Lems par Salaspils kodolreaktora demontāžu un izmantošanu nākotnē
Kā norāda Vides ministrija, 1999.gadā tika apstiprināta Salaspils kodolreaktora likvidēšanas un demontāžas koncepcija, kura nākamajos desmit gados paredz reaktora pilnīgu likvidēšanu un demontāžu līdz "zaļajam mauriņam".
Vides ministrija izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē pieteikusi koncepciju par Salaspils kodolreaktora likvidēšanu un demontāžu 2004.-2010.gadā.
Kā norāda Vides ministrija, 1999.gadā tika apstiprināta Salaspils kodolreaktora likvidēšanas un demontāžas koncepcija, kura nākamajos desmit gados paredz reaktora pilnīgu likvidēšanu un demontāžu līdz "zaļajam mauriņam".
Vides ministrija uzskata, ka apstiprinātās koncepcijas varianta galamērķi ir nepieciešams pārskatīt. Ir jāpieņem arī lēmums par lietotās kodoldegvielas uzglabāšanu Salaspils kodolreaktora teritorijā līdz tās izvešanai ārpus Latvijas.
Atbilstoši pieņemtajam lēmumam reaktora likvidēšana netika uzsākta 2001.gadā. Valsts budžeta līdzekļi Salaspils kodolreaktora likvidēšanas un demontāžas realizācijai ir piešķirti tikai 2004.gadā - 400 000 latu. Nav arī panākta vienošanās par lietotās kodoldegvielas pārvietošanu ārpus Latvijas 2003.gadā. Jāuzlabo arī lietotās kodoldegvielas uzglabāšanas drošība terorisma draudu apstākļos, norāda Vides ministrija. Ir iegūta papildu informācija par radioekoloģisko stāvokli kodolreaktora teritorijā.
Kā uzskata Vides ministrija, patlaban nepieciešams nodrošināt lietotās kodoldegvielas drošu pagaidu uzglabāšanu Salaspils kodolreaktora teritorijā un nodrošināt tās izvešanu ārpus Latvijas. Nepieciešams arī noteikt Salaspils kodolreaktora likvidēšanas un demontāžas galamērķi, ņemot vērā iegūto radioekoloģisko informāciju un objekta izmantošanas iespējas nākotnē, - tas var būtiski ietekmēt nepieciešamā finansējuma apjomu.
Situācijas risināšanai ministrija piedāvājusi trīs variantus.
Pirmais variants paredz nodoršināt lietotās kodoldegvielas pagaidu uzglabāšanu "sausajā glabātuvē", kuru varētu būvēt kā jaunu ēku Salaspils kodolreaktora teritorijā. Pasākumam nepieciešamais papildu finansējums no valsts budžeta periodā no 2005.-2006.gadam sasniegtu gandrīz četrus miljonus latu. Otrais variants paredz lietotās kodoldegvielas pagaidu uzglabāšanu transporta uzglabāšanas konteineros, kuri tiktu izvietoti pārveidotā bumbu patvertnē Salaspils kodolreaktora teritorijā. Nepieciešamais papildu finansējums glabātuves uzturēšanai sasniegtu 15 000 latu gadā. Atkarībā no konteineru tipa to izmaksas svārstās no 1,07-2,3 miljoniem latu.
Piemērojot pirmo variantu, kodoldegvielas izvešanai ārpus Latvijas būtu nepieciešami gandrīz trīs miljoni latu. Savukārt, piemērojot otro variantu, kodoldegvielas izvešana izmaksātu 1,55-1,75 miljonus latu.
Kā norāda Vides ministrija, ņemot vērā, ka kodoldegvielas izvešana no Latvijas un pārstrāde ir risināma ar starpvaldību līgumu, tad kodoldegvielas izvešanas termiņš un izmaksas ir atkarīgas no starpvaldību līguma satura, kā arī papildus nepieciešams risināt jautājumu par svaigās kodoldegvielas izvešanu.
Attiecībā uz Salaspils kodolreaktora likvidāciju tiek piedāvāta iespēja likvidēt to pilnīgi vai nepilnā apjomā.
