Lepojamies, ka esam īsti latviska kompānija, kas dibināta tikai ar vietējo kapitālu, neesam veidojušies uz kādas padomju laika kompānijas bāzes, iztikām bez investoru ieguldījumiem

Foto: Lepojamies, ka esam īsti latviska kompānija, kas dibināta tikai ar vietējo kapitālu, neesam veidojušies uz kādas padomju laika kompānijas bāzes, iztikām bez investoru ieguldījumiem; autors: Lepojamies, ka esam īsti latviska kompānija, kas dibināta tikai ar vietējo kapitālu, neesam veidojušies uz kādas padomju laika kompānijas bāzes, iztikām bez investoru ieguldījumiem

Intervija ar SIA "ARČERS" Būvniecības direktoru Ziedoni Grigorjevu.

Būvfirma "Arčers" dibināta 1992. gadā un šobrīd ieņem vietu uzreiz aiz lielāko Latvijas būvfirmu pirmā desmitnieka. Uzņēmums šobrīd nodarbojas ar visa veida būvdarbu veikšanu, kā arī alumīnija, plastmasas logu un durvu, citu stiklotu konstrukciju ražošanu. Priecē uzņēmuma veiksmīgā un mērķtiecīgā attīstība - par to un šo to citu uzzinājām sarunā ar Ziedoni Grigorjevu.

Kāda ir "Arčers" vēsture? Kāds bijis šis ceļš līdz būvfirmu pirmajam divdesmitniekam?
Sākotnēji nelielo SIA dibināja četri uzņēmīgi cilvēki. Firmas "Arčers" darbība aizsākās lēnām, ar salīdzinoši nelieliem apjomiem, izmēģinot spēkus arī ar būvniecību visai maz radniecīgās nozarēs. Sākām, piedāvājot telpu interjera projektēšanas un iekārtošanas darbus, sākotnēji mums bija tikai attāls sakars ar būvniecību. Vēlāk sapratām, ka tā laika būvniecības kompāniju veikto darbu kvalitāte mūs neapmierina, tāpēc pievērsāmies arī šai jomai. Pamazām firmai piepulcējās sertificēti speciālisti- arhitekti, būvinženieri, būvdarbu vadītāji, konstruktori u.tt., līdz ar to spējām apgūt arvien lielākus apjomus un nozīmīgākus objektus. "Plika" interjeru veidošana kļuva arvien neaktuālāka, arī šobrīd šajā ziņā apjomi ir niecīgi, galvenokārt saistīti ar veicamajiem būvniecības pasūtījumiem. Šobrīd esam licencēta celtniecības kompānija ar miljonos mērāmu gada apgrozījumu, esam tiesīgi un spējīgi veikt liela apjoma projektēšanas un celtniecības darbus, sākot no pirmsprojekta konsultācijām ar pasūtītāju līdz objekta pilnīgai nodošanai ekspluatācijā, ieskaitot komunikāciju izbūvi un teritorijas labiekārtošanu, kā arī, ja pasūtītājs vēlēsies, ierīkot telpu interjeru. Pagājušajā gadā ieguvām arī starptautiskos ISO 9001:2000 un OHSAS 18001:1999 sertifikātus.

Kā šajā laikā mainījies darbinieku skaits?
Kā jau minēju, sākotnējie dibinātāji bija četri (es gan nebiju viens no tiem), tagad izveidojies 250 cilvēku liels kolektīvs.

