Lembergs: kāpu zonā jāveicina apbūve
Ventspils mērs Aivars Lembergs uzskata, ka piejūras kāpu zonā būtu jāveicina apbūve, komentējot vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Raimonda Vējoņa ierosinājumu veikt grozījumus Krimināllikumā, kas paredz ieviest kriminālatbildību par būvniecību bez būvatļaujas, kā arī par akceptētajam būvprojektam neatbilstošu būvniecību.
Ventspils mērs Aivars Lembergs uzskata, ka piejūras kāpu zonā būtu jāveicina apbūve, komentējot vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Raimonda Vējoņa ierosinājumu veikt grozījumus Krimināllikumā, kas paredz ieviest kriminālatbildību par būvniecību bez būvatļaujas, kā arī par akceptētajam būvprojektam neatbilstošu būvniecību.
Šādu viedokli Lembergs šodien izteica Vējonim viņa vizītes laikā Ventspilī.
Pēc Lemberga domām, apbūves veicināšana šajā joslā ļautu pilnīgāk attīstīt konkrēto teritoriju, izveidot tās infrastruktūru, komunikācijas, veicinātu vides sakopšanu, pakalpojuma servisa attīstību un - galvenais - palielinātu attiecīgo pašvaldību ienākuma un īpašuma nodokļu lielumu.
Ventspils mērs ieteica iepazīties ar Ventspils pašvaldības praksi, kad būvobjekta projektu saskaņo ar pašvaldībām un vides uzraudzības institūcijām un stingri kontrolē projekta izpildei.
Lembergs oponēja vides ministram, kurš uzskata, ka jāveido papildu kontroles institūcijas, lai kontrolētu un ietekmētu likumpārkāpējus. "Patlaban Latvijas likumdošana paredz jebkuru lēmumu pārsūdzēt, tajā skaitā pašvaldības, arī pašvaldības lietu ministrs var atcelt jebkuras pašvaldības vadītāju, kurš nepilda likuma normas. Jautājums ir, kāpēc šo instrumentāriju neizmanto," uzsvēra pašvaldības vadītājs.
Ventspils mērs aicināja nenoniecināt vēstures pieredzi un iepazīstināja ar 1836.gada cara ukazu, kas paredz pasākumus klejojošo kāpu ierobežošanai Ventspilī.
Atbilstoši ukazam jebkuram, kurš "sešu gadu laikā uzcels būvi kāpās, seši gadi nebija jāpilda klaušas, 12 gadus viņš saņēma kroņa kokmateriālus, apzaļumošanas stādus, 12 gadus par velti kroņa malku apkurei un 120 rubļus".
Kā sacīja Ventspils mērs, šī ukaza darbības rezultātā Ventspils pilsētā tika izbūvēts vesels rajons - Ostgals - un aktīvākā būvētāja Znotiņa vārdā nosauca ielu. Znotiņam aktīvi apbūvējot kāpas atbilstoši likumam, tā zeme nonāca viņa īpašumā, un, tā kā katru gadu jūra nedaudz atkāpās, Znotiņi kļuva par lielākajiem zemes īpašniekiem pilsētā.
Ventspils mērs akcentēja arī ideju par Lībiešu krasta atdzimšanu, kā rezultātā šis reģions pāris gados kļūtu par pagastu miljonāru. Mērs uzsvēra, ka tam nepieciešams izstrādāt detālplānojumu un noteikt, ka minimālā apbūve, piemēram, ir 1 hektārs un ēkas vērtība nevar būt zemāka par 1 miljonu ASV dolāru.
Lembergs ir pārliecināts, ka, pagastā uzbūvējot 10 šādas ēkas, nodoklī vien pagasts saņemtu gadā 100 000 latu.
Piejūras kāpu zonas apbūves jautājumu Lembergs ministram ieteica skatīt valstiski, nevis tikai saistībā ar vienas "Parekss bankas" vadītāja māju vai apbūves gadījumu Saulkrakstos. "Jāmeklē ir racionālais," uzsvēra Ventspils mērs.
Lembergs atzina, ka arī Ventspils pašvaldība nav gatava pilnībā sniegt šo pakalpojumu - ierādīt apbūves vietas pie Bušnieku ezera, Ventas krasta, jūras, jo sagatavot racionālus priekšlikumus ir grūtāk, nekā iebalsot kārtējo aizliegumu.
Arī par sabiedrībā plaši diskutēto jautājumu, "kam un līdz kurienei" ir jātīra īpašumam piegulošā teritorija, Ventspils dome uzskata, ka tā tomēr būtu īpašnieka atbildība notīrīt teritoriju pie sava īpašuma. Līdzīga prakse ir, piemēram, Zviedrijas un Vācijas pašvaldību normatīvie dokumenti, kur īpašnieks pats tīra piegulošo teritoriju vai arī maksā nodokli par tās tīrīšanu. Līdzīgi ir arī Ventspilī, kur īpašnieks veic piegulošās teritorijas tīrīšanu.
Gadījumā ja privātīpašumam piegulošā teritorija būtu jātīra par pašvaldības līdzekļiem, Ventspils pašvaldībai gadā būtu nepieciešams viens miljons latu, Liepājai - divi miljoni latu.
