Lems par valsts otrās šķiras autoceļu sakārtošanu un attīstību turpmākajos 16 gados
Valdības komiteja šodien skatīs pamatnostādnes, kas nosaka mērķus, rīcības virzienus un finansēšanas iespējas valsts otrās šķiras autoceļu sakārtošanā un attīstībā turpmākajos 16 gados.
Valdības komiteja šodien skatīs pamatnostādnes, kas nosaka mērķus, rīcības virzienus un finansēšanas iespējas valsts otrās šķiras autoceļu sakārtošanā un attīstībā turpmākajos 16 gados.
Satiksmes ministrija (SM) izstrādājusi divus risinājumus valsts otrās šķiras autoceļu sakārtošanai.
Risinājums, kuru atbalsta arī SM, paredz mazāku izdevumu pasākumus šo autoceļu seguma atjaunošanai, sasniedzot lielāku sakārtotu kilometru skaitu.
Atbilstoši šim risinājum finansējums valsts otrās šķiras autoceļiem jānovirza grants un sabrukušā melnā seguma atjaunošanai, galvenokārt neparedzot dārgā seguma pilnu rekonstrukciju un neizbūvējot jaunu melno segumu.
Savukārt otrais SM piedāvātais risinājums paredz plānot sarežģītāku un resursu ietilpīgāku autoceļu rekonstrukcijas pasākumu kompleksu, kas nodrošinātu finanšu līdzekļu ieguldījuma efektivitāti ilgākā laikā, bet sakārtoto autoceļu kopgarums būtu mazāks.
Mērķis ir realizēt jaunu politikas iniciatīvu, pamatojoties uz konkrētu finansēšanas modeli, lai apturētu turpmāku otrās šķiras autoceļu tīkla sabrukumu un veicinātu tā sakārtošanu, tādējādi veicinot novadu attīstību un iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanos.
Pamatnostādnēm atbilstošas programmas realizēšanas pirmajā gadā, 2005.gadā, paredzēta tikai būvprojektēšana, kas izmaksātu aptuveni 700 000 latu, bet pēdējā gadā, 2020.gadā, paredzēta tikai būvniecība par 11,3 miljoniem latu.
Atbilstoši SM sniegtajai informācijai pamatnostādņu realizācijai 16 gadu laikā nepieciešams 180 miljoni latu, no kuriem būvprojektēšanai nepieciešami 10,5 miljoni latu, bet būvniecībai - 169,5 miljoni latu. Ar šiem naudas līdzekļiem izdotos sakārtot 4000 valsts otrās šķiras ceļu, kas, pēc ekspertu vērtējuma, ir svarīgi novadu atbalstam. No tiem 800 kilometri ir ar asfalta segumu un 3200 kilometri - ar grants segumu.
Pamatnostādņu projektā tiek piedāvāti programmas realizācijai trīs nepieciešamie finanšu resursu un sagaidāmo rezultātu varianti - par 30 miljoniem, 20 miljoniem un 12 miljoniem latu gadā, attiecīgi sakārtojot 680 kilometrus, 449 un 266 kilometrus. SM, apzinoties valsts budžeta iespējas, ierosina paredzēt 12 miljonu latu gada finansējumu.
Tā nodrošināšana, pēc SM domām, veicinās novadu un reģionu centru pieejamību, sakaru un pakalpojumu sniegšanas uzlabošanu iedzīvotājiem, kā arī novadu straujāku ekonomisko attīstību. Līdz ar to mazināšoties spriedze un depresija maz apdzīvotajos novados.
SM skaidro, ka otrās šķiras autoceļi13 347 kilometru kopgarumā nodrošina galvenokārt vietējo satiksmi, pilda savienojošo autoceļu funkciju ar valsts pirmās šķiras un galvenajiem autoceļiem. No satiksmes intensitātes un tranzīta kravu pārvadājumu viedokļa otrās šķiras autoceļiem nav tik liela nozīme, tomēr tie ir vitāli nepieciešami pagastu un novadu attīstībai, norāda ministrija.
No valsts otrās šķiras autoceļiem 2511 kilometri jeb 18,8% ir ar asfalta segumu, un to vidējais vecums ir 25-30 gadi. Savukārt 10 836 kilometri jeb 81,2% ir tāda paša vecuma ceļi ar šķembu vai grants segumu.
Kā liecina VAS "Latvijas Valsts ceļi" (bijušās Latvijas Autoceļu direkcijas (LAD)) rīcībā esošie autoceļu apsekošanas 2004.gada 1.janvāra dati, sliktā tehniskā stāvoklī, daļēji sabrukuši vai uz sabrukuma robežas ir 3511 kilometri jeb 32,4% valsts otrās šķiras autoceļu ar grants segumu un 741 kilometrs jeb 30% ar asfalta segumu.
Pēdējos 12 gados valsts otrās šķiras autoceļi nav atjaunoti. LAD aprēķini liecina, ka paredzētajā laikā neveikto valsts otrās šķiras autoceļu atjaunošanas apjoms sasniedzis 993 miljonus latu.
Kā norāda ministrija, pamatnostādņu izstrādes nepieciešamību nosaka situācija, ka līdzšinējais valsts budžeta un Eiropas Savienības finansējums galvenokārt virzīts galveno un pirmās šķiras ceļu sakārtošanai, bet valsts otrās šķiras ceļi pēdējo 12 gadu laikā bijuši bez pastāvīga finansējuma, kas novedis pie ievērojamas to daļas pilnīga vai daļēja sabrukuma.
