Latvijas mazās HES: ieguvumi nekad neatsvērs zaudējumus
Foto: Latvijas mazās HES: ieguvumi nekad neatsvērs zaudējumus
Pirms dažiem gadiem fotoalbumā par Latviju izlasīju, ka Amata ir viena no skaistākajām un zivīm bagātākajām upēm valstī. Uzķēros uz āķa un devos makšķerēt, raksta "Latvijas Avīze".
Izrādījās, ka blakus viesu mājai, kur biju apmeties, atradās mazā HES. Mākslīgajā ūdens krātuvē blāvoja sastāvējies duļķains šķidrums, bet lejā viņpus aizsprostam tecēja gandrīz izsīcis strauts. Zivju nebija ne vienā, ne otrā vietā.
Upju pieblīvēšana ar mazajām spēkstacijām ir dārga kļūda, ko citur pasaulē nožēlo. Ieguvums ir tīrais nieks salīdzinājumā ar cenu, kas jāmaksā, lai vēlāk atjaunotu upes un zivju krājumus tajās.
Latvijā tagad plāno "izņemt no aizliegumu saraksta" 91 upi un uz tām būvēt mazās HES. Pašlaik Latvijā tādu ir jau 149, bet šīs spēkstacijas ražo tikai nieka vienu procentu no kopējās elektroenerģijas. Nākotnē to īpatsvaru grib palielināt līdz 1,1 procentam.
Somijas upēs ir 150 mazo spēkstaciju un minispēkstaciju. Dambji būvēti sen, galvenokārt dzirnavu, zāģētavu, rūpnīcu un arī spēkstaciju vajadzībām. Tieši tāpat kā Latvijā, arī Somijā mazo spēkstaciju apvienība vēlētos paplašināties, kaut arī atļauju saņemšana nav vienkārša un ekonomiskais ieguvums visai neliels (Latvijā valsts to atbalsta, izmantojot dubulto tarifu).
Tomēr pat Latvijā mazo HES īpašnieki atzīst, ka šajā biznesā neko daudz nopelnīt nevarot. Ekonomiste Dace Ķemere ("Diena", 19.03.2008.) jautā: kāpēc iznīcināt vēl atlikušās skaistākās vietas Latvijā, lai iegūtu šādu santīmu biznesu?
Atbilstīgās Somijas ministrijas ir veikušas pētījumus un nākušas pie slēdziena, ka mazo spēkstaciju ražotās enerģijas īpatsvaru varētu nedaudz palielināt. Runa galvenokārt būtu par veco spēkstaciju atjaunošanu un kapacitātes palielināšanu. No otras puses, pašlaik tiek pētītas arī elektrības taupīšanas iespējas. Viss notiek ciešā sadarbībā ar pašvaldībām un vietējiem iedzīvotājiem un tiek rūpīgi uzmanīts, lai videi nodarītais kaitējums būtu pēc iespējas mazāks. Līdz šim Latvijā vismaz sabiedriskajā telpā nav izskanējis, ka šeit tiktu veikti līdzīgi pētījumi un notiktu kāda sadarbība. Lielākā daļa no Somijas brīvajām upēm tiek rūpīgi aizsargātas, un jaunu spēkstaciju būvēšana nav iespējama. Tam pretojas arī dabas aizstāvji, makšķernieki un visa sabiedrība.
Kā zināms, Latvijā zaļo partija kļuvusi par korumpētās politiskās sabiedrības zobratu, un šeit arī citādā ziņā nav tik labi organizēta dabas aizstāvju kustība kā Ziemeļvalstīs. Pret upju iznīcināšanu no visas sirds necīnās neviens, izņemot Latvijas Makšķernieku asociāciju.
Mūsdienās Somijā ūdens spēkstaciju īpatsvars visā elektrības ražošanā ir 10 - 20%, bet mini un mazās spēkstacijas ražo tikai 10% no ūdens elektrojaudas. Mazajām HES nav lielas nozīmes - viens, augstākais, divi procenti, un īpatsvars samazināsies, kad uzbūvēs jauno kodolelektrostaciju.
Bieži dzird, ka Latvijas nākotnes nozare ir tūrisms, bet aizdambētas upes nekad nevilinās tūristus. Tas savukārt padarīs laukus vēl tukšākus. ASV ziemeļaustrumos bija daudz labu lašu upju, uz kurām savulaik sabūvēja dambjus. Ieguvums bija īslaicīgs. Tagad jāmaksā miljardiem dolāru, lai iznīcinātu dambjus, atjaunotu zivju ceļus un upes.
Somu zinātnieks Riku Pāvola no Oulu universitātes uzskata, ka mazās HES ļoti dažādi maina upju dabu, bet upju atjaunošana ir grūta un dārga. "HES iespaidā tiek pārrauts migrējošo zivju ceļš un iznīcināta vērtīgo zivju populācija. Īpaši tas attiecas uz lašveidīgajām zivīm un nēģiem." Mākslīgie ezeri un citas ūdenskrātuves pārklāj un iznīcina piekrastes floru un faunu. Krāču un tekoša ūdens sugu vietā sāk vairoties stāvošam ūdenim raksturīgas sugas. Sugu daudzveidība sarūk. Ūdenskrātuvē pirms dambja ātri nogulsnējas dūņas, kas regulāri jāizgrābj ar ekskavatoru. Pastāv arī uzskats, ka mākslīgās ūdenskrātuves veicina siltumnīcas efekta gāzu veidošanos.