Pēc Lemberga teiktā, savam īpašumam piegulošās teritorijas sakopšana ir arī pašu cilvēku vides kultūras izpausme. Pašvaldība var palīdzēt vienīgi iedzīvotājiem, kuri paši fiziski nevar to izdarīt, piebilda Lembergs.
Ervīns Melngalvis LETA
Copyright © LETA
Šādu viedokli Lembergs šodien izteica Vējonim viņa vizītes laikā Ventspilī.
Pēc Lemberga domām, apbūves veicināšana šajā joslā ļautu pilnīgāk attīstīt konkrēto teritoriju, izveidot tās infrastruktūru, komunikācijas, veicinātu vides sakopšanu, pakalpojuma servisa attīstību un - galvenais - palielinātu attiecīgo pašvaldību ienākuma un īpašuma nodokļu lielumu.
Ventspils mērs ieteica iepazīties ar Ventspils pašvaldības praksi, kad būvobjekta projektu saskaņo ar pašvaldībām un vides uzraudzības institūcijām un stingri kontrolē projekta izpildei.
Lembergs oponēja vides ministram, kurš uzskata, ka jāveido papildu kontroles institūcijas, lai kontrolētu un ietekmētu likumpārkāpējus. "Patlaban Latvijas likumdošana paredz jebkuru lēmumu pārsūdzēt, tajā skaitā pašvaldības, arī pašvaldības lietu ministrs var atcelt jebkuras pašvaldības vadītāju, kurš nepilda likuma normas. Jautājums ir, kāpēc šo instrumentāriju neizmanto," uzsvēra pašvaldības vadītājs.
Ventspils mērs aicināja nenoniecināt vēstures pieredzi un iepazīstināja ar 1836.gada cara ukazu, kas paredz pasākumus klejojošo kāpu ierobežošanai Ventspilī.
Atbilstoši ukazam jebkuram, kurš "sešu gadu laikā uzcels būvi kāpās, seši gadi nebija jāpilda klaušas, 12 gadus viņš saņēma kroņa kokmateriālus, apzaļumošanas stādus, 12 gadus par velti kroņa malku apkurei un 120 rubļus".
Kā sacīja Ventspils mērs, šī ukaza darbības rezultātā Ventspils pilsētā tika izbūvēts vesels rajons - Ostgals - un aktīvākā būvētāja Znotiņa vārdā nosauca ielu. Znotiņam aktīvi apbūvējot kāpas atbilstoši likumam, tā zeme nonāca viņa īpašumā, un, tā kā katru gadu jūra nedaudz atkāpās, Znotiņi kļuva par lielākajiem zemes īpašniekiem pilsētā.
Ventspils mērs akcentēja arī ideju par Lībiešu krasta atdzimšanu, kā rezultātā šis reģions pāris gados kļūtu par pagastu miljonāru. Mērs uzsvēra, ka tam nepieciešams izstrādāt detālplānojumu un noteikt, ka minimālā apbūve, piemēram, ir 1 hektārs un ēkas vērtība nevar būt zemāka par 1 miljonu ASV dolāru.
Lembergs ir pārliecināts, ka, pagastā uzbūvējot 10 šādas ēkas, nodoklī vien pagasts saņemtu gadā 100 000 latu.
Piejūras kāpu zonas apbūves jautājumu Lembergs ministram ieteica skatīt valstiski, nevis tikai saistībā ar vienas "Parekss bankas" vadītāja māju vai apbūves gadījumu Saulkrakstos. "Jāmeklē ir racionālais," uzsvēra Ventspils mērs.
Lembergs atzina, ka arī Ventspils pašvaldība nav gatava pilnībā sniegt šo pakalpojumu - ierādīt apbūves vietas pie Bušnieku ezera, Ventas krasta, jūras, jo sagatavot racionālus priekšlikumus ir grūtāk, nekā iebalsot kārtējo aizliegumu.
Arī par sabiedrībā plaši diskutēto jautājumu, "kam un līdz kurienei" ir jātīra īpašumam piegulošā teritorija, Ventspils dome uzskata, ka tā tomēr būtu īpašnieka atbildība notīrīt teritoriju pie sava īpašuma. Līdzīga prakse ir, piemēram, Zviedrijas un Vācijas pašvaldību normatīvie dokumenti, kur īpašnieks pats tīra piegulošo teritoriju vai arī maksā nodokli par tās tīrīšanu. Līdzīgi ir arī Ventspilī, kur īpašnieks veic piegulošās teritorijas tīrīšanu.
Gadījumā ja privātīpašumam piegulošā teritorija būtu jātīra par pašvaldības līdzekļiem, Ventspils pašvaldībai gadā būtu nepieciešams viens miljons latu, Liepājai - divi miljoni latu.
Pēc Lemberga teiktā, savam īpašumam piegulošās teritorijas sakopšana ir arī pašu cilvēku vides kultūras izpausme. Pašvaldība var palīdzēt vienīgi iedzīvotājiem, kuri paši fiziski nevar to izdarīt, piebilda Lembergs.
Ervīns Melngalvis LETA
Copyright © LETA
