Latvijas koģenerācijas stacijas iesaka darbināt ar dabasgāzi un biomasu
Galvenie ieteicamie kurināmā veidi koģenerācijā ir dabasgāze un biomasa (koksne), secināts Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikālās enerģētikas institūta Enerģijas resursu laboratorijas vadītāja profesora Pētera Šipkova vadībā veiktajā pētījumā "Atjaunojamo enerģijas veidu izmantošanas iespēju un tehnoloģiju izpēte un novērtējums".
Šis pētījums ir daļa no valsts pētījumu programmas "Modernu metožu un tehnoloģiju izpēte un izstrāde enerģētikā: videi draudzīgiem atjaunojamās enerģijas veidiem, enerģijas piegādes drošībai un enerģijas efektīvai izmantošanai".
Pētījumā tika izvērtēti koģenerācijā izmantojamie kurināmie un pielietojamās tehnoloģijas, pamatojot Latvijas apstākļiem piemērotākos risinājumus.
Biomasas galvenā priekšrocība ir tā, ka tas ir vietējais kurināmais, un ietekme uz vidi ir salīdzinoši neliela, savukārt biomasas izmantošanas negatīvie aspekti ir augstās tehnoloģiju izmaksas, zemās siltumtehniskās īpašības un loģistikas problēmas, skaidroja Šipkovs, norādot, ka, izvēloties kurināmo jaunām koģenerācijas stacijām, ieteicams attīstīt biomasas koģenerāciju apdzīvotās vietās, kur nav pieejama dabasgāze, bet ir pietiekams siltumslodžu potenciāls.
Biomasas resursu, ko var izmantot biogāzes ražošanai, apjomu novērtējumi pierādījuši, ka Latvijā iespējams iegūt apmēram 290 miljonus kubikmetru biogāzes, kas ekvivalenta pieciem petadžouliem enerģijas jeb 1,38 miljoniem megavatstundu.
Pētījumā tika izvērtēti koģenerācijā izmantojamie kurināmie un pielietojamās tehnoloģijas, pamatojot Latvijas apstākļiem piemērotākos risinājumus.
Biomasas galvenā priekšrocība ir tā, ka tas ir vietējais kurināmais, un ietekme uz vidi ir salīdzinoši neliela, savukārt biomasas izmantošanas negatīvie aspekti ir augstās tehnoloģiju izmaksas, zemās siltumtehniskās īpašības un loģistikas problēmas, skaidroja Šipkovs, norādot, ka, izvēloties kurināmo jaunām koģenerācijas stacijām, ieteicams attīstīt biomasas koģenerāciju apdzīvotās vietās, kur nav pieejama dabasgāze, bet ir pietiekams siltumslodžu potenciāls.
Biomasas resursu, ko var izmantot biogāzes ražošanai, apjomu novērtējumi pierādījuši, ka Latvijā iespējams iegūt apmēram 290 miljonus kubikmetru biogāzes, kas ekvivalenta pieciem petadžouliem enerģijas jeb 1,38 miljoniem megavatstundu.