskaņā ar Būvvaldē apstiprināto projektu. Visos "Kalnozols Celtniecība" objektos, veicot betona liešanas darbus, tiek veiktas betona kubiņu pārbaudes dažādās sertificētās laboratorijās. Tādējādi būvdarbu laikā iespējams pārliecināties par veikto darbu kvalitāti un atbilstību projektam, apgalvoja Butkevičs.
Savukārt uzņēmuma "Merks" sabiedrisko attiecību pārstāvis Arnis Lapiņš uzsvēra, ja projektēts pareizi un ir ievēroti visi būvnormatīvi, tad negadījumi notikt nevar. Piemēram, jaunajai daudzfunkcionālajai arēnai ir paredzēta daudz lielāka izturība, nekā vajadzētu, jo līdzīga arēna atrodas daudz tālāk ziemeļos - Kanādā.
Uzņēmuma "Skonto būve" viceprezidents Ivars Millers atzina, ka vienmēr saglabājas negadījumu iespēja, bet Latvijas eksperti, kas pārbauda būvju drošību, ir pietiekami profesionāli. "Visas ēkas tiek celtas paredzot rezerves slodzi," sacīja Millers.
Latvijas lielās būves ir drošas no iespējamas jumtu iegrūšanas, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Viktors Puriņš.
Pēc viņa teiktā, sabiedrībai nevajadzētu uztraukties, jo, būvējot ēkas, tiek ņemts vērā iespējamais sniega spiediena faktors. Ja no būves ar taisnu jumtu regulāri notīra sniegu, problēmām vispār nevajadzētu rasties, teica Puriņš.
"Esmu pārliecināts, ka nelaimi Polijā izraisīja laikus nenotīrītais sniegs no jumta konstrukcijas. Ir skaidrs, ka šī traģēdija liks lielāku uzmanību pievērst projektu drošībai, kā arī izvērtēt projektu izcelsmes valsts klimatisko apstākļu atbilstību iecerētajai būves vietai," sacīja Puriņš.
Kā ziņots, pagājušajā nedēļā Katovicē iebruka jumts izstāžu zālei, kurā atradās simtiem cilvēku. Negadījumā bojā gājuši 66 cilvēki, ieskaitot divus bērnus un divus ārvalstu pilsoņus. Vairāk nekā 140 cilvēki tikuši ievainoti un ir nogādāti slimnīcā.
Avārijas brīdī izstāžu zālē bija atvērta pasta baložu izstāde "Baloži 2006". Baložu turēšana ir reģiona ogļraču iecienīts vaļasprieks. Katovices baložu gadatirgus ir viens no lielākajiem šāda veida pasākumiem Eiropā, kas piesaista baložu audzētājus no visas Polijas un ārvalstīm.
Kā aģentūrai LETA stāstīja uzņēmuma "Kalnozols celtniecība" valdes priekšsēdētāja vietnieks Ervīns Butkevičs, konstrukciju drošību pārbauda objekta projektēšanas un būvdarbu veikšanas gaitā. Projektētājs, izstrādājot projektu, ņem vērā būvnormatīvus un ar savu parakstu apliecina tā atbilstību likumdošanai.
Tehniskais projekts tiek iesniegts apstiprināšanai Būvvaldē, kas pārbauda, vai ir ievēroti spēkā esošie normatīvi. Iespējams veikt arī ekspertīzi, kas neatkarīgi pārbauda projektu, taču šī prasība nav obligāta.
Būvdarbu veikšanas laikā tiek pārbaudīts, vai objekts tiek realizēts saskaņā ar Būvvaldē apstiprināto projektu. Visos "Kalnozols Celtniecība" objektos, veicot betona liešanas darbus, tiek veiktas betona kubiņu pārbaudes dažādās sertificētās laboratorijās. Tādējādi būvdarbu laikā iespējams pārliecināties par veikto darbu kvalitāti un atbilstību projektam, apgalvoja Butkevičs.
Savukārt uzņēmuma "Merks" sabiedrisko attiecību pārstāvis Arnis Lapiņš uzsvēra, ja projektēts pareizi un ir ievēroti visi būvnormatīvi, tad negadījumi notikt nevar. Piemēram, jaunajai daudzfunkcionālajai arēnai ir paredzēta daudz lielāka izturība, nekā vajadzētu, jo līdzīga arēna atrodas daudz tālāk ziemeļos - Kanādā.
Uzņēmuma "Skonto būve" viceprezidents Ivars Millers atzina, ka vienmēr saglabājas negadījumu iespēja, bet Latvijas eksperti, kas pārbauda būvju drošību, ir pietiekami profesionāli. "Visas ēkas tiek celtas paredzot rezerves slodzi," sacīja Millers.
Latvijas lielās būves ir drošas no iespējamas jumtu iegrūšanas, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Viktors Puriņš.
Pēc viņa teiktā, sabiedrībai nevajadzētu uztraukties, jo, būvējot ēkas, tiek ņemts vērā iespējamais sniega spiediena faktors. Ja no būves ar taisnu jumtu regulāri notīra sniegu, problēmām vispār nevajadzētu rasties, teica Puriņš.
"Esmu pārliecināts, ka nelaimi Polijā izraisīja laikus nenotīrītais sniegs no jumta konstrukcijas. Ir skaidrs, ka šī traģēdija liks lielāku uzmanību pievērst projektu drošībai, kā arī izvērtēt projektu izcelsmes valsts klimatisko apstākļu atbilstību iecerētajai būves vietai," sacīja Puriņš.
Kā ziņots, pagājušajā nedēļā Katovicē iebruka jumts izstāžu zālei, kurā atradās simtiem cilvēku. Negadījumā bojā gājuši 66 cilvēki, ieskaitot divus bērnus un divus ārvalstu pilsoņus. Vairāk nekā 140 cilvēki tikuši ievainoti un ir nogādāti slimnīcā.
Avārijas brīdī izstāžu zālē bija atvērta pasta baložu izstāde "Baloži 2006". Baložu turēšana ir reģiona ogļraču iecienīts vaļasprieks. Katovices baložu gadatirgus ir viens no lielākajiem šāda veida pasākumiem Eiropā, kas piesaista baložu audzētājus no visas Polijas un ārvalstīm.