"Pilnīgi atjaunot upi vairs nav iespējams," uzskata Pāvola. "Daļa notikušo bioloģisko pārmaiņu ir neatgriezeniskas. Vismaz vizuāli to var izdarīt, bet tas noteikti nav ne lēti, ne ātri padarāms."
Juka Rislaki
Upju pieblīvēšana ar mazajām spēkstacijām ir dārga kļūda, ko citur pasaulē nožēlo. Ieguvums ir tīrais nieks salīdzinājumā ar cenu, kas jāmaksā, lai vēlāk atjaunotu upes un zivju krājumus tajās.
Latvijā tagad plāno "izņemt no aizliegumu saraksta" 91 upi un uz tām būvēt mazās HES. Pašlaik Latvijā tādu ir jau 149, bet šīs spēkstacijas ražo tikai nieka vienu procentu no kopējās elektroenerģijas. Nākotnē to īpatsvaru grib palielināt līdz 1,1 procentam.
Somijas upēs ir 150 mazo spēkstaciju un minispēkstaciju. Dambji būvēti sen, galvenokārt dzirnavu, zāģētavu, rūpnīcu un arī spēkstaciju vajadzībām. Tieši tāpat kā Latvijā, arī Somijā mazo spēkstaciju apvienība vēlētos paplašināties, kaut arī atļauju saņemšana nav vienkārša un ekonomiskais ieguvums visai neliels (Latvijā valsts to atbalsta, izmantojot dubulto tarifu).
Tomēr pat Latvijā mazo HES īpašnieki atzīst, ka šajā biznesā neko daudz nopelnīt nevarot. Ekonomiste Dace Ķemere ("Diena", 19.03.2008.) jautā: kāpēc iznīcināt vēl atlikušās skaistākās vietas Latvijā, lai iegūtu šādu santīmu biznesu?
Atbilstīgās Somijas ministrijas ir veikušas pētījumus un nākušas pie slēdziena, ka mazo spēkstaciju ražotās enerģijas īpatsvaru varētu nedaudz palielināt. Runa galvenokārt būtu par veco spēkstaciju atjaunošanu un kapacitātes palielināšanu. No otras puses, pašlaik tiek pētītas arī elektrības taupīšanas iespējas. Viss notiek ciešā sadarbībā ar pašvaldībām un vietējiem iedzīvotājiem un tiek rūpīgi uzmanīts, lai videi nodarītais kaitējums būtu pēc iespējas mazāks. Līdz šim Latvijā vismaz sabiedriskajā telpā nav izskanējis, ka šeit tiktu veikti līdzīgi pētījumi un notiktu kāda sadarbība. Lielākā daļa no Somijas brīvajām upēm tiek rūpīgi aizsargātas, un jaunu spēkstaciju būvēšana nav iespējama. Tam pretojas arī dabas aizstāvji, makšķernieki un visa sabiedrība.
Kā zināms, Latvijā zaļo partija kļuvusi par korumpētās politiskās sabiedrības zobratu, un šeit arī citādā ziņā nav tik labi organizēta dabas aizstāvju kustība kā Ziemeļvalstīs. Pret upju iznīcināšanu no visas sirds necīnās neviens, izņemot Latvijas Makšķernieku asociāciju.
Mūsdienās Somijā ūdens spēkstaciju īpatsvars visā elektrības ražošanā ir 10 - 20%, bet mini un mazās spēkstacijas ražo tikai 10% no ūdens elektrojaudas. Mazajām HES nav lielas nozīmes - viens, augstākais, divi procenti, un īpatsvars samazināsies, kad uzbūvēs jauno kodolelektrostaciju.
Bieži dzird, ka Latvijas nākotnes nozare ir tūrisms, bet aizdambētas upes nekad nevilinās tūristus. Tas savukārt padarīs laukus vēl tukšākus. ASV ziemeļaustrumos bija daudz labu lašu upju, uz kurām savulaik sabūvēja dambjus. Ieguvums bija īslaicīgs. Tagad jāmaksā miljardiem dolāru, lai iznīcinātu dambjus, atjaunotu zivju ceļus un upes.
Somu zinātnieks Riku Pāvola no Oulu universitātes uzskata, ka mazās HES ļoti dažādi maina upju dabu, bet upju atjaunošana ir grūta un dārga. "HES iespaidā tiek pārrauts migrējošo zivju ceļš un iznīcināta vērtīgo zivju populācija. Īpaši tas attiecas uz lašveidīgajām zivīm un nēģiem." Mākslīgie ezeri un citas ūdenskrātuves pārklāj un iznīcina piekrastes floru un faunu. Krāču un tekoša ūdens sugu vietā sāk vairoties stāvošam ūdenim raksturīgas sugas. Sugu daudzveidība sarūk. Ūdenskrātuvē pirms dambja ātri nogulsnējas dūņas, kas regulāri jāizgrābj ar ekskavatoru. Pastāv arī uzskats, ka mākslīgās ūdenskrātuves veicina siltumnīcas efekta gāzu veidošanos.
"Pilnīgi atjaunot upi vairs nav iespējams," uzskata Pāvola. "Daļa notikušo bioloģisko pārmaiņu ir neatgriezeniskas. Vismaz vizuāli to var izdarīt, bet tas noteikti nav ne lēti, ne ātri padarāms."
Juka Rislaki
