Lauzīs vairākus līgumus par austrumu robežas izbūvi
Pēc iepazīšanās ar ziņojumu par situāciju valsts austrumu robežas izbūves jomā valdība šodien nolēma pārskatīt līdzšinējos plānus un lauzt daļu slēgto līgumu ar vairākām firmām par pierobežas ceļu un citu objektu projektēšanu un būvniecību, bet vairākiem citiem uzņēmējiem tiks ierosināts pārskatīt objekta būvizmaksu tāmes.
Pēc iepazīšanās ar ziņojumu par situāciju valsts austrumu robežas izbūves jomā valdība šodien nolēma pārskatīt līdzšinējos plānus un lauzt daļu slēgto līgumu ar vairākām firmām par pierobežas ceļu un citu objektu projektēšanu un būvniecību, bet vairākiem citiem uzņēmējiem tiks ierosināts pārskatīt objekta būvizmaksu tāmes.
Valdība iecerējusi, ka izvairīties no soda procentu maksāšanas par līgumu laušanu ļaus šodienas valdības lēmuma interpretēšana kā "nepārvaramas varas" apstākļus, kurus līgumslēdzējs nevar ietekmēt.
Kā "nepārvaramas varas" apstākļi līgumos parasti paredzēti arī jauni valsts un pašvaldību likumi vai citi normatīvi akti un citi apstākļi, kas neiekļaujas līgumslēdzēju iespējamās kontroles robežās.
"Šajā gadījumā uzskatām, ka Ministru kabineta lēmums ir nepārvarama vara," sacīja Ministru prezidents Einars Repše, paskaidrojot, ka līgumi ar austrumu robežas būvniekiem jālauž, pamatojoties uz šādu valdības lēmumu.
Valdības apņemšanos pārskatīt austrumu robežas izbūvi rosināja Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāra Jura Rekšņas ziņojums, kurā bija teikts, ka par austrumu robežbūves projekta ceļu izbūvi pārmaksāti 2,889 miljoni latu, bet par Rēzeknes robežsargu skolas celtniecību - 1,045 miljoni latu. Šādu atzinumu sniegušas Valsts kontrole un SIA "Būvzinis", kas norādījušas arī uz virkni citu nelikumību robežas izbūvē.
Par šiem secinājumiem informēta Ģenerālprokuratūra, kurai būtu jālemj par krimināllietas uzsākšanu pret atbildīgajām amatpersonām, norādīja Rekšņa.
Iekšlietu ministrija piedāvāja un valdība atbalstīja austrumu robežas būvniecības objektus dalīt trīs daļās. Darbi tiks turpināti robežkontroles punktu izbūvē, kam nepieciešami papildu 4,5 miljoni latu, lai pildītu Latvijas saistības pret Eiropas Savienību. Daļa objektu tiks būvēti nākamgad, daļa - 2005.gadā.
Uzklausot IeM sagatavoto informāciju, Repše atzina, ka līgumu sadārdzinājums ir šokējošs un līguma nosacījumi ir pārskatāmi līdz "saprāta robežām". Premjers norādīja, ka gadījumos, kad uzņēmēji nepiekritīs līgumu pārslēgšanai uz pamatotiem un taisnīgiem nosacījumiem, tie būtu laužami.
Valdības sēdē tika atzīts, ka juristi nevar dot vienotu skaidrojumu, vai šāds valdības lēmums būtu vērtējams kā "nepārvarama vara", kas valstij ļautu izvairīties no soda sankcijām 5% apmērā par līgumu laušanu. Līdz ar to tika nolemts līgumu laušanu steidzināt, un šo procesu paredzēts īstenot, IeM pieaicinot advokātu biroju.
"Nepārvarama vara" ir iemesls līguma neizpildīšanai gadījumos, ja tāds iemesls paredzēts lauztajā līgumā vai, piemēram, tādos globāla mēroga gadījumos kā lēmums par kara pieteikšanu. Jautājums, vai par līguma pirmstermiņa laušanu "nepārvaramas varas dēļ" jāmaksā soda procenti, vērtējams tiesā.
To šodien, komentējot valdības lēmumu lauzt daļu no līgumiem par valsts austrumu robežas izbūvi, šo lēmumu traktējot kā "nepārvaramu varu", aģentūrai LETA atzina aptaujātie advokāti.
