Latvijas nekustamā īpašuma tirgus tendenču apskats 2010. gada marts - aprīlis
Aktivitāte nekustamā īpašuma tirgū vēl arvien ir stabila;
Svarīgākā informācija:
Aktivitāte nekustamā īpašuma tirgū vēl arvien ir stabila;
Sērijveida mājokļu cenas pakāpeniski pieaug. Visvairāk darījumu notiek cenu amplitūdā no 600 – 650 EUR/kvm;
2010. gada pirmajā ceturksnī Rīgā tika reģistrēti 16 sērijveida dzīvokļu pirkuma – pārdevuma darījumi, kur vienas platības vienības cena pārsniedz 700 EUR/kvm, pie kam dārgākā cena bijusi 1072 EUR/kvm;
Dzīvokļi jaunajos projektos ar pilnu apdari Rīgas mikrorajonos tiek piedāvāti vidēji par 1100 – 1200 EUR/kvm. Pērkot dzīvokli bez apdares un to remontējot patstāvīgi, tas izmaksās aptuveni 900 – 950 EUR/kvm;
Ir vērojama aktīva Krievijas un citu tuvo kaimiņvalstu rezidentu interese par dzīvokļu un privātmāju īri Jūrmalā vasaras periodam;
Latvijas nekustamais īpašums nav izraisījis gaidīto interesi no izstādes MIPIM 2010 apmeklētājiem Kannās. Savukārt, seminārs par investīciju iespējām Latvijā, kas norisinājās Latvijas vēstniecībā Maskavā, piesaistījis vismaz divas reizes lielāku apmeklētāju skaitu, nekā bija ieplānots.
Dzīvokļi sērijveida mājās.
Neskatoties uz salīdzinošu pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvaru, dzīvokļu cenas sērijveida mājās pieaug: martā un aprīlī tās palielinājušās par aptuveni 1-2%. Par cenas kāpumu pirmkārt ļauj runāt cenas apakšējās robežas pieaugums. Ja februārī – martā, pēc NIRA Fonds speciālistu novērojumiem, lielākais vairums darījumu sērijveida mājokļu tirgū notikuši cenu robežās no 570 līdz 650 EUR par kvadrātmetru, tad aprīlī - no 600 līdz 650 EUR par kvadrātmetru.
Lētu un kvalitātes ziņā pievilcīgu piedāvājumu deficīts ir izjūtams arvien vairāk. Tas īpašumu piedāvājums, kas pārdošanā ir jau vairākus mēnešus, ir vai nu dzīvokļi māju sērijās, kuras tiek uzskatītas par mazāk veiksmīgām (Mazģimeņu projekts, Lietuviešu projekts, Hruščova laiku projekts), vai šie dzīvokļi atrodas māju pirmajos vai pēdējos stāvos, vai arī dzīvokļu cenas ir ievērojami lielākas par šībrīža tirgus cenu. Jauni pievilcīgi piedāvājumi par cenām, kas atbilstu šībrīža tirgus cenai, parādās salīdzinoši reti. Tiklīdz šādi īpašuma piedāvājumi nonāk tirgū, tie izraisa ievērojamu potenciālo pircēju interesi. Ja pārdošanā izremontēts dzīvoklis atrodas pieprasītā Rīgas mikrorajonā un labā sērijveida mājā, cenas šādos darījumos var sasniegt vai pat pārsniegt 700 EUR par kvadrātmetru. To apliecina Zemesgrāmatā reģistrēto darījumu statistika par 2010. gada pirmo ceturksni.
Pēc NIRA Fonds aplēsēm, 2010. gada janvārī-martā Rīgā tika reģistrēti 16 sērijveida dzīvokļu darījumi, kur viena kvadrātmetra cena pārsniedz 700 EUR. Vislielākā pirkuma maksa bija reģistrēta vienistabu dzīvokļa, kas atrodas Ilūkstes ielā, pirkšanas-pārdošanas darījumā – 754 Lv/kvm (1072 EUR/kvm).
«Top 5» iekļuvuši arī sekojoši pirkšanas-pārdošanas darījumi: 2-istabu dzīvoklis Brīvības gatvē – 647 Ls (920 EUR) par kvadrātmetru; 1-istabu dzīvoklis Kurzemes prospektā – 599 Ls (852 EUR) par kvadrātmetru; 2-istabu dzīvoklis Staiceles ielā – 588 Ls (836 EUR) par kvadrātmetru; 2-istabu dzīvoklis Ūnijas ielā – 579 Ls (823 EUR) par kvadrātmetru.