Pirmais variants paredz likvidēt kodolreaktoru līdz "zaļajam mauriņam" un veikt tā teritorijas pilnu sanāciju līdz 2014.gadam. Nepieciešamais papildu finansējums no valsts budžeta laika periodā no 2005.-2014.gadam būtu 12,85-15,85 miljoni latu. Savukārt otrais variants paredz izvedot radioaktīvos atkritumus no kodolreaktora teritorijas, kā arī pielāgot tā sistēmas un infrastruktūru citu jonizējošā starojuma tehnoloģiju - ciklotrona un jonizējošā starojuma avotu - darbības nodrošināšanai. Pēc likvidēšanas tiktu nodrošināta valsts uzraudzība 60 gadu ilgā periodā. Nepieciešamais papildu finansējums no valsts budžeta šim variantam laika posmā no 2005.-2010.gadam būtu 5,951 miljonus latu.
Kā ziņots, Salaspils kodolreaktora vietā tika plānots izveidot vēža agrīnās diagnostikas preparātu ražotni, aģentūru LETA informēja valsts aģentūras "RAPA" direktors Andris Abramenkovs.
Ražotnes izveidei nepieciešami apmēram 12 miljoni ASV dolāru (6,612 miljoni latu).
"Šāda ražotne Baltijā būtu vienīgā, un pieprasījums tai būtu nodrošināts. Īpaši pozitīvi būtu tas, ka preparāta ražotnes darbība Baltijā nodrošinātu iespēju diagnosticēt onkoloģiskās saslimšanas agrīnā stadijā, nevis, kā pašreiz vairumā gadījumu, otrajā vai trešajā stadijā," skaidroja "RAPA" direktors.
Ievadot preparātu cilvēka organismā ar diagnostikas iekārtām, iespējams saredzēt audzēja veidošanos. Līdz šim diagnostikas preparāts Baltijā praktiski nav bijis pieejams. Tuvākā ražotne darbojoties Skandināvijā, bet preparāts ļoti ātri sadaloties, tādēļ transportēšana esot ļoti dārga un to organizēt ir neizdevīgi, stāstīja Abramenkovs.
Salaspils arī esot vienīgā vieta, kur ražotni iespējams izveidot, jo citu zinātnisku kodolreaktoru Baltijā nav bijis, stāstīja Abramenkovs.
Tika plānots, ka daļu ražotnes izveidei nepieciešamo izmaksu segtu Starptautiskā Atomenerģētikas aģentūra, daļu - no Eiropas Savienības līdzekļiem un līdzfinansējuma. Patlaban projektu izvērtē Starptautiskā Atomenerģētikas aģentūra, kura savu lēmumu solījusi paziņot novembrī, informēja Abramenkovs.
Kā norāda Vides ministrija, 1999.gadā tika apstiprināta Salaspils kodolreaktora likvidēšanas un demontāžas koncepcija, kura nākamajos desmit gados paredz reaktora pilnīgu likvidēšanu un demontāžu līdz "zaļajam mauriņam".
Vides ministrija uzskata, ka apstiprinātās koncepcijas varianta galamērķi ir nepieciešams pārskatīt. Ir jāpieņem arī lēmums par lietotās kodoldegvielas uzglabāšanu Salaspils kodolreaktora teritorijā līdz tās izvešanai ārpus Latvijas.
Atbilstoši pieņemtajam lēmumam reaktora likvidēšana netika uzsākta 2001.gadā. Valsts budžeta līdzekļi Salaspils kodolreaktora likvidēšanas un demontāžas realizācijai ir piešķirti tikai 2004.gadā - 400 000 latu. Nav arī panākta vienošanās par lietotās kodoldegvielas pārvietošanu ārpus Latvijas 2003.gadā. Jāuzlabo arī lietotās kodoldegvielas uzglabāšanas drošība terorisma draudu apstākļos, norāda Vides ministrija. Ir iegūta papildu informācija par radioekoloģisko stāvokli kodolreaktora teritorijā.
Kā uzskata Vides ministrija, patlaban nepieciešams nodrošināt lietotās kodoldegvielas drošu pagaidu uzglabāšanu Salaspils kodolreaktora teritorijā un nodrošināt tās izvešanu ārpus Latvijas. Nepieciešams arī noteikt Salaspils kodolreaktora likvidēšanas un demontāžas galamērķi, ņemot vērā iegūto radioekoloģisko informāciju un objekta izmantošanas iespējas nākotnē, - tas var būtiski ietekmēt nepieciešamā finansējuma apjomu.
Situācijas risināšanai ministrija piedāvājusi trīs variantus.