Likumdošana paredz gadījumus, kad valsts vai pašvaldību iestāžu lēmumi būtu atzīstami par "nepārvaramu varu", piemēram, ja Valsts prezidente izsludinātu Latvijā karastāvokli. Gadījumā, ja valdība ar lēmumu apstrīd konkrētu darījumu, tad šāds lēmums nebūtu vērtējams kā "nepārvarama vara," uzskata advokāti.
No juristu skaidrojuma izriet, ka ar "nepārvaramu varu" tiek saprasti globāli tiesiski akti, turklāt ar šo jēdzienu "nepārvarama vara" būtu saprotami apstākļi, kas nav bijuši atkarīgi no līgumslēdzēju pušu gribas un ko tās nav varējušas paredzēt un ietekmēt.
Turklāt likums nosaka, ka likumā piešķirtās tiesības izmantojamas labā ticībā, taču valdības lēmums, laužot līgumu un pēc tam šo lēmumu traktējot kā "nepārvaramu varu" "iet pretrunā ar Civillikumu", skaidroja juristi.
Juridiskā prakse liecina, ka līgumslēdzējas puses parasti jau līgumā vienojas, ka var būt kādi "nepārvaramas varas" apstākļi, kas varētu kavēt līguma izpildi un par kuriem nav atbildīga neviena līgumslēdzēja puse. Par šādiem apstākļiem tiek uzskatīti, piemēram, plūdi, valdības izraisītas akcijas, ekonomiskas un politiskas blokādes un citi apstākļi, ko līgumslēdzēji nav varējuši paredzēt.
Savukārt gadījumā, ja līgums tiek lauzts, tam līguma slēdzējam, kurš nav apmierināts ar līguma laušanu vai vēlas panākt soda procentu atmaksāšanu par līgumsaistību neizpildi un līguma laušanu pirms termiņa, šis jautājums jārisina tiesas ceļā.
Jautājums par to, vai konkrētie valdības lēmumi interpretējami kā "nepārvarama vara", ir diskutabls un ārpus tiesas, visticamāk, nav atrisināms, uzskata advokāti.
Pašlaik spēkā esošais Civillikums gan piemin šo jēdzienu "nepārvarama vara", taču likumdevējs nav sniedzis šā jēdziena skaidrojumu. Juristu teiktais liecina, ka nespēja izpildīt līgumu būtu bijusi jāparedz, jau slēdzot līgumu, turklāt pašā līgumā jāiestrādā šī jēdziena skaidrojums.
Repše akcentēja, ka valdība rīkosies konsekventi un neizdevīgos līgumus lauzīs, lai dotu skaidru signālu, ka šādi gadījumi neatkārtosies. "Un, ja kāds nāks uz tiesāšanos, tiesāsimies," sacīja Repše.
Valdības lēmums paredz, ka par vairāku pierobežas ceļu projektēšanu un būvniecību IeM jālauž līgumi ar SIA "Gādība", SIA "Latvijas Energoceltnieks" (LEC), SIA "Šlokenbeka", AS "8 CBR", SIA "A.C.B.", SIA "Ditton Būve", SIA "Binders", SIA "Arčers" un AS "U. Pīlēna birojs".
Šie līgumi tiks lauzti, jo nav sakārtots jautājums par zemes īpašuma tiesībām un Valsts robežsardzes amatpersonas norādījušas, ka 2003.gadā šie ceļi nav uzskatāmi par prioritāti valsts robežas izbūves jomā, kā arī ņemot vērā Valsts kontroles revīzijas atzinumu.
LEC aģentūrai LETA uzsvēra, ka par līgumu laušanu uzzinājuši tikai tagad un uzskata, ka tas nav pieņemami, tādēļ uzņēmums konsultēsies ar juristiem un lēmumu apstrīdēs. Tā rezultātā šodien LEC sasaukusi valdes sēdi, lai lemtu par turpmāku rīcību. "Parasti kādai no līgumslēdzēju pusēm tiek paziņots iepriekš, ja gadījumā kādi līguma apstākļi pirmo pusi neapmierina, taču šoreiz mēs informāciju par lauzto līgumu saņemam no medijiem," sacīja LEC Sabiedrisko attiecību daļas pārstāve Iveta Antonišķe.
Savukārt SIA "A.B.C." tehniskais direktors Andris Treijs aģentūrai LETA atzina, ka neko par šo valdības lēmumu nezina. "Mēs gaidīsim oficiālu informāciju no valdības par līguma laušanu, tad konsultēsimies ar juristiem, bet līdz tam nevēlos sīkāk situāciju komentēt," sacīja Treijs.