Vislielākā pārdošanas cena 3-istabu dzīvokļiem (daudzdzīvokļu mājā A. Saharova ielā) bija 572 Ls (813 EUR) par kvadrātmetru; 4-istabu dzīvokļiem (mājā Kurzemes prospektā) – 559 Ls (795 EUR) par kvadrātmetru.
"Taču pēc šiem piemēriem nevajadzētu spriest par vidējām tirgus cenām. Tie tikai apliecina to, ka novērojama spēcīga piedāvājuma cenu diferenciācija. Par labu īpašumu pircēji ir gatavi maksāt vairāk, taču par neizremontētu dzīvokli pirmajā stāvā, piemēram, mazāk pieprasītā Ķengaragā, būs grūti saņemt arī 550 EUR par kvadrātmetru," piebilda NIRA Fonds valdes locekle Jevgēnija Markova-Krūmiņa.
Jaunbūves.
Attīstītāji ir apturējuši cenu kāpumu saviem Rīgas projektu dzīvokļiem ar pilnu apdari. Jaunu dzīvokļu pircējiem pilsētas mikrorajonos jārēķinās ar 1100-1200 eiro par kvadrātmetru. Nedaudz lētāk maksā dzīvokļi projektos, kas atrodas attālāk no Rīgas centra – Mārupē, Jaunmārupē, Salaspilī..., bet tie pagaidām neizraisa īpašu potenciālo pircēju interesi.
Par perspektīvu nišu kompānijas NIRA fonds speciālisti uzskata pēdējā laikā tirgū parādījušos projektus ar pelēko apdari. Interesantus tos dara cena – 700 – 750 eiro par kvadrātmetru. Tas ir tikai par 100 eiro dārgāk nekā vecajā dzīvojamā fondā! Pircējam, protams, vēl jātērējas remontam, bet, ņemot vērā remontdarbu un materiālu izmaksu samazināšanos, papildus izmaksas nepārsniegs 100 – 150 eiro/kvm. Tādējādi, galarezultātā varam iegūt dzīvokli, izremontētu pēc pasūtītāja gaumes, par 900 eiro/kvm.
Tiem pircējiem, kam ir brīvi līdzekļi, perspektīva var būt piedalīšanās izsolēs, tādās kā dzīvokļu izpārdošana projektā Dzimtā sēta. Kā rāda prakse, ja banka, kurā ir ieķīlāts izsolītais nekustamais īpašums, saņem apmierinošu cenu, tā nepiedalās izsolē un ļauj iegādāties dzīvokļus citiem izsoles dalībniekiem. Tomēr, jāatzīmē, ka piedalīšanās izsolēs saistīta ar zināmu risku un, pirms tajās piedalīties, jāizanalizē virkne problēmu, ar kurām var nākties saskarties, iegādājoties īpašumu izsolē.
Īre Jūrmalā
Ar vasaras tuvošanos Jūrmalā strauji aktivizējās mājokļu īres tirgus. Pieprasījums, ko pirmkārt formē krievi, izrādījās necerēti liels. Potenciālie īrnieki ir gatavi maksāt to īres maksu, kas vēl pagājšgad skaitījās "paaugstināta". Problēmu rada tikai tas, ka īrnieki grib īrēt mājas un dzīvokļus, labākajā gadījumā, uz vasaru, bet īpašnieki gribētu savus majokļus izīrēt uz 4 – 5 mēnešiem. Vidējās īres cenas labai ( 300 kvm) mājai netālu no kāpu zonas un Latvijas galvenā kurorta centrālajā daļā, ir pieaugušas līdz 4000 – 6000 eiro mēnesī. Ja īrnieks gribēs īrēt māju tikai jūlijā, tas izmaksās viņam vidēji 10 000 – 15 000 eiro.
Par investoriem.
