Latvijas un Rīgas ceļu un ielu tīrīšanas un uzturēšanas dienestu gatavība ziemai

Foto: Latvijas un Rīgas ceļu un ielu tīrīšanas un uzturēšanas dienestu gatavība ziemai; autors: Latvijas un Rīgas ceļu un ielu tīrīšanas un uzturēšanas dienestu gatavība ziemai

Par visas Latvijas un atsevišķu pilsētu atbildīgo dienestu gatavību ielu un ceļu tīrīšanai ziemas apstākļos varējām pārliecināties paši pagājušo brīvdienu laikā. Pirmdien, 21.10.2002, notikusī Latvijas Autoceļu direkcijas (LAD) preses konference un Rīgas domes Satiksmes departamenta (RDSD) sniegtā informācija ļauj palūkoties uz stāvokli no šo dienestu redzes punkta. Savukārt Jūs, cienījamie portāla lietotāji, esat laipni aicināti izteikt savas domas Foruma sadaļā.

Ziemai gatavi
Kopumā gan valsts autoceļu, gan Rīgas domes finansētie dienesti ir gatavi ceļu un ielu uzturēšanai ziemas apstākļos. Kā atzina LAD Ceļu uzturēšanas pārvaldes direktors Aldis Lācis un RDSD preses sekretārs Jānis Vahers, ja dabas untumi nebūs ekstremāli, finansējums ir pietiekams, lai arī nav būtiski mainījies kopš pagājušā gada. Kopējais LAD budžets autoceļu, tiltu un satiksmes pārvadu uzturēšanai un kopšanai ziemas sezonai ir Ls 9,2 milj., kas ir par ~ Ls 100.000 vairāk nekā iepriekšējā sezonā. No tiem ceļu uzturēšanas darbu veikšanai vien atvēlēts Ls 7,3 milj. Turklāt jau laicīgi izdevies noslēgt apsaimniekošanas līgumus ar attiecīgajām kompānijām, kas citu gadu nav vedies tik sekmīgi. RDSD plāno pilsētas ielu mehanizētai uzturēšanai tērēt Ls 1,37 milj.

Tehnika
Lai nodrošinātu solīto valsts autoceļu un galvaspilsētas ielu funkcionēšanu ziemā, patlaban LAD kontrolē esošo atbildīgo dienestu rīcībā ir 211, RSDS - 58 (neskaitot autotransportu un materiālu sagatavošanas un iekraušanas tehniku), specializētās tehnikas vienības, kas spēj nodrošināt ceļu kaisīšanu, tīrīšanu un sniega transportēšanu, kā arī 176, RDSD - 14, autogreideri. Lielākā daļa no šīs tehnikas jau ir Rietumos ražota, turklāt pēdējā laikā iegādāta arī jauna, taču autogreideru parkā, lai arī salīdzinoši jaunāka gada gājuma, tomēr vēl daudz bijušās PSRS rūpnīcās tapušo vienību. Specializētā tehnika ir gana dārga (ap Ls 100.000 gabalā), lai pat attīstītās valstīs to pirktu rezervei vai izmantotu ar vāju kapacitāti, tāpēc arī pie mums tiek uzturēts un papildus iegādāts, tikai lai nodrošinātu optimāli izmantojamu mehānismu apjomu.

Foto: Latvijas un Rīgas ceļu un ielu tīrīšanas un uzturēšanas dienestu gatavība ziemai; autors: Latvijas un Rīgas ceļu un ielu tīrīšanas un uzturēšanas dienestu gatavība ziemai

Ceļu un ielu kategorijas
Kā katru gadu saglabājas Latvijas autoceļu iedalījums klasēs pēc nozīmes un satiksmes intensitātes. Par visaugstākā svarīguma jeb A kategorijas ceļiem atzīti 543,3 km, A1- 1.320,1 km, B - 2.129,2 km, C - 4.370,6 km, C1 - 8.355,8 km, bet 3.690,5 km iekļauti bezklases ceļu klasē. Neskatoties uz klasi, augstieņu rajoniem to specifikas dēļ tiek piešķirts papildu finansējums.
LAD izstrādājusi normatīvus, kas nosaka brauktuvju atbrīvošanu no sniega un ledus, saskaņā ar noteikto klasi. Pastāvīgos laika apstākļos:

- A grupas ceļiem jābūt tīriem līdz asfalta segumam (līdz -6 C) 3 stundas pēc snigšanas beigām vai apledojuma parādīšanās;

- A1 - jābūt tīriem līdz asfalta segumam (līdz -6 C) 4 stundas pēc snigšanas beigām vai apledojuma parādīšanās. Tomēr šajos ceļos jau pieļaujams arī piebraukts, sasalis sniegs līdz 4 cm, risas līdz 20mm;

- B - tīrīšana jāveic 6 stundas pēc nokrišņu beigām vai apledojuma parādīšanās, nodrošinot piebrauktu vai sasalušu sniegu līdz 4 cm, risas līdz 20mm;

