Lauskās sadalīta nozare. Kas un kad salīmēs? (Sākums)

Foto: Lauskās sadalīta nozare. Kas un kad salīmēs?  (Sākums); autors: Lauskās sadalīta nozare. Kas un kad salīmēs?  (Sākums)

Kādreiz vienotā būvniecības nozare ir sadrumstalota, sadalīta pa gabaliņiem un starp tiem šobrīd ir prāvas plaisas.
Mājokļu aģentūra ir Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pārraudzībā, infrastruktūras jautājumi Vides ministrijas kompetencē, likumdošanas izstrāde un papildināšana galvenokārt ir Ekonomikas ministrijas uzdevums.

Būvniecības nozarei attīstoties aizvien straujāk, plaisas starp jau pieminētajām lauskām kļūst aizvien lielākas. Divpadsmit ar celtniecību saistītas sabiedriskas organizācijas, tajā skaitā arī Latvijas Būvinženieru savienība, 2002. gadā informēja un brīdināja politiķus un valsts institūcijas un izskaidroja sagaidāmās aplamības, ja celtniecības nozari sadalīs vairāku ministriju pārraudzībā. Politiķi neieklausījās, jo domāja nevis par valsts nākotni, bet dalīja krēslus. "Būvniecība jau vairākus gadus ir otra ienesīgākā nozare Latvijā. Tātad nopietns spēlētājs Latvijas tautsaimniecībā un lielisks indikators – ja būvē, valsts attīstās. Taču tas tā izskatās tikai šobrīd. Bīstami signāli nākotnei jau parādījušies: katastrofāls inženieru un strādnieku trūkums, cenu kāpums, būvmateriālu trūkums, termiņu kavēšana, kvalitātes pazemināšanās", Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume min, ka šīs tendences vislabāk jūt celtniecības procesā iesaistītie, tāpēc katru valdību informē un brīdina par nepieciešamajām darbībām valsts līmenī.

Latvijas Būvinženieru savienība regulāri līdz ar valdību un ministru maiņām pacietīgi cenšas skaidrot situāciju un iesniedz priekšlikums. Katru reizi, kolīdz rasta sapratne un vēlme abām pusēm sadarboties, atkal notiek pārmaiņas un viss jāsāk no gala. Šoreiz, lai izteiktu priekšlikumus par to, kas jādara valsts līmenī, Latvijas Būvinženieru savienībā tikās bijušie Celtniecības ministri un vietnieki, kuri šobrīd ir aktīvi reālā celtniecības tirgus dalībnieki un Latvijas Būvinženieru savienības biedri.

SIA "PBLC" prezidents Jānis Lancers (laikā no 1980. gada līdz 1986.gadam Celtniecības ministra vietnieks, no1986. gada līdz 1988.gadam Celtniecības ministra pirmais vietnieks, no 1988. gada līdz 1990.gadam Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieks, Valsts Celtniecības komitejas priekšsēdētājs. Tagad ir vienas no desmit vadošajām celtniecības kompānijām Latvijā SIA "PBLC" prezidents. Uzņēmumā ir vairāk kā 600 strādājošo. 2006. gada izpildīto būvdarbu apjoms sastāda 37 miljoni Ls. Peļņa ap 1, 5 miljoni Ls. 2005. gadā starp visiem Latvijas uzņēmumiem firma ieņēma 112. vietu).

SIA "RRB Celtniecība" līdzīpašnieks, konsultants Ivars Ulmanis (no 1974. gada līdz 1981. gadam Celtniecības ministrs, no 1969. gada līdz 1974. gadam un no 1981. gada līdz 1992. gadam Rīgas Izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieks celtniecības un arhitektūras jautājumos, 1992. gadā kopā ar sadarbības parteriem nodibināja SIA "Rīgas restaurācijas birojs" (RRB) un ilgus gadus bija valdes priekšsēdētājs, pēc uzņēmuma restrukturizācijas 2006. gadā SIA "RRB Celtniecība" līdzīpašnieks un konsultants, uzņēmumā ir ap 100 strādājošie, 2006. gada apjoms 10, 4 miljoni latu, 2007. gadā jau noslēgti līgumi par 12 miljoniem latu).

as "KU Lat-Holding" padomes priekšsēdētājs Alberts Krols (no 1977. gada līdz 1985. gadam Celtniecības ministra pirmais vietnieks, no 1985.gada līdz 1990. gadam Celtniecības komitejas priekšsēdētājs –ministrs. No 1991. gada līdz 2002.gadam akciju sabiedrības "KU Lat-Holding" ģenerāldirektors, kopš 2002. gada a/s "KU Lat-Holding" Padomes priekšsēdētājs un uzņēmuma līdzīpašnieks. Uzņēmumā strādā ap 100 strādājošo. 2006. gada apgrozījums 2,5 miljoni latu).

Neatkarīgais eksperts Rodrigo Pelsis (no 1980. gada līdz 1985. gadam Celtniecības ministra vietnieks, no 1985. gada līdz 1990. gadam LR Ministru padomes Celtniecības daļas vadītājs, no 1990. gada līdz 2003. gadam LR Arhitektūras un Celtniecības ministra vietnieks, šobrīd viens no atzītākajiem neatkarīgajiem ekspertiem. 2004. un 2005. gadā sagatavojis nolikumus atklātiem konkursiem ar kopējo būvdarbu apjomu vairāk nekā 13 miljoni latu).



Mārīte Šperberga
Latvijas Būvinženieru savienības žurnāla "BŪVinženieris" redaktore
Marite.sperberga@inbox.lv
29468382
www.lbs.building.lv

Turpinājumus sekos...