Latvijas lielāko pilsētu tirdzniecības telpu segmentā vērojama stabilizācija
Latvijas lielāko pilsētu tirdzniecības telpu segmentā pēc iepriekš piedzīvotā krituma vērojama stabilizācija un turpmāka nomas maksas samazināšanās nav gaidāma, liecina "Latio" sagatavotais Latvijas lielāko pilsētu tirdzniecības platību pārskats.
Informāciju sagatavoja Roberts Kārkliņš, "Latio" tirgus pārskatu projektu vadītājs
Latvijas lielāko pilsētu tirdzniecības telpu segmentā pēc iepriekš piedzīvotā krituma vērojama stabilizācija un turpmāka nomas maksas samazināšanās nav gaidāma, liecina "Latio" sagatavotais Latvijas lielāko pilsētu tirdzniecības platību pārskats.
Pēc mazumtirdzniecības apjomu straujā krituma iepriekšējos gados šogad nozarē iezīmējušās nedaudz pozitīvākas tendences. Par stabilu mazumtirdzniecības apjomu pieaugumu runāt vēl pāragri, tomēr tirgotāju rezultāti gada pirmajos mēnešos, kā arī vairāki citi ekonomikas rādītāji liecina par zināmu stabilitāti un ļauj cerēt uz pakāpenisku pircēju aktivitātes palielināšanos.
Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums 2010.gada martā un aprīlī salīdzinājumā ar gada pirmajiem diviem mēnešiem ir palielinājies par 13%. Lai gan faktiskie tirdzniecības apjomi ir atšķirīgi, procentuāli šis pieaugums ir līdzīgs tam, kāds mazumtirdzniecības nozarē bija vērojams 2006. un 2007.gadā. Tas ir viens no indikatoriem pircēju aktivitātes uzlabojuma rādītājiem. Statistika arī rāda, ka mazumtirdzniecības kopējā apjomā mainījusies attiecība starp nepārtikas preču tirdzniecību un tirdzniecības apjomu pārtikas veikalos. Pedējā pusotra gada laikā nepārtikas preču tirdzniecība veido ap 40% no kopējā apjoma. 2006.–2008.gadā šīs preces veidoja pusi no kopējā apgrozījuma.
"Salīdzinājumā ar "treknajiem" gadiem nepārtikas preču pārdošanas apjomi patlaban ir samazinājušies gandrīz divas reizes. Tāds pats kritums bijis arī būvniecībai, remontam un mājokļa iekārtošanai paredzēto preču tirdzniecībā. Turpertī tirdzniecības apjomi pārtikas veikalos samazinājušies vienmērīgāk un kritums attiecībā pret 2007. un 2008.gadu nav tik ievērojams. Šīs pārmaiņas preču tirdzniecības struktūrā atspoguļojušās arī telpu pieprasījumā un noslogojumā Latvijas lielākajās pilsētās ārpus Rīgas – telpas vairāk atbrīvoja vai mainīja dažādu nepārtikas preču tirgotāji," skaidro "Latio" tirgus analītiķis Māris Grīnbergs.
Krītoties nomnieku pieprasījumam pēc telpām, dažāda veida tirdzniecības platību nomas maksa Latvijas lielākajās pilsētās kopš 2007.–2008.gada samazinājusies par 30% līdz 70%. Viskrasākās izmaiņas ar tirdzniecības nozari saistīto nekustamo īpašumu nomas maksa, cenas un noslogojums piedzīvoja 2009.gadā. Patlaban nomnieku vajadzībām un prasībām atbilstošu tirdzniecības telpu nomas maksa lielākajās Latvijas pilsētās ir sasniegusi zemāko punktu un turpmāka tās samazināšanās ir maz ticama. Tuvākajā laikā nevar prognozēt arī būtisku nomas maksas paaugstināšanos, jo piedāvājums ir lielāks par pieprasījumu, un šī attiecība, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, mainīsies pakāpeniski.
Kā liecina "Latio" reģionālo nodaļu tirdzniecības un vērtēšanas speciālistu apkopotā informācija, situācija tirdzniecības telpu segmentā katrā no Latvijas lielākajām pilsētām ārpus Rīgas ir atšķirīga, tomēr visās ir saskatāmas kopīgas iezīmes – nomas maksas kritums iepriekšējos gados un tās stabilizēšanās šogad, nomnieku rotācija, mazāk veiksmīgiem tirgotājiem atstājot telpas, bet ekonomiski spēcīgākiem pārejot uz labākām, brīvo platību pieaugums atsevišķās pilsētas daļās vai tirdzniecības centros, pieprasījums pēc nelielām telpām. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu telpu īpašnieki un pārvaldītāji ir labāk pielāgojušies esošajai tirgus situācijai un nomnieku iespējām.