- C - tīrīšana jāveic 24 stundas pēc nokrišņu beigām vai 8 stundas pēc apledojuma parādīšanās, nodrošinot piebrauktu vai sasalušu sniegu līdz 10 cm, risas līdz 40mm;

- C1 - tīrīšana jāveic 24 stundas pēc nokrišņu beigām vai 12 stundas pēc apledojuma parādīšanās, nodrošinot piebrauktu vai sasalušu sniegu līdz 10 cm, risas līdz 40mm;

Saskaņā ar ziemas plānu valsts autoceļus paredzēts kaisīt 70 dienas, bet tīrīt - 50 dienas. Bezklases ceļus ziemas sezonas laikā iecerēts tīrīt vismaz 4 reizes. Līdz 1.novembrim ceļu dienestu pakalpojumi tiks apmaksāti pēc padarītā, jo kvalitātes kritēriji tiks vērtēti tikai pēc šī datuma.

Rīgā brauktuvju iedalījums ir vienkāršāks: maģistrālās, kā arī sabiedriskā transporta izmantotās ielas, kas gandrīz ir viens un tas pats; rajona nozīmes ielas; tilti un satiksmes pārvadi. Pēc J. Vahera teiktā, nav striktu normatīvu, kas noteiktu, cik ātri segumam jābūt pilnībā vai vismaz daļēji attīrītam, uz maģistrālajām ielām attiecināms apzīmējums "cik tik vien ātri iespējams". Tomēr attiecīgajiem dienestiem jāveic darbu izpilde jebkurā diennakts laikā un tieši tā tiek organizēta tehnikas lielākās daļas izmantošana. Rajona nozīmes ceļi netiks apkalpoti visu diennakti un to tīrīšana paredzēta 20% apjomā no kopplatības.

Materiāli
Lai arī medijos laiku pa laikam pazibēja info par dažādu NaCl (sālij) alternatīvu līdzekļu iespējamu izmantošanu, tomēr gan LAD, gan RDSD noraidīja to realitāti vismaz tuvākajā nākotnē. A.Lācis, atsaucoties arī uz ziemeļu kaimiņu pieredzi, uzsvēra, ka nekas efektīvāks par mitras sāls, vai smilšu un sāls sajaukumu - atkarībā no laika apstākļu specifikas, - pagaidām nav atrasts. Ar jaunākās tehnikas palīdzību varot precīzi dozēt uzklājamā sastāva daudzumu, tādējādi panākot efektīvu rezultātu ekonomiskiem līdzekļiem, bet iespējami minimāli kaitējot transportam un dabai.

J.Vahers atzina, ka tā saucamais Maskavas līdzeklis, par ko parādījās informācija pēc G.Bojāra vizītes Krievijas galvaspilsētā, ir 25 reizes dārgāks par sāli un tā efektivitāte, jo īpaši mūsu mainīgajos laika apstākļos, joprojām nav labi zināma. Lai to pārbaudītu un analizētu, RD Satiksmes departamentam būtu nepieciešami prāvi līdzekļi, bet pašreizējie joprojām nav pietiekami primārajai ceļu uzturēšanai un labošanai.

Jāuzsver, ka neraugoties uz ceļu dienestu gatavību ziemā nodrošināt iespējami labus braukšanas apstākļus uz valsts autoceļiem un pilsētu ielām, tie nevar būt līdzvērtīgi vasarai. Tādēļ autovadītājiem attiecīgi jāsagatavo savi transporta līdzekļi, bet galvenais - jāpielāgo braukšanas veidu.

Ceļazīmju zādzības un bojājumi
LAD budžetam vien nes Ls 258.000 zaudējumus. Kā zināms autoceļu uzturēšanu, tai skaitā ceļa zīmju un norāžu izgatavošanu, uzstādīšanu un apkopi, tieši vai pastarpināti, lielā mērā apmaksājam mēs visi - ar degvielas akcīzes un transporta līdzekļa ikgadējās nodevas palīdzību. Tādējādi bojājumu un zādzību radīto zaudējumu kompensēšanai nepieciešamie līdzekļi jānovirza no papildināšanai, attīstībai un citiem mērķiem paredzētajiem. LAD vadība īpaši asi akcentē augusta beigās sākušās un tikai patlaban pieklusušās liela mēroga virziena radītāju (kopumā 72 gab.) laupīšanas Rīgas apvedceļā un Rīgas - Jelgavas šosejā, kas pa šo laika sprīdi nodarīja kaitējumu Ls 108.000 apmērā. Lai kompensētu vismaz 16 pašas nepieciešamākās, nāksies novirzīt Ls 3.000 no ceļu uzturēšanai ziemā paredzētā budžeta.
LAD aicina jebkuru, kam ir informācija par ceļa radītāju zādzībām, zvanīt pa tālr. 7028168, garantējot anonimitāti.

Rīgā no gada sākuma līdz 1.septembrim nozagtas 272 ceļazīmes un 14 vertikālie apzīmējumi, nodarot Ls 11.381 kaitējumu.
Neiepriecinoša statistika....