Latvijas enerģētikas eksperti: visi ceļi ved uz "kodolu"
Foto: Latvijas enerģētikas eksperti: visi ceļi ved uz "kodolu"
Ekspertu viedoklis Līdz 2020. gadam bāzes jaudas jānodrošina ar gāzes un ogļu stacijām, bet nākotnē, lai panāktu enerģētisko neatkarību, Latvijai jābūvē sava atomstacija. Šāds ir Latvijas zinātnieku -enerģētikas speciālistu piedāvātais bāzes jaudu ieguves scenārijs nākamajiem 30-40 gadiem, "Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai" savu viedokli pauž Dr.habil.sc.ing., prof. Viktors Zēbergs.
Ekspertu viedoklis Līdz 2020. gadam bāzes jaudas jānodrošina ar gāzes un ogļu stacijām, bet nākotnē, lai panāktu enerģētisko neatkarību, Latvijai jābūvē sava atomstacija. Šāds ir Latvijas zinātnieku -enerģētikas speciālistu piedāvātais bāzes jaudu ieguves scenārijs nākamajiem 30-40 gadiem, "Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai" savu viedokli pauž Dr.habil.sc.ing., prof. Viktors Zēbergs.
Šie priekšlikumi tika apspriesti 4. augustā Pasaules enerģijas padomes Latvijas Nacionālās komitejas (LNK) un Nacionālās enerģētikas konfederācijas biedru kopīgajā valdes sēdē, pēc kuras uz diskusiju pulcējās Latvijas vadošie zinātnieki, enerģētikas speciālisti un žurnālisti.
Situācija kļūst nepievilcīga
«Ja Latvija nedomās par savām bāzes jaudām, valstī nebūs stabilas ekonomikas,» uzsvēra Namejs Zeltiņš, Pasaules enerģijas padomes Latvijas Nacionālās komitejas prezidents. «Raugoties, cik lēni mūsu valstī tiek risināts jautājums par jauno bāzes staciju celtniecību, šķiet, likumdevēji šo vienkāršo likumsakarību joprojām neņem vērā.
Kā citādi skaidrot to, ka Ignalinas AES slēgšana 2010. gadā tepat pie durvīm, kā rezultātā reģionā pazudīs 1300 MW jaudas, bet Latvijai, kuras energoapgāde gandrīz par 50%
balstīta uz importu, joprojām nav risinājuma, kur ņemt trūkstošo elektroenerģiju un kad sāksies jauno bāzes staciju celtniecība. No bāzes jaudu viedokļa Latvija ir katastrofālā stāvoklī. Ilgāk gaidīt un nerisināt šo jautājumu būtu noziegums,» uzsvēra profesors N. Zeltiņš.
Atspēkojot nereti piesaukto argumentu, ka bāzes stacijas nevajag būvēt, jo visu trūkstošo enerģiju var iepirkt, Latvenergo valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķel-sons skaidroja - no tautsaimniecības viedokļa konkurētspējīga elektroenerģija ir laba eksporta prece, kas ir ļoti nepieciešama Latvijas tautsaimniecības veicināšanai. Turklāt, ja Latvija tikai importē un savas bāzes jau-
das neattīsta, par elektroenerģiju nāksies maksāt arvien dārgāk. Būtiski, ka valstij savas bāzes jaudas ir regulējošs faktors elektroenerģijas tirgus cenai pašu mājās jeb iespēja nepieļaut cenu nesamērīgu pieaugumu, uzsvēra Latvenergo valdes loceklis Aigars Meļko.
Ar taupīšanu tālu netiksim
Diskusijā vairākkārt tika akcentēta doma, ka energo-efektivitāte ir laba un atbalstāma, taču ar taupīšanu vien bāzes jaudas nodrošināt nevarēs. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents
Juris Ekmanis atgādināja, ka taupības pasākumi — jaunu tehnoloģiju ieviešana, energoefektivo spuldžu nomaiņa visos mājokļos u.c. -maksā ļoti dārgi. Tāpēc tikai bagātās valstis var atļauties ieguldīt naudu energo-efektivitātē, kas nesīs atdevi pēc 10-15 gadiem.
Aigars Meļko atgādināja, ka Latvijas iedzīvotāji elektroenerģiju patērē gandrīz divas reizes mazāk nekā vecajās Eiropas Savienības valstīs, līdz ar to taupīšanas iespējas elektroenerģijas jomā ir minimālas.
Pec pedejo divu gadu straujā elektroenerģijas patēriņa pieauguma, kas vidēji bijis gandrīz 7%, šogad, mazinoties ekonomiskajai aktivitātei, tas turpmāk varētu būt vidēji 3%. Tomēr, attīstoties ražošanai un mainoties IKP struktūrai, elektroenerģijas patēriņa pieaugums atkal varētu pieaugt, tāpēc jau šodien jāmeklē risinājumi, kā to segt, norādīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes loceklis Edvīns Karnītis.