Neiznomāto telpu apjoms lielākajās pilsētās ir atšķirīgs un tam ir tendence mainīties. Pilsētu centros un veiksmīgākajos tirdzniecības centros brīvo platību īpatsvars ir mazāks, mikrorajonos – lielāks. Lielākais pieprasījums visās pilsētās ir pēc nelielas platības – līdz 100 kvadrātmetriem – telpām. Arī atjaunojoties ekonomiskajai aktivitātei, tirgotāju un pakalpojumu sniedzēju lielākā interese saglabāsies tieši par nelielām telpām. Tāpat saglabāsies arī nomnieku rotācija.
Latvijas pilsētu tirdzniecības centri strādājuši ar dažādām sekmēm. Tāpat kā Rīgā, arī pārējās Latvijas lielākajās pilsētās ar lielākajām grūtībām jāsastopas tiem tirdzniecības centriem, kuru novietojums nav veiksmīgs vai arī nav izvēlēta pareiza centra koncepcija, un līdz ar to pircēju plūsma tajos ir maza. Arī labvēlīgā tirgus situācijā šādu centru darbība nav uzskatāma par veiksmīgu, bet ekonomiskās krīzes laikā centru izveidē pieļauto kļudu ietekme uz to darbību izpaužas daudz asāk. Pasliktinoties ekonomiskajai situācijai, šādi tirdzniecības centri cieš pirmie – tos pamet nomnieki un centru īpašnieki ir spiesti pazemināt nomas maksu zem tirgus vidējā rādītāja.
"Iekšzemes kopprodukta krituma temps ir samazinājies, tāpat arī vairāki citi ekonomiskie rādītāji uzrāda uzlabošanos, tomēr vēl nevar uzskatīt, ka ekonomiskā krituma zemākais punkts ir pārvarēts. Ja gada vidū pēc zemākā punkta sasniegšanas ekonomiskā aktivitāte palielināsies, gada nogalē Latvijas lielākajās pilsētās varētu gaidīt tirdzniecības telpu noslogojuma pieaugumu un līdz ar to arī nelielu nomas maksu kāpumu tām telpām, kas ir nomnieku sevišķi pieprasītas," skaidro M.Grīnbergs.
Latvijas lielāko pilsētu tirdzniecības platību pārskatā aplūkota situācija tirdzniecības telpu segmentā Daugavpilī, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Rēzeknē, Valmierā un Jēkabpilī. Pārskats pieejams "Latio" mājas lapas sadaļā Tirgus analīze http://www.latio.lv/lv/pakalpojumi/tirgus_analize/
Papildu informācija: Tālr.: 67032380, 29422451; e-pasts: roberts.karklins@latio.lv; www.latio.lv
Latvijas lielāko pilsētu tirdzniecības telpu segmentā pēc iepriekš piedzīvotā krituma vērojama stabilizācija un turpmāka nomas maksas samazināšanās nav gaidāma, liecina "Latio" sagatavotais Latvijas lielāko pilsētu tirdzniecības platību pārskats.
Pēc mazumtirdzniecības apjomu straujā krituma iepriekšējos gados šogad nozarē iezīmējušās nedaudz pozitīvākas tendences. Par stabilu mazumtirdzniecības apjomu pieaugumu runāt vēl pāragri, tomēr tirgotāju rezultāti gada pirmajos mēnešos, kā arī vairāki citi ekonomikas rādītāji liecina par zināmu stabilitāti un ļauj cerēt uz pakāpenisku pircēju aktivitātes palielināšanos.
Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums 2010.gada martā un aprīlī salīdzinājumā ar gada pirmajiem diviem mēnešiem ir palielinājies par 13%. Lai gan faktiskie tirdzniecības apjomi ir atšķirīgi, procentuāli šis pieaugums ir līdzīgs tam, kāds mazumtirdzniecības nozarē bija vērojams 2006. un 2007.gadā. Tas ir viens no indikatoriem pircēju aktivitātes uzlabojuma rādītājiem. Statistika arī rāda, ka mazumtirdzniecības kopējā apjomā mainījusies attiecība starp nepārtikas preču tirdzniecību un tirdzniecības apjomu pārtikas veikalos. Pedējā pusotra gada laikā nepārtikas preču tirdzniecība veido ap 40% no kopējā apjoma. 2006.–2008.gadā šīs preces veidoja pusi no kopējā apgrozījuma.
"Salīdzinājumā ar "treknajiem" gadiem nepārtikas preču pārdošanas apjomi patlaban ir samazinājušies gandrīz divas reizes. Tāds pats kritums bijis arī būvniecībai, remontam un mājokļa iekārtošanai paredzēto preču tirdzniecībā. Turpertī tirdzniecības apjomi pārtikas veikalos samazinājušies vienmērīgāk un kritums attiecībā pret 2007. un 2008.gadu nav tik ievērojams. Šīs pārmaiņas preču tirdzniecības struktūrā atspoguļojušās arī telpu pieprasījumā un noslogojumā Latvijas lielākajās pilsētās ārpus Rīgas – telpas vairāk atbrīvoja vai mainīja dažādu nepārtikas preču tirgotāji," skaidro "Latio" tirgus analītiķis Māris Grīnbergs.
