Latvijas būvniekiem grūtības ar ārvalstu tirgu iekarošanu
Foto: Latvijas būvniekiem grūtības ar ārvalstu tirgu iekarošanu
Vairākas Latvijas būvkompānijas pavasarī izteica vēlmi sākt būvniecību ārvalstīs, taču pusgadlaikā tālu nav tikušas, raksta laikraksts Dienas bizness.
Vairākas Latvijas būvkompānijas pavasarī izteica vēlmi sākt būvniecību ārvalstīs, taču pusgadlaikā tālu nav tikušas, raksta laikraksts Dienas bizness.
Iepriekš vairākas būvfirmas, piemēram, a/s RBSSKALS, SIA Re & Re vēlējušās strādāt ārvalstīs, taču šie plāni apturēti. Daži būvnieki atzīst, ka ieiet ārvalstu tirgos nav tik vienkārši, jo Latvijas būvnieki tur nav vajadzīgi, savukārt citiem traucē politiskā situācija citās valstīs. Db jau rakstīja (10.03.), ka, ņemot vērā būvapjomu kritumu, varētu kļūt aktuāla vietējo būvnieku iziešana ārvalstu tirgos.
SIA PBLC valdes loceklis Jānis Lancers Db pastāstīja, ka gribētu būvēt ārzemēs un pievilcīgs liekas ES tirgus. «Tomēr problēma ir tā, ka ES tirgū nevar tik vienkārši ienākt - citas valstis nelaiž ārvalstu būvniekus, lai pašiem būtu, ko būvēt. Tur nav tā kā pie mums, ka var nākt būvēt visi, kas grib,» norāda J. Lancers.
Arī G. Rāvis norādīja, ka uzņēmumam vienam pašam ienākt kādas citas valsts tirgū būtu sarežģīti, tomēr vienkāršāk to ir izdarīt ,veicot pārrunas ar vietējām būvkompānijām un dibinot ar tām kopuzņēmumus.
«Līdz ar to vietējās kompānijas var tikt pie pasūtījumiem ārzemēs, bet ārvalstnieki tiek pie lētākām izmaksām, kā arī kvalitatīvāka un ātrāka darba,» tā G. Rāvis. SIA Arčers Stikloto konstrukciju departamenta direktors Edijs Purmalis Db norādīja, ka situāciju sarežģī fakts, ka citās valstīs tāpat kā Latvijā ir būvniecības apjomu kritums, līdz ar to arī ārvalstu vietējo kompāniju vidū konkurence ir saasinājusies un neviens nevēlas, lai latvieši nāktu būvēt. Db jau ziņoja (19.12.), ka SIA Laval un partneri vēlējusies veikt būvdarbus Zviedrijā, taču Zviedru arodbiedrības ierobežojušas Latvijas būvniekus, nevēloties, lai tiek izmantots lētāks darbaspēks nekā Zviedrijā.
Strīds risināts Eiropas Kopienu tiesā, kura lēma par labu Laval un partneri. Latvijas lielākās būvkompānijas SIA Skonto būve valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis Db pastāstīja, ka pašlaik tiek dibināts kopuzņēmums kaut kur ārvalstīs, taču, kur tas ir, nepastāstīja. Kompānija vēlas darboties ārvalstu tirgos, taču, kamēr vēl ieceres nav īstenotas, tikmēr G. Rāvis sīkāk par to nestāsta.
Viņš gan piebilda, ka uz valstīm, kuras ir bīstamas karu dēļ, uzņēmums neies. Jāpiebilst, ka arī Skonto būve ir viens no uzņēmumiem, kas 2003. gadā vēlējās strādāt Irākā. Savukārt E. Purmalis Db pavēstīja, ka kompānija galvenokārt ārvalstīs strādā kā stikloto būvkonstrukciju izgatavotājs un uzstādītājs un šobrīd piedalās vairākos konkursos Skandināvijas valstīs, kā arī pēta iespējas strādāt Lielbritānijas tirgū.
Iepriekš vairākas būvfirmas, piemēram, a/s RBSSKALS, SIA Re & Re vēlējušās strādāt ārvalstīs, taču šie plāni apturēti. Daži būvnieki atzīst, ka ieiet ārvalstu tirgos nav tik vienkārši, jo Latvijas būvnieki tur nav vajadzīgi, savukārt citiem traucē politiskā situācija citās valstīs. Db jau rakstīja (10.03.), ka, ņemot vērā būvapjomu kritumu, varētu kļūt aktuāla vietējo būvnieku iziešana ārvalstu tirgos.
SIA PBLC valdes loceklis Jānis Lancers Db pastāstīja, ka gribētu būvēt ārzemēs un pievilcīgs liekas ES tirgus. «Tomēr problēma ir tā, ka ES tirgū nevar tik vienkārši ienākt - citas valstis nelaiž ārvalstu būvniekus, lai pašiem būtu, ko būvēt. Tur nav tā kā pie mums, ka var nākt būvēt visi, kas grib,» norāda J. Lancers.
Arī G. Rāvis norādīja, ka uzņēmumam vienam pašam ienākt kādas citas valsts tirgū būtu sarežģīti, tomēr vienkāršāk to ir izdarīt ,veicot pārrunas ar vietējām būvkompānijām un dibinot ar tām kopuzņēmumus.
«Līdz ar to vietējās kompānijas var tikt pie pasūtījumiem ārzemēs, bet ārvalstnieki tiek pie lētākām izmaksām, kā arī kvalitatīvāka un ātrāka darba,» tā G. Rāvis. SIA Arčers Stikloto konstrukciju departamenta direktors Edijs Purmalis Db norādīja, ka situāciju sarežģī fakts, ka citās valstīs tāpat kā Latvijā ir būvniecības apjomu kritums, līdz ar to arī ārvalstu vietējo kompāniju vidū konkurence ir saasinājusies un neviens nevēlas, lai latvieši nāktu būvēt. Db jau ziņoja (19.12.), ka SIA Laval un partneri vēlējusies veikt būvdarbus Zviedrijā, taču Zviedru arodbiedrības ierobežojušas Latvijas būvniekus, nevēloties, lai tiek izmantots lētāks darbaspēks nekā Zviedrijā.
Strīds risināts Eiropas Kopienu tiesā, kura lēma par labu Laval un partneri. Latvijas lielākās būvkompānijas SIA Skonto būve valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis Db pastāstīja, ka pašlaik tiek dibināts kopuzņēmums kaut kur ārvalstīs, taču, kur tas ir, nepastāstīja. Kompānija vēlas darboties ārvalstu tirgos, taču, kamēr vēl ieceres nav īstenotas, tikmēr G. Rāvis sīkāk par to nestāsta.
Viņš gan piebilda, ka uz valstīm, kuras ir bīstamas karu dēļ, uzņēmums neies. Jāpiebilst, ka arī Skonto būve ir viens no uzņēmumiem, kas 2003. gadā vēlējās strādāt Irākā. Savukārt E. Purmalis Db pavēstīja, ka kompānija galvenokārt ārvalstīs strādā kā stikloto būvkonstrukciju izgatavotājs un uzstādītājs un šobrīd piedalās vairākos konkursos Skandināvijas valstīs, kā arī pēta iespējas strādāt Lielbritānijas tirgū.