Arī bieži piesauktā zaļā enerģija Latvijai pašreizējā enerģijas krīzes deficīta apstākļos nav risinājums. «Nav pamata domāt, ka bāzes jaudas varēs nodrošināt mazie ražotāji, jo tas būs nenormāli dārgi. Zaļā enerģija jāattīsta paralēli bāzes jaudām,» uzsvēra A. Meļko.
Atoma ideja jāskaidro
Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka atomenerģijai Latvijas energoapgādē nākotnē ir vislielākais potenciāls un tā būs lētākais enerģijas ieguves veids. Turklāt atomenerģija nerada CO2 izmešus kā gāze vai ogles un tai nav izdedžu, kas paliek pāri pēc akmeņogļu sadedzināšanas.
LNK izveidotā prognoze bāzes jaudu elektrostaciju tehnoloģiju attīstībai Latvijā liecina, ka līdz 2010. gadam enerģētikā dominēs gāze, no 2010. gada līdz 2020. gadam Latvijā
lielākoties elektroenerģija tiks ražota no oglēm, no 2020. gada līdz 2030. gadam - no oglēm un atomenerģijas, bet pēc 2030. gada - no atomenerģijas.
Latvijas Elektroenerģētiku un energobūvnieku asociācijas vadītājs Vilnis Krēsliņš uzsvēra, ka jebkura kurināmā cena šodien ir stipri neprognozējama — ogles, gāze, nafta - neviens resurss nebūs lēts, un ar gaidāmajām gāzes cenām Latvijā būs grūti uzbūvēt konkurētspējīgu gāzes staciju.
Taču diskutētāji bija vienisprātis, ka sabiedrībā jāveic liels skaidrojošs darbs, lai ideju par atomstaciju Latvijā pieņemtu. «Esam kritiski par ogļu un biomasas staciju, jo oglēm ir daudz izdedžu, arī CO2 vairāk nekā gāzei. Atomstacijai kaitīgo izmešu nav, bet šo ideju nevaram publiski pārdot, jo 40% sabiedrības ir kategoriski pret atomstaciju un tikai 14% noskaņoti pozitīvi,» sacīja K. Miķelsons, atzīstot, ka pats personīgi drīzāk raugās AES virzienā, nevis atbalsta cietā kurināmā stacijas projektu.
LZA prezidents Juris Ekmanis atgādināja, ka arī mūsu kaimiņvalstis domā par atomstaciju būvniecību, piemēram, Igaunija apsver iespēju to būvēt kopā ar Somiju. Savukārt A. Meļko akcentēja, ka Latvijai par savu atomstaciju būtu jādomā jau agrāk nekā pēc 20-30 gadiem, jo bāzes jaudu deficīts valsti skars jau pēc 2010. gada.
Šie priekšlikumi tika apspriesti 4. augustā Pasaules enerģijas padomes Latvijas Nacionālās komitejas (LNK) un Nacionālās enerģētikas konfederācijas biedru kopīgajā valdes sēdē, pēc kuras uz diskusiju pulcējās Latvijas vadošie zinātnieki, enerģētikas speciālisti un žurnālisti.
Situācija kļūst nepievilcīga
«Ja Latvija nedomās par savām bāzes jaudām, valstī nebūs stabilas ekonomikas,» uzsvēra Namejs Zeltiņš, Pasaules enerģijas padomes Latvijas Nacionālās komitejas prezidents. «Raugoties, cik lēni mūsu valstī tiek risināts jautājums par jauno bāzes staciju celtniecību, šķiet, likumdevēji šo vienkāršo likumsakarību joprojām neņem vērā.
Kā citādi skaidrot to, ka Ignalinas AES slēgšana 2010. gadā tepat pie durvīm, kā rezultātā reģionā pazudīs 1300 MW jaudas, bet Latvijai, kuras energoapgāde gandrīz par 50%
balstīta uz importu, joprojām nav risinājuma, kur ņemt trūkstošo elektroenerģiju un kad sāksies jauno bāzes staciju celtniecība. No bāzes jaudu viedokļa Latvija ir katastrofālā stāvoklī. Ilgāk gaidīt un nerisināt šo jautājumu būtu noziegums,» uzsvēra profesors N. Zeltiņš.