Līgumi tiks lauzti arī ar pilnsabiedrību "Mūsu māja" un "Arčers", neuzsākot robežsardzes Daugavpils pārvaldes ēkas rekonstrukciju.
Ņemot vērā SIA "Būvzinis" veikto izmaksu novērtējumu, kas atklājis, ka Rēzeknes robežbūves skolas rekonstrukcijas darbu izmaksas mākslīgi palielinātas par miljonu latu, nolemts lauzt līgumu ar pilnsabiedrību "LK Būve" par Rēzeknes robežsargu skolas rekonstrukciju.
Savukārt, ņemot vērā, ka Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes ēkas rekonstrukcija nav prioritāte, tiks lauzts līgumu ar pilnsabiedrību "AMB Būve".
Iekšlietu ministrijas (IeM) ziņojumā norādīts, ka tiks turpināta Lavošnieku, Šķilbēnu, Krivandas un Opoļu nodaļu kompleksu būvniecība programmas "Integrēta Latvijas robežu menedžmenta un infrastruktūras attīstība" ietvaros.
Robežsardzes Ludzas pārvaldes Pasienes nodaļas būvniecība tiks turpināta, ierosinot ģenerāluzņēmējam pārskatīt objekta būvizmaksu tāmes.
Turpināsies arī robežsardzes Daugavpils pārvaldes Meikšānu nodaļas būvniecība, jo objekts ir tieši saistīts ar informātikas, komunikāciju un apsardzības sistēmu piegādi un uzstādīšanu līgumu ar "Siemens" un "Thales" ietvaros. Tomēr plānots mainīt līguma termiņus un ierosināt ģenerāluzņēmējam pārskatīt būvizmaksu tāmes, paredzot līdzekļus Ls 304 949 apmērā 2003.gada valsts budžeta grozījumos.
Šī paša iemesla dēļ IeM nolēmusi turpināt robežsardzes Daugavpils pārvaldes Silenes apakšnodaļas Demenē būvniecību, mainot līguma termiņus un ierosinot pārskatīt būvizmaksu tāmes. Valsts budžeta grozījumos šim objektam paredzēs Ls 205 231.
Tiks turpināta arī Indras dzelzceļa robežkontroles punkta nodaļas būvniecība, jo arī šis objekts tieši saistīts ar informātikas, komunikāciju un apsardzības sistēmu piegādi un uzstādīšanu. Būvniecība tiks turpināta, mainot līguma termiņus un ierosinot pārskatīt tāmes. Budžeta grozījumos šim objektam tiks paredzēti Ls 908 683.
Jānis Silakalns LETA Jana Saulīte LETA Mārtiņš Hartmanis LETA Danute Tomsone LETA
Copyright © LETA
Valdība iecerējusi, ka izvairīties no soda procentu maksāšanas par līgumu laušanu ļaus šodienas valdības lēmuma interpretēšana kā "nepārvaramas varas" apstākļus, kurus līgumslēdzējs nevar ietekmēt.
Kā "nepārvaramas varas" apstākļi līgumos parasti paredzēti arī jauni valsts un pašvaldību likumi vai citi normatīvi akti un citi apstākļi, kas neiekļaujas līgumslēdzēju iespējamās kontroles robežās.
"Šajā gadījumā uzskatām, ka Ministru kabineta lēmums ir nepārvarama vara," sacīja Ministru prezidents Einars Repše, paskaidrojot, ka līgumi ar austrumu robežas būvniekiem jālauž, pamatojoties uz šādu valdības lēmumu.
Valdības apņemšanos pārskatīt austrumu robežas izbūvi rosināja Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāra Jura Rekšņas ziņojums, kurā bija teikts, ka par austrumu robežbūves projekta ceļu izbūvi pārmaksāti 2,889 miljoni latu, bet par Rēzeknes robežsargu skolas celtniecību - 1,045 miljoni latu. Šādu atzinumu sniegušas Valsts kontrole un SIA "Būvzinis", kas norādījušas arī uz virkni citu nelikumību robežas izbūvē.
Par šiem secinājumiem informēta Ģenerālprokuratūra, kurai būtu jālemj par krimināllietas uzsākšanu pret atbildīgajām amatpersonām, norādīja Rekšņa.
Iekšlietu ministrija piedāvāja un valdība atbalstīja austrumu robežas būvniecības objektus dalīt trīs daļās. Darbi tiks turpināti robežkontroles punktu izbūvē, kam nepieciešami papildu 4,5 miljoni latu, lai pildītu Latvijas saistības pret Eiropas Savienību. Daļa objektu tiks būvēti nākamgad, daļa - 2005.gadā.