Kas ir visu laiku lielākie, svarīgākie un varbūt pat mīļākie uzņēmuma objekti?
Sākumā objekti bija nelieli, lielākie un nozīmīgākie ir tapuši pēdējos gados. Kā pēdējo divu gadu lielākos un interesantākos objektus jāmin Mobilo strēlnieku mācību centra kareivju ēdnīca Kadagā, Ādažu pagastā, kas paredzēta 3 000 cilvēku vienlaicīgai ēdināšanai un tiek uzskatīta par vērienīgāko Austrumeiropā, stikla apstrādes rūpnīca "Transparence" Rīgā, Katlakalna ielā 11, k-14, interesants rūpniecisks objekts bija arī Rīgas pilsētas pašvaldības uzņēmuma "Tālava" (no pagājušā gada - Pašvaldības uzņēmums "Rīgas satiksme") autobusu remonta boksu rekonstrukcija Rīgā, Vestienas ielā 35, Valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts meži" centrālās administratīvās ēkas celtniecība Rīgā, Kristapa ielā 30, firmas "A.C.B." biroja ēkas rekonstrukcija Rīgā, Ziepniekkalna ielā 21a, Rīgas Lietuviešu vidusskolas ēku renovācija un sporta halles celtniecība Rīgā, Prūšu ielā 42a, piedalīšanās Tiesu nama rekonstrukcijā Rīgā, Abrenes ielā 3. Sirdij ļoti tuvs pasūtījums bija Latvijas Jūras akadēmijas Mācību mehānisko darbnīcu ēkas rekonstrukcijas projektēšana un celtniecība Rīgā, Daugavgrīvā, Flotes ielā 6/8, ko, diemžēl, bija jāatstāj pusbūvētu valdības Latvijas Jūras akadēmijai nepiešķirtā plānotā finansējuma dēļ. Kādreiz, kad tiko sākām, mums svarīgs un liels objekts bija firmas "Formula" veikala izbūve īrētā ēkā Rīgā, Biķernieku ielā 1, kas, raugoties no šābrīža apjomiem, ir necils. Prātā palicis arī Vecrīgas bāra "Nellija" interjers, kas savulaik vispār bija viens no pirmajiem "Arčera" realizētajiem objektiem. Pieminēt gribas arī WV un Audi autosalona renovāciju Rīgas Motormuzeja ēkā, Porsche autosalona izbūvi Rīgā, Elizabetes ielā, ēkā, kur padomju laikos bija kinoteātris "Pionieris". Tagad tur ir nakts klubs vai diskotēka. Arī mūsu firmas biroja ēka Rīgā, Katlakalna ielā 11, ir pašu būvēta. Esam piedalījušies skolu renovācijas un energoefektivitātes taupīšanas programmā- pēdējo 5 gadu laikā esam renovējuši aptuveni 15 skolas visā Latvijā. Kā lielākos un interesentākos projektus gribu atzīmēt Bērnu un jauniešu centra "Laimīte" renovāciju Rīgā, Sarkandaugavas ielā 24, Dobeles 1.vidusskolas rekonstrukciju Dobelē, Dzirnavu ielā 4, Ķeguma vidusskolas rekonstrukciju Ķegumā, Skolas ielā 10, Ogres 1.vidusskolas rekonstrukciju Ogrē, Zinību ielā 1 un tā es varētu turpināt vēl diezgan ilgi. Arī šobrīd piedalāmies dažādos būvniecības konkursos.
Esam darbojušies dažādas nozīmes būvobjektos- objektu sarakstā ir dažādas sabiedriskas celtnes, biroju ēkas, ēdināšanas kompleksi, autosaloni, skolas u.tt. Turklāt, kā redzams pēc mūsu licences, piedāvājam pasūtītājam pilnu pakalpojumu kompleksu- sākot no pirmajām konsultācijām līdz pat labiekārtotas ēkas atslēgas nodošanai. Veicam visus darbus, izņemot elektromontāžu.

Vai veicat objektu atlasi, izvēloties tikai lielākos projektus?
Laika gaitā ir iznācis, ka orientējamies galvenokārt uz lieliem pasūtītījumiem, nevis individuālo dzīvojamo māju būvniecību. Piedalāmies lielos konkursos- šie objekti ir finansiāli ietilpīgi. Maziem objektiem, ja to būvniecību veic profesionāli, ir nepieciešams tieši tikpat liels intelektuālais un tehnoloģiskais nodrošinājums kā lielajiem - projektu vadītāji, būvdarbu vadītāji, būvuzraugi u.tt.- process ir tāds pats kā lielos objektos. Protams, ja objekts ir interesants, apsveram iespēju tajā piedalīties arī, ja apjomi nav lieli. Mums ir interesanti valsts, pašvaldību un uzņēmumu izsludinātie būvniecības konkursi.