Kompānijas NIRA fonds vadībai bija iespēja piedalīties divos starptautiskos pasākumos, kuri tieši saistīti ar investoru piesaisti mūsu valstij. Pirmais no tiem – lielākā pasaulē nekustamā īpašuma izstāde MIPIM 2010, kura tradicionāli notiek Francijā, Kannās. Ar nožēlu nākas konstatēt, ka Latvijas, tāpat kā citu nelielu valstu, stends neizraisīja gaidīto investoru interesi. Arī krīzes apstākļos viņi turpina intensīvi meklēt komercobjektus labās vietās ar ilgtermiņa nomniekiem – lielām starptautiskām kompānijām. Tas ļauj viņiem garantēt stabilu un prognozējamu naudas plūsmu. "Kāds sarunu biedrs mums spilgti un tēlaini paskaidroja, kāpēc investoriem šai stadijā nav interesanta Latvija", stāsta kompānijas NIRA fonds valdes locekle Jevgenija Markova – Krūmiņa: " Lūk, jūs savā Rīgā zinat visus nekustamā īpašuma objektus ar, jūsuprāt , pievilcīgu atrašanās vietu un un labu rentabilitāti – viņš teica – Lūk, mēs, (starptautiskie invetori) krīzes apstākļos galveno uzmanību pievēršam atrašanās vietai. Lielākoties, darījumi šodien notiek tā sauktajās top location, kur mazāki riski un lielāks cenu pieauguma potenciāls. Latvija kā jauna valsts pagaidām mums ir mazāk prognozējama, tāpēc arī ne tik pievilcīga ilgtermiņa investīcijām."
Pilnīgi pretēja aina bija vērojama Maskavā, kur NIRA fonds vadība uzstājās kā ziņotājs seminārā, kuru organizēja Latvijas vēstniecība Krievijā:
" Tika gaidīts, ka seminārā piedalīsies 70 cilvēki, bet atnāca divreiz vairāk. Daudzi klausījās ziņojumus kājās stāvot. Interese bija ļoti liela. Visi uzdeva jautājumu – vai, investējot mūsu valstī, var saņemt uzturēšanās atļauju? Daudzi bija dzirdējuši par labojumiem Imigrācijas likumā, kuri paredz uzturēšanās atļaujas izsniegšanu no 2010. gada 1. jūnija personām, kuras iegādājušās nekustamo īpašumu Rīgā par vairāk kā 100 000 latiem un ārpus Rīgas par 50 000 latiem un bija ļoti pārsteigti par to, ka saņemt legālu statusu Latvijā, kā arī citās Eiropas savienības valstīs, viņi var arī bez šo labojumu pieņemšanas. Tas liecina par to, cik stipra ir marketinga ietekme Imigrācijas likuma labojumiem, tieši tāpat kā informācijai par mājokļu cenu kritumu (skat. grafiku). Gribu gan brīdināt pārāk lielus optimistus – pat ja labojumi Imigrācijas likumā tiks pieņemti kārtējā izskatīšanā Saeimā, neceru uz tūkstošiem investoru ierašanos no Krievijas. Drīzāk, runa varētu iet par 2 – 3 simtiem pirkumu. Ļoti svarīgu pirkumu, kas dos jaunu impulsu, pirmkārt, dārgo mājokļu segmentam" uzskata kompānijas NIRA fonds vice prezidents Eduards Krūmiņš.
Par kompāniju NIRA fonds (www.nirafonds.com):
Starptautiskā kompānija NIRA fonds – vecākā nekustamā īpašuma kompānija Latvijā.To 1991. gadā dibinājis Vadims Markovs, viens no Latvijas tirgū pieprasītākajiem un autoritatīvākajiem ekspertiem nekustamā īpašuma jomā. No 1993. gada NIRA fonds strādā arī Sankt-Pēterburgā. Kompānijas pakalpojumi: starpniecības pakalpojumi visa veida nekustamā īpašuma darījumiem, konsultācijas, nekustamā īpašuma neatkarīga vērtēšana, darījumu juridiskais nodrošinājums, dzīvojamo ēku un komercobjektu pārvaldīšana un ekspluatācija.
Pašlaik NIRA fonds Rīgā un Sankt-Pēterburgā apvieno vairāk kā 100 speciālistus, strādājošus dažādos nekustamā īpašuma segmentos. NIRA fonds ir sekojošu profesionālu apvienību asociētais loceklis: FIABCI (Starptautiskā nekustamā īpašuma speciālistu apvienība), ГУД (Komerc- un ražošanas īpašumu pārvaldnieku un attīstītāju ģilde), CEREAN (Starptautiskā Centrāl- un Austrumeiropas nekustamā īpašuma profesionāļu apvienība), LANĪDA (Latvijas nekustamā īpašuma darījumu asociācija), LĪVA (Latvijas īpašuma vērtētāju asociācija), POO (Krievijas vērtētāju asociācija).
Ar visiem jautājumiem, kas saistīti ar kompānijas NIRA Fonds darbību, kā arī lai saņemtu papildu komentārus sakarā ar mūsu kompānijas sagatavotajiem ikmēneša analītiskajiem apskatiem, Jūs varat vērsties pa tālruni 67216678.
