Latvijas un Baltijas reģiona aktualitātes 2007. gada Pasaules Enerģijas Kongresā Romā
Pasaules Enerģijas Padomes 20. kongresā, kas šī gada 11.-15.novembrī noritēja Itālijas galvaspilsētā Romā, mūsu valsti pārstāvēja apvienotā Pasaules Enerģijas Padomes Latvijas nacionālās komitejas (PEP LNK) un AS "Latvenergo" delegācija PEP LNK prezidenta, Dr.habil,sc.ing., prof. Nameja Zeltiņa vadībā.
Kopīgi sagatavoto prezentāciju un referātu "Latvijas enerģētikas sektora ārējās neatkarības palielināšana reģionālo un globālo energosistēmu ietvaros", kas atspoguļoja ne tikai šī brīža Latvijas enerģētikas sektora attīstības aktualitāti, bet iezīmēja arī nākotnes virzības tendenci, kongresa aktuālo diskusiju sesijas "Veidojot vienotu vides skatījumu" (Developing a Common Environment Vision) darba grupā nolasīja AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons.
Tika izcelti modernie un milzīgas investīcijas prasošie ģenerējošo jaudu rekonstrukcijas projekti, aktualizēta Latvijas kā "zaļās enerģijas’ izstrādes reģionālā līdera loma, kā arī turpināta polemika par iespējamo Latvijas un Skandināvijas energosistēmu augstsprieguma saišu (kabeļu saslēgumu) veidošanu.
Energoresursu ārējās atkarības raksturojumam, tika uzsvērts, ka elektroenerģijas ģenerācijas sektorā vidējais rādītājs ir visai svārstīgs – no 20-45%, savukārt, dabasgāzes apgādes sektorā – tie ir nemainīgi 100% (Krievijas dabasgāzes imports).
Īpaši aktuāla ģenerējošo jaudu problēma varētu kļūt 2015.-2016. gadā, zaudējot vēl vienu Baltijas elektroenerģijas ģenerācijas "bāzes punktu"- Igaunijas degakmens spēkstacijas, kuru slēgšana šobrīd ir ne tikai igauņu, bet arī citu Baltijas valstu enerģētiķu uzmanības lokā.
Piedāvājot potenciālos ģenerējošo jaudu deficīta problēmas risinājumus, tika aplūkots gan visai pretrunīgais, tā dēvētais "jaunās Ignalinas", jeb Baltijas atomelektrostacijas projekts, gan jaunu Baltijas valstu – Skandināvijas un Baltijas valstu-Polijas kabeļu saišu veidošana.
Arī Latvijas mērogā arvien aktuālākais jaunas spēkstacijas būvniecības projekts Kurzemē (dabasgāzes vai ogļu spēkstacija – 400MW).
Tika minēta arī reģionāli perspektīvā 400kV (1000MW) Lietuvas-Polijas energosistēmu starpsavienojuma izveides iespēja.
Diemžēl jāatzīst, ka tieši uz Latvijas energosistēmas attīstību un paplašināšanu tieši attiecināms tikai viens – vēl pagaidām visai neskaidrais, augstsprieguma kabeļu saites Latvija-Zviedrija, projekts.
Tas varētu savienot Latvijas un Zviedrijas energosistēmas, šķērsojot Baltijas jūru un Gotlandes salu.
Turpinājums sekos
Foto: Latvijas un Baltijas reģiona aktualitātes 2007. gada Pasaules Enerģijas Kongresā Romā; autors: Latvijas un Baltijas reģiona aktualitātes 2007. gada Pasaules Enerģijas Kongresā RomāLatvijas elektroenerģijas apgādes sistēmas attīstības dinamikas un virzienu raksturojumam, tika iezīmēta šī brīža situācija Latvijas elektroenerģijas apgādes sektorā.
Tika izcelti modernie un milzīgas investīcijas prasošie ģenerējošo jaudu rekonstrukcijas projekti, aktualizēta Latvijas kā "zaļās enerģijas’ izstrādes reģionālā līdera loma, kā arī turpināta polemika par iespējamo Latvijas un Skandināvijas energosistēmu augstsprieguma saišu (kabeļu saslēgumu) veidošanu.
Energoresursu ārējās atkarības raksturojumam, tika uzsvērts, ka elektroenerģijas ģenerācijas sektorā vidējais rādītājs ir visai svārstīgs – no 20-45%, savukārt, dabasgāzes apgādes sektorā – tie ir nemainīgi 100% (Krievijas dabasgāzes imports).
Foto: Latvijas un Baltijas reģiona aktualitātes 2007. gada Pasaules Enerģijas Kongresā Romā; autors: Latvijas un Baltijas reģiona aktualitātes 2007. gada Pasaules Enerģijas Kongresā RomāTāpat, tika skarta ne tikai Baltijas valstu reģionam kopumā, bet arī Latvijai kā deficīta energosistēmai ārkārtīgi aktuālā ģenerējošo jaudu nepietiekamības problēma pēc Ignalinas AES slēgšanas 2009. gadā.
Īpaši aktuāla ģenerējošo jaudu problēma varētu kļūt 2015.-2016. gadā, zaudējot vēl vienu Baltijas elektroenerģijas ģenerācijas "bāzes punktu"- Igaunijas degakmens spēkstacijas, kuru slēgšana šobrīd ir ne tikai igauņu, bet arī citu Baltijas valstu enerģētiķu uzmanības lokā.
Piedāvājot potenciālos ģenerējošo jaudu deficīta problēmas risinājumus, tika aplūkots gan visai pretrunīgais, tā dēvētais "jaunās Ignalinas", jeb Baltijas atomelektrostacijas projekts, gan jaunu Baltijas valstu – Skandināvijas un Baltijas valstu-Polijas kabeļu saišu veidošana.
Arī Latvijas mērogā arvien aktuālākais jaunas spēkstacijas būvniecības projekts Kurzemē (dabasgāzes vai ogļu spēkstacija – 400MW).
Foto: Latvijas un Baltijas reģiona aktualitātes 2007. gada Pasaules Enerģijas Kongresā Romā; autors: Latvijas un Baltijas reģiona aktualitātes 2007. gada Pasaules Enerģijas Kongresā RomāStarpsavienojumu, jeb kabeļu saišu veidošanas aspektā, tika vērsta uzmanība uz sekojošiem projektiem: 600MW augstsprieguma kabeļu saites Igaunijas-Somija (Estlink 2), augstsprieguma kabeļu saites Latvija-Zviedrija un augstsprieguma kabeļu saites Lietuva-Zviedrija (SwindLit) izbūvi.
Tika minēta arī reģionāli perspektīvā 400kV (1000MW) Lietuvas-Polijas energosistēmu starpsavienojuma izveides iespēja.
Diemžēl jāatzīst, ka tieši uz Latvijas energosistēmas attīstību un paplašināšanu tieši attiecināms tikai viens – vēl pagaidām visai neskaidrais, augstsprieguma kabeļu saites Latvija-Zviedrija, projekts.
Tas varētu savienot Latvijas un Zviedrijas energosistēmas, šķērsojot Baltijas jūru un Gotlandes salu.
Turpinājums sekos
Foto: Latvijas un Baltijas reģiona aktualitātes 2007. gada Pasaules Enerģijas Kongresā Romā; autors: Latvijas un Baltijas reģiona aktualitātes 2007. gada Pasaules Enerģijas Kongresā Romā