Lembergs: ūdens atdzelžošanas stacijas būvniecības sākšanu Ventspilī būtiski aizkavējusi ES birokrātija
Ventspils dzeramā ūdens atdzelžošanas stacijas un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu būvniecības sākšanu būtiski aizkavēja birokrātiskās procedūras Eiropas Savienības (ES) struktūrās, - šodien svinīgi atklājot šo objektu būvniecības sākumu, sacīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Ventspils dzeramā ūdens atdzelžošanas stacijas un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu būvniecības sākšanu būtiski aizkavēja birokrātiskās procedūras Eiropas Savienības (ES) struktūrās, - šodien svinīgi atklājot šo objektu būvniecības sākumu, sacīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Abi šie projekti izstrādāti pirms pieciem gadiem, no kuriem lielāko daļu laika aizņēma dažādu birokrātisko procedūru saskaņošana, bet pati objektu būvniecība turpināsies mazāk nekā pusotru gadu, uzsvēra Lembergs.
Ventspils mērs atzina, ka tikai Latvijas Finanšu ministrijas un Vides ministrijas ierēdņu sapratne ļāva pasteidzināt nepieciešamo dokumentu apriti no Briseles un uz to. "Ja pašvaldībai būtu pietiekami daudz līdzekļu, abi šie projekti būtu jau realizēti un Brisele varētu ieskrieties ar savu naudu," sacīja pašvaldības vadītājs. Viņš gan piebilda, ka pašreizējos Latvijas apstākļos, kad pašiem šo līdzekļu nav un no ES fondiem var iegūt lielāko daļu finansējuma, "Briseles birokrātija ir vienkārši jāpārdzīvo".
Lembergs uzsvēra, ka tautas nobalsošanā viņš balsos "par" Latvijas iestāšanos ES, tomēr arī pēc iestāšanās tajā viņš palikšot aktīvs ES birokrātijas kritizētājs.
Vides ministrs Raimonds Vējonis, atklājot informatīvos stendus par Ventspils ūdensvada un atdzelžošanas stacijas būvniecību, apsveica Ventspili kā pirmo pašvaldību, kas pirmā tik tālu ir tikusi ar ES finansētā lielā projekta realizēšanu. Viņš izteica vēlmi, ka ventspilnieki šo projektu godam īstenos līdz galam, kas citām pašvaldībām Latvijā atvieglinās līdzīgu projektu īstenošanu.
Vējonis piebilda, ka līdzīgs projekts tiek izstrādāts arī Ogrē.
Kā ziņots, dzeramā ūdens atdzelžošanas staciju būvēs Somijas uzņēmums "YIT", tā ļaus būtiski samazināt dzelzs saturu ūdenī, kas līdz šim bijis iemesls daudzām iedzīvotāju sūdzībām par slikto dzeramā ūdens kvalitāti.
Notekūdeņu attīšanas iekārtu izbūvi un sūkņu staciju rekonstrukciju veiks Latvijas-Dānijas konsorcijs AS "Venceb&Kruger". Jaunās, modernās tehnoloģijas nodrošinās attīrīto notekūdeņu kvalitāti atbilstoši Eiropas Savienības un Latvijas Republikas vides standartiem, līdz ar to uzlabosies attīrīto notekūdeņu kvalitāte un samazināsies vides piesārņojums.
Attīrīšanas iekārtu būvdarbi un kanalizācijas sūkņu staciju rekonstrukcija varētu sākties nākamā gada pavasarī.
Celtniecības darbi jāpabeidz līdz 2005.gada jūlijam.
Projektu "Ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu attīstība Ventspilī" BO SIA "Ūdeka" sāka 2000.gadā, lai nodrošinātu Ventspils iedzīvotājiem Latvijas Republikas un Eiropas Savienības prasībām atbilstošu dzeramā ūdens un notekūdeņu attīrīšanas kvalitāti.