Krītoties nomnieku pieprasījumam pēc telpām, dažāda veida tirdzniecības platību nomas maksa Latvijas lielākajās pilsētās kopš 2007.–2008.gada samazinājusies par 30% līdz 70%. Viskrasākās izmaiņas ar tirdzniecības nozari saistīto nekustamo īpašumu nomas maksa, cenas un noslogojums piedzīvoja 2009.gadā. Patlaban nomnieku vajadzībām un prasībām atbilstošu tirdzniecības telpu nomas maksa lielākajās Latvijas pilsētās ir sasniegusi zemāko punktu un turpmāka tās samazināšanās ir maz ticama. Tuvākajā laikā nevar prognozēt arī būtisku nomas maksas paaugstināšanos, jo piedāvājums ir lielāks par pieprasījumu, un šī attiecība, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, mainīsies pakāpeniski.
Kā liecina "Latio" reģionālo nodaļu tirdzniecības un vērtēšanas speciālistu apkopotā informācija, situācija tirdzniecības telpu segmentā katrā no Latvijas lielākajām pilsētām ārpus Rīgas ir atšķirīga, tomēr visās ir saskatāmas kopīgas iezīmes – nomas maksas kritums iepriekšējos gados un tās stabilizēšanās šogad, nomnieku rotācija, mazāk veiksmīgiem tirgotājiem atstājot telpas, bet ekonomiski spēcīgākiem pārejot uz labākām, brīvo platību pieaugums atsevišķās pilsētas daļās vai tirdzniecības centros, pieprasījums pēc nelielām telpām. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu telpu īpašnieki un pārvaldītāji ir labāk pielāgojušies esošajai tirgus situācijai un nomnieku iespējām.
Neiznomāto telpu apjoms lielākajās pilsētās ir atšķirīgs un tam ir tendence mainīties. Pilsētu centros un veiksmīgākajos tirdzniecības centros brīvo platību īpatsvars ir mazāks, mikrorajonos – lielāks. Lielākais pieprasījums visās pilsētās ir pēc nelielas platības – līdz 100 kvadrātmetriem – telpām. Arī atjaunojoties ekonomiskajai aktivitātei, tirgotāju un pakalpojumu sniedzēju lielākā interese saglabāsies tieši par nelielām telpām. Tāpat saglabāsies arī nomnieku rotācija.
Latvijas pilsētu tirdzniecības centri strādājuši ar dažādām sekmēm. Tāpat kā Rīgā, arī pārējās Latvijas lielākajās pilsētās ar lielākajām grūtībām jāsastopas tiem tirdzniecības centriem, kuru novietojums nav veiksmīgs vai arī nav izvēlēta pareiza centra koncepcija, un līdz ar to pircēju plūsma tajos ir maza. Arī labvēlīgā tirgus situācijā šādu centru darbība nav uzskatāma par veiksmīgu, bet ekonomiskās krīzes laikā centru izveidē pieļauto kļudu ietekme uz to darbību izpaužas daudz asāk. Pasliktinoties ekonomiskajai situācijai, šādi tirdzniecības centri cieš pirmie – tos pamet nomnieki un centru īpašnieki ir spiesti pazemināt nomas maksu zem tirgus vidējā rādītāja.
"Iekšzemes kopprodukta krituma temps ir samazinājies, tāpat arī vairāki citi ekonomiskie rādītāji uzrāda uzlabošanos, tomēr vēl nevar uzskatīt, ka ekonomiskā krituma zemākais punkts ir pārvarēts. Ja gada vidū pēc zemākā punkta sasniegšanas ekonomiskā aktivitāte palielināsies, gada nogalē Latvijas lielākajās pilsētās varētu gaidīt tirdzniecības telpu noslogojuma pieaugumu un līdz ar to arī nelielu nomas maksu kāpumu tām telpām, kas ir nomnieku sevišķi pieprasītas," skaidro M.Grīnbergs.
Latvijas lielāko pilsētu tirdzniecības platību pārskatā aplūkota situācija tirdzniecības telpu segmentā Daugavpilī, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Rēzeknē, Valmierā un Jēkabpilī. Pārskats pieejams "Latio" mājas lapas sadaļā Tirgus analīze http://www.latio.lv/lv/pakalpojumi/tirgus_analize/
Papildu informācija: Tālr.: 67032380, 29422451; e-pasts: roberts.karklins@latio.lv; www.latio.lv