Atspēkojot nereti piesaukto argumentu, ka bāzes stacijas nevajag būvēt, jo visu trūkstošo enerģiju var iepirkt, Latvenergo valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķel-sons skaidroja - no tautsaimniecības viedokļa konkurētspējīga elektroenerģija ir laba eksporta prece, kas ir ļoti nepieciešama Latvijas tautsaimniecības veicināšanai. Turklāt, ja Latvija tikai importē un savas bāzes jau-
das neattīsta, par elektroenerģiju nāksies maksāt arvien dārgāk. Būtiski, ka valstij savas bāzes jaudas ir regulējošs faktors elektroenerģijas tirgus cenai pašu mājās jeb iespēja nepieļaut cenu nesamērīgu pieaugumu, uzsvēra Latvenergo valdes loceklis Aigars Meļko.
Ar taupīšanu tālu netiksim
Diskusijā vairākkārt tika akcentēta doma, ka energo-efektivitāte ir laba un atbalstāma, taču ar taupīšanu vien bāzes jaudas nodrošināt nevarēs. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents
Juris Ekmanis atgādināja, ka taupības pasākumi — jaunu tehnoloģiju ieviešana, energoefektivo spuldžu nomaiņa visos mājokļos u.c. -maksā ļoti dārgi. Tāpēc tikai bagātās valstis var atļauties ieguldīt naudu energo-efektivitātē, kas nesīs atdevi pēc 10-15 gadiem.
Aigars Meļko atgādināja, ka Latvijas iedzīvotāji elektroenerģiju patērē gandrīz divas reizes mazāk nekā vecajās Eiropas Savienības valstīs, līdz ar to taupīšanas iespējas elektroenerģijas jomā ir minimālas.
Pec pedejo divu gadu straujā elektroenerģijas patēriņa pieauguma, kas vidēji bijis gandrīz 7%, šogad, mazinoties ekonomiskajai aktivitātei, tas turpmāk varētu būt vidēji 3%. Tomēr, attīstoties ražošanai un mainoties IKP struktūrai, elektroenerģijas patēriņa pieaugums atkal varētu pieaugt, tāpēc jau šodien jāmeklē risinājumi, kā to segt, norādīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes loceklis Edvīns Karnītis.
Arī bieži piesauktā zaļā enerģija Latvijai pašreizējā enerģijas krīzes deficīta apstākļos nav risinājums. «Nav pamata domāt, ka bāzes jaudas varēs nodrošināt mazie ražotāji, jo tas būs nenormāli dārgi. Zaļā enerģija jāattīsta paralēli bāzes jaudām,» uzsvēra A. Meļko.
Atoma ideja jāskaidro
Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka atomenerģijai Latvijas energoapgādē nākotnē ir vislielākais potenciāls un tā būs lētākais enerģijas ieguves veids. Turklāt atomenerģija nerada CO2 izmešus kā gāze vai ogles un tai nav izdedžu, kas paliek pāri pēc akmeņogļu sadedzināšanas.
LNK izveidotā prognoze bāzes jaudu elektrostaciju tehnoloģiju attīstībai Latvijā liecina, ka līdz 2010. gadam enerģētikā dominēs gāze, no 2010. gada līdz 2020. gadam Latvijā
lielākoties elektroenerģija tiks ražota no oglēm, no 2020. gada līdz 2030. gadam - no oglēm un atomenerģijas, bet pēc 2030. gada - no atomenerģijas.
Latvijas Elektroenerģētiku un energobūvnieku asociācijas vadītājs Vilnis Krēsliņš uzsvēra, ka jebkura kurināmā cena šodien ir stipri neprognozējama — ogles, gāze, nafta - neviens resurss nebūs lēts, un ar gaidāmajām gāzes cenām Latvijā būs grūti uzbūvēt konkurētspējīgu gāzes staciju.
Taču diskutētāji bija vienisprātis, ka sabiedrībā jāveic liels skaidrojošs darbs, lai ideju par atomstaciju Latvijā pieņemtu. «Esam kritiski par ogļu un biomasas staciju, jo oglēm ir daudz izdedžu, arī CO2 vairāk nekā gāzei. Atomstacijai kaitīgo izmešu nav, bet šo ideju nevaram publiski pārdot, jo 40% sabiedrības ir kategoriski pret atomstaciju un tikai 14% noskaņoti pozitīvi,» sacīja K. Miķelsons, atzīstot, ka pats personīgi drīzāk raugās AES virzienā, nevis atbalsta cietā kurināmā stacijas projektu.
LZA prezidents Juris Ekmanis atgādināja, ka arī mūsu kaimiņvalstis domā par atomstaciju būvniecību, piemēram, Igaunija apsver iespēju to būvēt kopā ar Somiju. Savukārt A. Meļko akcentēja, ka Latvijai par savu atomstaciju būtu jādomā jau agrāk nekā pēc 20-30 gadiem, jo bāzes jaudu deficīts valsti skars jau pēc 2010. gada.