Ar ko jūsu uzņēmums atšķiras no citiem līdzīgiem Latvijas tirgū? Ar ko varat būt interesanti potenciālajiem pasūtītājiem?
Šobrīd uz šo jautājumu ir grūti atbildēt. Kad tikko sākām nodarboties ar būvniecību, stāstījām, ka atšķiramies ar augsto apdares kvalitāti. Neesam cēlušies no padomju būvniekiem, kas ar kvalitāti neizcēlās. Tagad laiki ir mainījušies, izpratne par apdari arī- daudzas firmas piedāvā līdzīga līmeņa materiālus un darbus. No dažām citām kompānijām atšķiramies ar lielu dažāda veida speciālistu skaitu, kuri kopumā nodrošina veiksmīgu darbu rezultātu, pilnu pakalpojumu klāstu būvniecībā. Pateicoties daudzajiem speciālistiem, mums ir intelektuāla pieeja būvniecībai.
Lepojamies, ka esam īsti latviska kompānija, kas dibināta tikai ar vietējo kapitālu, neesam veidojušies uz kādas padomju laikas kompānijas bāzes, iztikām bez investoru ieguldījumiem- par to visu jāpateicas sākotnējiem četriem dibinātājiem.
"Arčers" tirgū tiek atpazīta kā būvfirma un plastmasas, alumīnija logu, stiklotu konstrukciju ražotājs.

Ar ko plašajā tirgus piedāvājumā varētu ieinteresēt "Arčers" logi?
Mūsu projektētās un ražotās stiklotās konstrukcijas - PVC un alumīnija logi, durvis, ēku fasādes, to elementi, interjera detaļas ir augstas kvalitātes produkcija, ko tieši tā novērtējuši ne vien tās lietotāji, bet arī mūsu sadarbības partneri. "Arčeram" kā stikloto konstrukciju ražotājam ir stabila vieta šās nozares piecu spēcīgāko uzņēmumu vidū. Lai gan zināma daļa ir privātpersonu pasūtījumi, arī šajā darbības jomā "Arčera" klienti galvenokārt ir lielākās celtniecības kompānijas valstī - "RBS Skals", "Kalnozols", "LEC", "Mūsu Māja", "Abora" u.c.. Teicama kvalitāte, šķiet, ir nepārejoša vērtība, par spīti dažādām norisēm ne vien logu un durvju produkcijas tirgū, bet visā būvniecības nozarē. Tā bijusi mūsu mērķis, kompānijai nostiprinoties, to cenšamies nezaudēt šobrīd un, esmu pārliecināts, tieši ar kvalitatīvu produkciju gan "Arčera" būvnieki, gan stikloto konstrukciju ražotāji, klientiem būs saistoši arī turpmāk.

Vai šobrīd plānojat kādas aktivitātes arī ārpus Latvijas robežām?
Līdz šim kā būvnieki ārpus Latvijas neesam skatījušies. Darbojamies visā Latvijā un pašlaik šeit darba pietiek. Protams, pieļauju - ja šī intervija notiktu pēc kāda pusgada, tad varbūt mana atbilde uz šo jautājumu jau būtu citāda. Mūsu stikloto konstrukciju ražotāji gan jau šodien sāk mest skatus ārpus valsts robežām.