Pirmais variants paredz nodoršināt lietotās kodoldegvielas pagaidu uzglabāšanu "sausajā glabātuvē", kuru varētu būvēt kā jaunu ēku Salaspils kodolreaktora teritorijā. Pasākumam nepieciešamais papildu finansējums no valsts budžeta periodā no 2005.-2006.gadam sasniegtu gandrīz četrus miljonus latu. Otrais variants paredz lietotās kodoldegvielas pagaidu uzglabāšanu transporta uzglabāšanas konteineros, kuri tiktu izvietoti pārveidotā bumbu patvertnē Salaspils kodolreaktora teritorijā. Nepieciešamais papildu finansējums glabātuves uzturēšanai sasniegtu 15 000 latu gadā. Atkarībā no konteineru tipa to izmaksas svārstās no 1,07-2,3 miljoniem latu.
Piemērojot pirmo variantu, kodoldegvielas izvešanai ārpus Latvijas būtu nepieciešami gandrīz trīs miljoni latu. Savukārt, piemērojot otro variantu, kodoldegvielas izvešana izmaksātu 1,55-1,75 miljonus latu.
Kā norāda Vides ministrija, ņemot vērā, ka kodoldegvielas izvešana no Latvijas un pārstrāde ir risināma ar starpvaldību līgumu, tad kodoldegvielas izvešanas termiņš un izmaksas ir atkarīgas no starpvaldību līguma satura, kā arī papildus nepieciešams risināt jautājumu par svaigās kodoldegvielas izvešanu.
Attiecībā uz Salaspils kodolreaktora likvidāciju tiek piedāvāta iespēja likvidēt to pilnīgi vai nepilnā apjomā.
Pirmais variants paredz likvidēt kodolreaktoru līdz "zaļajam mauriņam" un veikt tā teritorijas pilnu sanāciju līdz 2014.gadam. Nepieciešamais papildu finansējums no valsts budžeta laika periodā no 2005.-2014.gadam būtu 12,85-15,85 miljoni latu. Savukārt otrais variants paredz izvedot radioaktīvos atkritumus no kodolreaktora teritorijas, kā arī pielāgot tā sistēmas un infrastruktūru citu jonizējošā starojuma tehnoloģiju - ciklotrona un jonizējošā starojuma avotu - darbības nodrošināšanai. Pēc likvidēšanas tiktu nodrošināta valsts uzraudzība 60 gadu ilgā periodā. Nepieciešamais papildu finansējums no valsts budžeta šim variantam laika posmā no 2005.-2010.gadam būtu 5,951 miljonus latu.
Kā ziņots, Salaspils kodolreaktora vietā tika plānots izveidot vēža agrīnās diagnostikas preparātu ražotni, aģentūru LETA informēja valsts aģentūras "RAPA" direktors Andris Abramenkovs.
Ražotnes izveidei nepieciešami apmēram 12 miljoni ASV dolāru (6,612 miljoni latu).
"Šāda ražotne Baltijā būtu vienīgā, un pieprasījums tai būtu nodrošināts. Īpaši pozitīvi būtu tas, ka preparāta ražotnes darbība Baltijā nodrošinātu iespēju diagnosticēt onkoloģiskās saslimšanas agrīnā stadijā, nevis, kā pašreiz vairumā gadījumu, otrajā vai trešajā stadijā," skaidroja "RAPA" direktors.
Ievadot preparātu cilvēka organismā ar diagnostikas iekārtām, iespējams saredzēt audzēja veidošanos. Līdz šim diagnostikas preparāts Baltijā praktiski nav bijis pieejams. Tuvākā ražotne darbojoties Skandināvijā, bet preparāts ļoti ātri sadaloties, tādēļ transportēšana esot ļoti dārga un to organizēt ir neizdevīgi, stāstīja Abramenkovs.
Salaspils arī esot vienīgā vieta, kur ražotni iespējams izveidot, jo citu zinātnisku kodolreaktoru Baltijā nav bijis, stāstīja Abramenkovs.
Tika plānots, ka daļu ražotnes izveidei nepieciešamo izmaksu segtu Starptautiskā Atomenerģētikas aģentūra, daļu - no Eiropas Savienības līdzekļiem un līdzfinansējuma. Patlaban projektu izvērtē Starptautiskā Atomenerģētikas aģentūra, kura savu lēmumu solījusi paziņot novembrī, informēja Abramenkovs.