Paldies par sadarbību!
Aktivitāte nekustamā īpašuma tirgū vēl arvien ir stabila;
Sērijveida mājokļu cenas pakāpeniski pieaug. Visvairāk darījumu notiek cenu amplitūdā no 600 – 650 EUR/kvm;
2010. gada pirmajā ceturksnī Rīgā tika reģistrēti 16 sērijveida dzīvokļu pirkuma – pārdevuma darījumi, kur vienas platības vienības cena pārsniedz 700 EUR/kvm, pie kam dārgākā cena bijusi 1072 EUR/kvm;
Dzīvokļi jaunajos projektos ar pilnu apdari Rīgas mikrorajonos tiek piedāvāti vidēji par 1100 – 1200 EUR/kvm. Pērkot dzīvokli bez apdares un to remontējot patstāvīgi, tas izmaksās aptuveni 900 – 950 EUR/kvm;
Ir vērojama aktīva Krievijas un citu tuvo kaimiņvalstu rezidentu interese par dzīvokļu un privātmāju īri Jūrmalā vasaras periodam;
Latvijas nekustamais īpašums nav izraisījis gaidīto interesi no izstādes MIPIM 2010 apmeklētājiem Kannās. Savukārt, seminārs par investīciju iespējām Latvijā, kas norisinājās Latvijas vēstniecībā Maskavā, piesaistījis vismaz divas reizes lielāku apmeklētāju skaitu, nekā bija ieplānots.
Dzīvokļi sērijveida mājās.
Neskatoties uz salīdzinošu pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvaru, dzīvokļu cenas sērijveida mājās pieaug: martā un aprīlī tās palielinājušās par aptuveni 1-2%. Par cenas kāpumu pirmkārt ļauj runāt cenas apakšējās robežas pieaugums. Ja februārī – martā, pēc NIRA Fonds speciālistu novērojumiem, lielākais vairums darījumu sērijveida mājokļu tirgū notikuši cenu robežās no 570 līdz 650 EUR par kvadrātmetru, tad aprīlī - no 600 līdz 650 EUR par kvadrātmetru.
Lētu un kvalitātes ziņā pievilcīgu piedāvājumu deficīts ir izjūtams arvien vairāk. Tas īpašumu piedāvājums, kas pārdošanā ir jau vairākus mēnešus, ir vai nu dzīvokļi māju sērijās, kuras tiek uzskatītas par mazāk veiksmīgām (Mazģimeņu projekts, Lietuviešu projekts, Hruščova laiku projekts), vai šie dzīvokļi atrodas māju pirmajos vai pēdējos stāvos, vai arī dzīvokļu cenas ir ievērojami lielākas par šībrīža tirgus cenu. Jauni pievilcīgi piedāvājumi par cenām, kas atbilstu šībrīža tirgus cenai, parādās salīdzinoši reti. Tiklīdz šādi īpašuma piedāvājumi nonāk tirgū, tie izraisa ievērojamu potenciālo pircēju interesi. Ja pārdošanā izremontēts dzīvoklis atrodas pieprasītā Rīgas mikrorajonā un labā sērijveida mājā, cenas šādos darījumos var sasniegt vai pat pārsniegt 700 EUR par kvadrātmetru. To apliecina Zemesgrāmatā reģistrēto darījumu statistika par 2010. gada pirmo ceturksni.
Pēc NIRA Fonds aplēsēm, 2010. gada janvārī-martā Rīgā tika reģistrēti 16 sērijveida dzīvokļu darījumi, kur viena kvadrātmetra cena pārsniedz 700 EUR. Vislielākā pirkuma maksa bija reģistrēta vienistabu dzīvokļa, kas atrodas Ilūkstes ielā, pirkšanas-pārdošanas darījumā – 754 Lv/kvm (1072 EUR/kvm).
«Top 5» iekļuvuši arī sekojoši pirkšanas-pārdošanas darījumi: 2-istabu dzīvoklis Brīvības gatvē – 647 Ls (920 EUR) par kvadrātmetru; 1-istabu dzīvoklis Kurzemes prospektā – 599 Ls (852 EUR) par kvadrātmetru; 2-istabu dzīvoklis Staiceles ielā – 588 Ls (836 EUR) par kvadrātmetru; 2-istabu dzīvoklis Ūnijas ielā – 579 Ls (823 EUR) par kvadrātmetru.