Projekta izmaksas ir aptuveni 20 miljoni eiro (Ls 12,58 milj.), no kuriem lielāko daļu piešķīris Eiropas Savienības pirmsstrukturālais fonds ISPA - 9,438 milj. eiro (Ls 5,936 milj.), bet ar līdzfinansējumu piedalās Ventspils pilsētas dome, BO SIA "Ūdeka", Latvijas valdība un Eiropas investīciju banka.
Ervīns Melngalvis LETA
Copyright © LETA
Abi šie projekti izstrādāti pirms pieciem gadiem, no kuriem lielāko daļu laika aizņēma dažādu birokrātisko procedūru saskaņošana, bet pati objektu būvniecība turpināsies mazāk nekā pusotru gadu, uzsvēra Lembergs.
Ventspils mērs atzina, ka tikai Latvijas Finanšu ministrijas un Vides ministrijas ierēdņu sapratne ļāva pasteidzināt nepieciešamo dokumentu apriti no Briseles un uz to. "Ja pašvaldībai būtu pietiekami daudz līdzekļu, abi šie projekti būtu jau realizēti un Brisele varētu ieskrieties ar savu naudu," sacīja pašvaldības vadītājs. Viņš gan piebilda, ka pašreizējos Latvijas apstākļos, kad pašiem šo līdzekļu nav un no ES fondiem var iegūt lielāko daļu finansējuma, "Briseles birokrātija ir vienkārši jāpārdzīvo".
Lembergs uzsvēra, ka tautas nobalsošanā viņš balsos "par" Latvijas iestāšanos ES, tomēr arī pēc iestāšanās tajā viņš palikšot aktīvs ES birokrātijas kritizētājs.
Vides ministrs Raimonds Vējonis, atklājot informatīvos stendus par Ventspils ūdensvada un atdzelžošanas stacijas būvniecību, apsveica Ventspili kā pirmo pašvaldību, kas pirmā tik tālu ir tikusi ar ES finansētā lielā projekta realizēšanu. Viņš izteica vēlmi, ka ventspilnieki šo projektu godam īstenos līdz galam, kas citām pašvaldībām Latvijā atvieglinās līdzīgu projektu īstenošanu.
Vējonis piebilda, ka līdzīgs projekts tiek izstrādāts arī Ogrē.
Kā ziņots, dzeramā ūdens atdzelžošanas staciju būvēs Somijas uzņēmums "YIT", tā ļaus būtiski samazināt dzelzs saturu ūdenī, kas līdz šim bijis iemesls daudzām iedzīvotāju sūdzībām par slikto dzeramā ūdens kvalitāti.
Notekūdeņu attīšanas iekārtu izbūvi un sūkņu staciju rekonstrukciju veiks Latvijas-Dānijas konsorcijs AS "Venceb&Kruger". Jaunās, modernās tehnoloģijas nodrošinās attīrīto notekūdeņu kvalitāti atbilstoši Eiropas Savienības un Latvijas Republikas vides standartiem, līdz ar to uzlabosies attīrīto notekūdeņu kvalitāte un samazināsies vides piesārņojums.
Attīrīšanas iekārtu būvdarbi un kanalizācijas sūkņu staciju rekonstrukcija varētu sākties nākamā gada pavasarī.
Celtniecības darbi jāpabeidz līdz 2005.gada jūlijam.
Projektu "Ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu attīstība Ventspilī" BO SIA "Ūdeka" sāka 2000.gadā, lai nodrošinātu Ventspils iedzīvotājiem Latvijas Republikas un Eiropas Savienības prasībām atbilstošu dzeramā ūdens un notekūdeņu attīrīšanas kvalitāti.
Projekta izmaksas ir aptuveni 20 miljoni eiro (Ls 12,58 milj.), no kuriem lielāko daļu piešķīris Eiropas Savienības pirmsstrukturālais fonds ISPA - 9,438 milj. eiro (Ls 5,936 milj.), bet ar līdzfinansējumu piedalās Ventspils pilsētas dome, BO SIA "Ūdeka", Latvijas valdība un Eiropas investīciju banka.
Ervīns Melngalvis LETA
Copyright © LETA