Pamatnostādnēm atbilstošu programmu paredzēts izstrādāt sešu mēnešu laikā pēc pamatnostādņu apstiprināšanas Ministru kabinetā. Savukārt programmas realizāciju iecerēts uzsākt 2005.gadā, paredzot tikai būvprojektu pasūtīšanu. Autoceļus atjaunot plānots 2006.gadā.
Satiksmes ministrija (SM) izstrādājusi divus risinājumus valsts otrās šķiras autoceļu sakārtošanai.
Risinājums, kuru atbalsta arī SM, paredz mazāku izdevumu pasākumus šo autoceļu seguma atjaunošanai, sasniedzot lielāku sakārtotu kilometru skaitu.
Atbilstoši šim risinājum finansējums valsts otrās šķiras autoceļiem jānovirza grants un sabrukušā melnā seguma atjaunošanai, galvenokārt neparedzot dārgā seguma pilnu rekonstrukciju un neizbūvējot jaunu melno segumu.
Savukārt otrais SM piedāvātais risinājums paredz plānot sarežģītāku un resursu ietilpīgāku autoceļu rekonstrukcijas pasākumu kompleksu, kas nodrošinātu finanšu līdzekļu ieguldījuma efektivitāti ilgākā laikā, bet sakārtoto autoceļu kopgarums būtu mazāks.
Mērķis ir realizēt jaunu politikas iniciatīvu, pamatojoties uz konkrētu finansēšanas modeli, lai apturētu turpmāku otrās šķiras autoceļu tīkla sabrukumu un veicinātu tā sakārtošanu, tādējādi veicinot novadu attīstību un iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanos.
Pamatnostādnēm atbilstošas programmas realizēšanas pirmajā gadā, 2005.gadā, paredzēta tikai būvprojektēšana, kas izmaksātu aptuveni 700 000 latu, bet pēdējā gadā, 2020.gadā, paredzēta tikai būvniecība par 11,3 miljoniem latu.
Atbilstoši SM sniegtajai informācijai pamatnostādņu realizācijai 16 gadu laikā nepieciešams 180 miljoni latu, no kuriem būvprojektēšanai nepieciešami 10,5 miljoni latu, bet būvniecībai - 169,5 miljoni latu. Ar šiem naudas līdzekļiem izdotos sakārtot 4000 valsts otrās šķiras ceļu, kas, pēc ekspertu vērtējuma, ir svarīgi novadu atbalstam. No tiem 800 kilometri ir ar asfalta segumu un 3200 kilometri - ar grants segumu.
Pamatnostādņu projektā tiek piedāvāti programmas realizācijai trīs nepieciešamie finanšu resursu un sagaidāmo rezultātu varianti - par 30 miljoniem, 20 miljoniem un 12 miljoniem latu gadā, attiecīgi sakārtojot 680 kilometrus, 449 un 266 kilometrus. SM, apzinoties valsts budžeta iespējas, ierosina paredzēt 12 miljonu latu gada finansējumu.
Tā nodrošināšana, pēc SM domām, veicinās novadu un reģionu centru pieejamību, sakaru un pakalpojumu sniegšanas uzlabošanu iedzīvotājiem, kā arī novadu straujāku ekonomisko attīstību. Līdz ar to mazināšoties spriedze un depresija maz apdzīvotajos novados.
SM skaidro, ka otrās šķiras autoceļi13 347 kilometru kopgarumā nodrošina galvenokārt vietējo satiksmi, pilda savienojošo autoceļu funkciju ar valsts pirmās šķiras un galvenajiem autoceļiem. No satiksmes intensitātes un tranzīta kravu pārvadājumu viedokļa otrās šķiras autoceļiem nav tik liela nozīme, tomēr tie ir vitāli nepieciešami pagastu un novadu attīstībai, norāda ministrija.
No valsts otrās šķiras autoceļiem 2511 kilometri jeb 18,8% ir ar asfalta segumu, un to vidējais vecums ir 25-30 gadi. Savukārt 10 836 kilometri jeb 81,2% ir tāda paša vecuma ceļi ar šķembu vai grants segumu.
Kā liecina VAS "Latvijas Valsts ceļi" (bijušās Latvijas Autoceļu direkcijas (LAD)) rīcībā esošie autoceļu apsekošanas 2004.gada 1.janvāra dati, sliktā tehniskā stāvoklī, daļēji sabrukuši vai uz sabrukuma robežas ir 3511 kilometri jeb 32,4% valsts otrās šķiras autoceļu ar grants segumu un 741 kilometrs jeb 30% ar asfalta segumu.
Pēdējos 12 gados valsts otrās šķiras autoceļi nav atjaunoti. LAD aprēķini liecina, ka paredzētajā laikā neveikto valsts otrās šķiras autoceļu atjaunošanas apjoms sasniedzis 993 miljonus latu.
Kā norāda ministrija, pamatnostādņu izstrādes nepieciešamību nosaka situācija, ka līdzšinējais valsts budžeta un Eiropas Savienības finansējums galvenokārt virzīts galveno un pirmās šķiras ceļu sakārtošanai, bet valsts otrās šķiras ceļi pēdējo 12 gadu laikā bijuši bez pastāvīga finansējuma, kas novedis pie ievērojamas to daļas pilnīga vai daļēja sabrukuma.
Pamatnostādnēm atbilstošu programmu paredzēts izstrādāt sešu mēnešu laikā pēc pamatnostādņu apstiprināšanas Ministru kabinetā. Savukārt programmas realizāciju iecerēts uzsākt 2005.gadā, paredzot tikai būvprojektu pasūtīšanu. Autoceļus atjaunot plānots 2006.gadā.