Vislielākā pārdošanas cena 3-istabu dzīvokļiem (daudzdzīvokļu mājā A. Saharova ielā) bija 572 Ls (813 EUR) par kvadrātmetru; 4-istabu dzīvokļiem (mājā Kurzemes prospektā) – 559 Ls (795 EUR) par kvadrātmetru.
"Taču pēc šiem piemēriem nevajadzētu spriest par vidējām tirgus cenām. Tie tikai apliecina to, ka novērojama spēcīga piedāvājuma cenu diferenciācija. Par labu īpašumu pircēji ir gatavi maksāt vairāk, taču par neizremontētu dzīvokli pirmajā stāvā, piemēram, mazāk pieprasītā Ķengaragā, būs grūti saņemt arī 550 EUR par kvadrātmetru," piebilda NIRA Fonds valdes locekle Jevgēnija Markova-Krūmiņa.
Jaunbūves.
Attīstītāji ir apturējuši cenu kāpumu saviem Rīgas projektu dzīvokļiem ar pilnu apdari. Jaunu dzīvokļu pircējiem pilsētas mikrorajonos jārēķinās ar 1100-1200 eiro par kvadrātmetru. Nedaudz lētāk maksā dzīvokļi projektos, kas atrodas attālāk no Rīgas centra – Mārupē, Jaunmārupē, Salaspilī..., bet tie pagaidām neizraisa īpašu potenciālo pircēju interesi.
Par perspektīvu nišu kompānijas NIRA fonds speciālisti uzskata pēdējā laikā tirgū parādījušos projektus ar pelēko apdari. Interesantus tos dara cena – 700 – 750 eiro par kvadrātmetru. Tas ir tikai par 100 eiro dārgāk nekā vecajā dzīvojamā fondā! Pircējam, protams, vēl jātērējas remontam, bet, ņemot vērā remontdarbu un materiālu izmaksu samazināšanos, papildus izmaksas nepārsniegs 100 – 150 eiro/kvm. Tādējādi, galarezultātā varam iegūt dzīvokli, izremontētu pēc pasūtītāja gaumes, par 900 eiro/kvm.
Tiem pircējiem, kam ir brīvi līdzekļi, perspektīva var būt piedalīšanās izsolēs, tādās kā dzīvokļu izpārdošana projektā Dzimtā sēta. Kā rāda prakse, ja banka, kurā ir ieķīlāts izsolītais nekustamais īpašums, saņem apmierinošu cenu, tā nepiedalās izsolē un ļauj iegādāties dzīvokļus citiem izsoles dalībniekiem. Tomēr, jāatzīmē, ka piedalīšanās izsolēs saistīta ar zināmu risku un, pirms tajās piedalīties, jāizanalizē virkne problēmu, ar kurām var nākties saskarties, iegādājoties īpašumu izsolē.
Īre Jūrmalā
Ar vasaras tuvošanos Jūrmalā strauji aktivizējās mājokļu īres tirgus. Pieprasījums, ko pirmkārt formē krievi, izrādījās necerēti liels. Potenciālie īrnieki ir gatavi maksāt to īres maksu, kas vēl pagājšgad skaitījās "paaugstināta". Problēmu rada tikai tas, ka īrnieki grib īrēt mājas un dzīvokļus, labākajā gadījumā, uz vasaru, bet īpašnieki gribētu savus majokļus izīrēt uz 4 – 5 mēnešiem. Vidējās īres cenas labai ( 300 kvm) mājai netālu no kāpu zonas un Latvijas galvenā kurorta centrālajā daļā, ir pieaugušas līdz 4000 – 6000 eiro mēnesī. Ja īrnieks gribēs īrēt māju tikai jūlijā, tas izmaksās viņam vidēji 10 000 – 15 000 eiro.
Par investoriem.