Uzklausot IeM sagatavoto informāciju, Repše atzina, ka līgumu sadārdzinājums ir šokējošs un līguma nosacījumi ir pārskatāmi līdz "saprāta robežām". Premjers norādīja, ka gadījumos, kad uzņēmēji nepiekritīs līgumu pārslēgšanai uz pamatotiem un taisnīgiem nosacījumiem, tie būtu laužami.
Valdības sēdē tika atzīts, ka juristi nevar dot vienotu skaidrojumu, vai šāds valdības lēmums būtu vērtējams kā "nepārvarama vara", kas valstij ļautu izvairīties no soda sankcijām 5% apmērā par līgumu laušanu. Līdz ar to tika nolemts līgumu laušanu steidzināt, un šo procesu paredzēts īstenot, IeM pieaicinot advokātu biroju.
"Nepārvarama vara" ir iemesls līguma neizpildīšanai gadījumos, ja tāds iemesls paredzēts lauztajā līgumā vai, piemēram, tādos globāla mēroga gadījumos kā lēmums par kara pieteikšanu. Jautājums, vai par līguma pirmstermiņa laušanu "nepārvaramas varas dēļ" jāmaksā soda procenti, vērtējams tiesā.
To šodien, komentējot valdības lēmumu lauzt daļu no līgumiem par valsts austrumu robežas izbūvi, šo lēmumu traktējot kā "nepārvaramu varu", aģentūrai LETA atzina aptaujātie advokāti.
Likumdošana paredz gadījumus, kad valsts vai pašvaldību iestāžu lēmumi būtu atzīstami par "nepārvaramu varu", piemēram, ja Valsts prezidente izsludinātu Latvijā karastāvokli. Gadījumā, ja valdība ar lēmumu apstrīd konkrētu darījumu, tad šāds lēmums nebūtu vērtējams kā "nepārvarama vara," uzskata advokāti.
No juristu skaidrojuma izriet, ka ar "nepārvaramu varu" tiek saprasti globāli tiesiski akti, turklāt ar šo jēdzienu "nepārvarama vara" būtu saprotami apstākļi, kas nav bijuši atkarīgi no līgumslēdzēju pušu gribas un ko tās nav varējušas paredzēt un ietekmēt.
Turklāt likums nosaka, ka likumā piešķirtās tiesības izmantojamas labā ticībā, taču valdības lēmums, laužot līgumu un pēc tam šo lēmumu traktējot kā "nepārvaramu varu" "iet pretrunā ar Civillikumu", skaidroja juristi.
Juridiskā prakse liecina, ka līgumslēdzējas puses parasti jau līgumā vienojas, ka var būt kādi "nepārvaramas varas" apstākļi, kas varētu kavēt līguma izpildi un par kuriem nav atbildīga neviena līgumslēdzēja puse. Par šādiem apstākļiem tiek uzskatīti, piemēram, plūdi, valdības izraisītas akcijas, ekonomiskas un politiskas blokādes un citi apstākļi, ko līgumslēdzēji nav varējuši paredzēt.
Savukārt gadījumā, ja līgums tiek lauzts, tam līguma slēdzējam, kurš nav apmierināts ar līguma laušanu vai vēlas panākt soda procentu atmaksāšanu par līgumsaistību neizpildi un līguma laušanu pirms termiņa, šis jautājums jārisina tiesas ceļā.
Jautājums par to, vai konkrētie valdības lēmumi interpretējami kā "nepārvarama vara", ir diskutabls un ārpus tiesas, visticamāk, nav atrisināms, uzskata advokāti.
Pašlaik spēkā esošais Civillikums gan piemin šo jēdzienu "nepārvarama vara", taču likumdevējs nav sniedzis šā jēdziena skaidrojumu. Juristu teiktais liecina, ka nespēja izpildīt līgumu būtu bijusi jāparedz, jau slēdzot līgumu, turklāt pašā līgumā jāiestrādā šī jēdziena skaidrojums.
Repše akcentēja, ka valdība rīkosies konsekventi un neizdevīgos līgumus lauzīs, lai dotu skaidru signālu, ka šādi gadījumi neatkārtosies. "Un, ja kāds nāks uz tiesāšanos, tiesāsimies," sacīja Repše.