Kompānijas NIRA fonds vadībai bija iespēja piedalīties divos starptautiskos pasākumos, kuri tieši saistīti ar investoru piesaisti mūsu valstij. Pirmais no tiem – lielākā pasaulē nekustamā īpašuma izstāde MIPIM 2010, kura tradicionāli notiek Francijā, Kannās. Ar nožēlu nākas konstatēt, ka Latvijas, tāpat kā citu nelielu valstu, stends neizraisīja gaidīto investoru interesi. Arī krīzes apstākļos viņi turpina intensīvi meklēt komercobjektus labās vietās ar ilgtermiņa nomniekiem – lielām starptautiskām kompānijām. Tas ļauj viņiem garantēt stabilu un prognozējamu naudas plūsmu. "Kāds sarunu biedrs mums spilgti un tēlaini paskaidroja, kāpēc investoriem šai stadijā nav interesanta Latvija", stāsta kompānijas NIRA fonds valdes locekle Jevgenija Markova – Krūmiņa: " Lūk, jūs savā Rīgā zinat visus nekustamā īpašuma objektus ar, jūsuprāt , pievilcīgu atrašanās vietu un un labu rentabilitāti – viņš teica – Lūk, mēs, (starptautiskie invetori) krīzes apstākļos galveno uzmanību pievēršam atrašanās vietai. Lielākoties, darījumi šodien notiek tā sauktajās top location, kur mazāki riski un lielāks cenu pieauguma potenciāls. Latvija kā jauna valsts pagaidām mums ir mazāk prognozējama, tāpēc arī ne tik pievilcīga ilgtermiņa investīcijām."
Pilnīgi pretēja aina bija vērojama Maskavā, kur NIRA fonds vadība uzstājās kā ziņotājs seminārā, kuru organizēja Latvijas vēstniecība Krievijā:
" Tika gaidīts, ka seminārā piedalīsies 70 cilvēki, bet atnāca divreiz vairāk. Daudzi klausījās ziņojumus kājās stāvot. Interese bija ļoti liela. Visi uzdeva jautājumu – vai, investējot mūsu valstī, var saņemt uzturēšanās atļauju? Daudzi bija dzirdējuši par labojumiem Imigrācijas likumā, kuri paredz uzturēšanās atļaujas izsniegšanu no 2010. gada 1. jūnija personām, kuras iegādājušās nekustamo īpašumu Rīgā par vairāk kā 100 000 latiem un ārpus Rīgas par 50 000 latiem un bija ļoti pārsteigti par to, ka saņemt legālu statusu Latvijā, kā arī citās Eiropas savienības valstīs, viņi var arī bez šo labojumu pieņemšanas. Tas liecina par to, cik stipra ir marketinga ietekme Imigrācijas likuma labojumiem, tieši tāpat kā informācijai par mājokļu cenu kritumu (skat. grafiku). Gribu gan brīdināt pārāk lielus optimistus – pat ja labojumi Imigrācijas likumā tiks pieņemti kārtējā izskatīšanā Saeimā, neceru uz tūkstošiem investoru ierašanos no Krievijas. Drīzāk, runa varētu iet par 2 – 3 simtiem pirkumu. Ļoti svarīgu pirkumu, kas dos jaunu impulsu, pirmkārt, dārgo mājokļu segmentam" uzskata kompānijas NIRA fonds vice prezidents Eduards Krūmiņš.
Par kompāniju NIRA fonds (www.nirafonds.com):
Starptautiskā kompānija NIRA fonds – vecākā nekustamā īpašuma kompānija Latvijā.To 1991. gadā dibinājis Vadims Markovs, viens no Latvijas tirgū pieprasītākajiem un autoritatīvākajiem ekspertiem nekustamā īpašuma jomā. No 1993. gada NIRA fonds strādā arī Sankt-Pēterburgā. Kompānijas pakalpojumi: starpniecības pakalpojumi visa veida nekustamā īpašuma darījumiem, konsultācijas, nekustamā īpašuma neatkarīga vērtēšana, darījumu juridiskais nodrošinājums, dzīvojamo ēku un komercobjektu pārvaldīšana un ekspluatācija.
Pašlaik NIRA fonds Rīgā un Sankt-Pēterburgā apvieno vairāk kā 100 speciālistus, strādājošus dažādos nekustamā īpašuma segmentos. NIRA fonds ir sekojošu profesionālu apvienību asociētais loceklis: FIABCI (Starptautiskā nekustamā īpašuma speciālistu apvienība), ГУД (Komerc- un ražošanas īpašumu pārvaldnieku un attīstītāju ģilde), CEREAN (Starptautiskā Centrāl- un Austrumeiropas nekustamā īpašuma profesionāļu apvienība), LANĪDA (Latvijas nekustamā īpašuma darījumu asociācija), LĪVA (Latvijas īpašuma vērtētāju asociācija), POO (Krievijas vērtētāju asociācija).
Ar visiem jautājumiem, kas saistīti ar kompānijas NIRA Fonds darbību, kā arī lai saņemtu papildu komentārus sakarā ar mūsu kompānijas sagatavotajiem ikmēneša analītiskajiem apskatiem, Jūs varat vērsties pa tālruni 67216678.
Paldies par sadarbību!