Valdības lēmums paredz, ka par vairāku pierobežas ceļu projektēšanu un būvniecību IeM jālauž līgumi ar SIA "Gādība", SIA "Latvijas Energoceltnieks" (LEC), SIA "Šlokenbeka", AS "8 CBR", SIA "A.C.B.", SIA "Ditton Būve", SIA "Binders", SIA "Arčers" un AS "U. Pīlēna birojs".
Šie līgumi tiks lauzti, jo nav sakārtots jautājums par zemes īpašuma tiesībām un Valsts robežsardzes amatpersonas norādījušas, ka 2003.gadā šie ceļi nav uzskatāmi par prioritāti valsts robežas izbūves jomā, kā arī ņemot vērā Valsts kontroles revīzijas atzinumu.
LEC aģentūrai LETA uzsvēra, ka par līgumu laušanu uzzinājuši tikai tagad un uzskata, ka tas nav pieņemami, tādēļ uzņēmums konsultēsies ar juristiem un lēmumu apstrīdēs. Tā rezultātā šodien LEC sasaukusi valdes sēdi, lai lemtu par turpmāku rīcību. "Parasti kādai no līgumslēdzēju pusēm tiek paziņots iepriekš, ja gadījumā kādi līguma apstākļi pirmo pusi neapmierina, taču šoreiz mēs informāciju par lauzto līgumu saņemam no medijiem," sacīja LEC Sabiedrisko attiecību daļas pārstāve Iveta Antonišķe.
Savukārt SIA "A.B.C." tehniskais direktors Andris Treijs aģentūrai LETA atzina, ka neko par šo valdības lēmumu nezina. "Mēs gaidīsim oficiālu informāciju no valdības par līguma laušanu, tad konsultēsimies ar juristiem, bet līdz tam nevēlos sīkāk situāciju komentēt," sacīja Treijs.
Līgumi tiks lauzti arī ar pilnsabiedrību "Mūsu māja" un "Arčers", neuzsākot robežsardzes Daugavpils pārvaldes ēkas rekonstrukciju.
Ņemot vērā SIA "Būvzinis" veikto izmaksu novērtējumu, kas atklājis, ka Rēzeknes robežbūves skolas rekonstrukcijas darbu izmaksas mākslīgi palielinātas par miljonu latu, nolemts lauzt līgumu ar pilnsabiedrību "LK Būve" par Rēzeknes robežsargu skolas rekonstrukciju.
Savukārt, ņemot vērā, ka Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes ēkas rekonstrukcija nav prioritāte, tiks lauzts līgumu ar pilnsabiedrību "AMB Būve".
Iekšlietu ministrijas (IeM) ziņojumā norādīts, ka tiks turpināta Lavošnieku, Šķilbēnu, Krivandas un Opoļu nodaļu kompleksu būvniecība programmas "Integrēta Latvijas robežu menedžmenta un infrastruktūras attīstība" ietvaros.
Robežsardzes Ludzas pārvaldes Pasienes nodaļas būvniecība tiks turpināta, ierosinot ģenerāluzņēmējam pārskatīt objekta būvizmaksu tāmes.
Turpināsies arī robežsardzes Daugavpils pārvaldes Meikšānu nodaļas būvniecība, jo objekts ir tieši saistīts ar informātikas, komunikāciju un apsardzības sistēmu piegādi un uzstādīšanu līgumu ar "Siemens" un "Thales" ietvaros. Tomēr plānots mainīt līguma termiņus un ierosināt ģenerāluzņēmējam pārskatīt būvizmaksu tāmes, paredzot līdzekļus Ls 304 949 apmērā 2003.gada valsts budžeta grozījumos.
Šī paša iemesla dēļ IeM nolēmusi turpināt robežsardzes Daugavpils pārvaldes Silenes apakšnodaļas Demenē būvniecību, mainot līguma termiņus un ierosinot pārskatīt būvizmaksu tāmes. Valsts budžeta grozījumos šim objektam paredzēs Ls 205 231.
Tiks turpināta arī Indras dzelzceļa robežkontroles punkta nodaļas būvniecība, jo arī šis objekts tieši saistīts ar informātikas, komunikāciju un apsardzības sistēmu piegādi un uzstādīšanu. Būvniecība tiks turpināta, mainot līguma termiņus un ierosinot pārskatīt tāmes. Budžeta grozījumos šim objektam tiks paredzēti Ls 908 683.
Jānis Silakalns LETA Jana Saulīte LETA Mārtiņš Hartmanis LETA Danute Tomsone LETA
Copyright © LETA