Pēc mēneša Latvija būs Eiropas Savienības sastāvā. Kādas ir Jūsu domas- ko tas pamainīs uzņēmuma ikdienā? Vai esat tam gatavi?
Pašreiz Eiropas Savienība vēl neko īpaši būtisku būvniecības jomā nav mainījusi. Gatavi tai esam noteikti. Nesaskatu nekādas problēmas- jūtamies pietiekami stipri, esam konkurētspējīgi. Labu laiku esam pazīstami ar starptautiskajiem FIDIC būvniecības līgumnosacījumiem. Jau minēju, ka esam ieguvuši starptautiskos ISO 9001:2000 un OHSAS 18001:1999 sertifikātus. Es gan nepazīstu nevienu, kurš varētu 100% pateikt, kā tieši viss būs, darbojoties kopējā Eiropas tirgū. Ļoti daudz kas būs atkarīgs no valdības prasmes un gribēšanas Latvijas uzņēmējiem izdevīgu nosacījumu lobēšanas šā vārda pozitīvajā nozīmē. T.sk.būvniecības biznesa jomā. Skaidrs, ka būvmateriālu (un ne tikai) cenas pieaug jau šobrīd- pašlaik tas labi redzams metāla tirgū. Domājot par nākotni Eiropā kopumā, noteikti esmu optimists - ja pārtikas cenas tik strauji pieaug, optimistiski ceru, ka agrāk vai vēlāk tāpat palielināsies arī algas un pensiju apmēri.

Nedomāju, ka pēc iestāšanās Eiropas Savienībā, mūsu valstī pēkšņi sāks nekontrolēti ieplūst ārzemju kompānijas, darbaspēks, pieļauju, ka mūsu valdības strādās ilgāk par vienu gadu un tajās darbosies pietiekami gaiši prāti, lai visu regulētu un virzītu pareizi, atbilstoši valsts pilsoņu, t.sk. būvniecībā nodarbināto, interesēm.

Būvfirmas jau pamazām ir pieradinātas pie Eiropas Savienības noteikumiem, kādu laiku jau piedalās starptautiskos konkursos- ir bijusi iespēja izjust jauno sistēmu. Domāju, ka lielajām kompānijām problēmu nebūs.

Pastāstiet pats par sevi- kā savulaik izvēlējāties būvniecības nozari?
Vispār jau pēc izglītības es nemaz neesmu celtnieks. Esmu beidzis Latvijas Mākslas akadēmiju Rūpnieciskās mākslas un dizaina specialitātē, iegūstot profesiju ar visai dīvainu padomju laika nosaukumu - mākslinieks konstruktors. Pēc studiju beigšanas strādāju Mākslas akadēmijas Dizaina katedrā, vēlāk, vadot Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu, paralēli nodarbojoties ar interjera projektēšanu, pastiprināti studēju arhitektūru. Diemžēl diplomu šajā specialitātē neesmu ieguvis. 1992. gadā pagadījos "Arčera" dibinātāju tuvumā- viņi mani iesaistīja un joprojām esmu šeit, tagad "Arčers - būvniecība" direktora statusā. Pa šiem gadiem, ikdienā piedaloties celtniecības jautājumu risināšanā un kontaktējot ar augstas raudzes būvniekiem profesionāļiem, esmu "pabeidzis" otru augstkolu. No celtniecības saprotu ļoti daudz, tā ka manai specialitātei nevajadzētu būt potenciālajiem pasūtītājiem par biedu. Turklāt, kā jau teicu - kompānijā strādā augstas klases profesionāli celtnieki, mana kompetence ir visa šā procesa organizēšana un nevainojamas darbības nodrošināšana. Vismaz uz to es tiecos.

Kas piesaista šajā darbā, palīdz nenorimt?
Tas ir tas pats, kas kādreiz var arī apnikt- straujš ritms. Nenorimt palīdz ikdiena. Būvniecība ir dinamiska pati par sevi, katru dienu ir dažādas tikšanās, problēmas, kas jārisina. Tas ir līdzīgi kā sportā- rodas azarts tikt līdz galam, atrisināt. Tas ir interesanti.

Šādā darba ritmā ir nepieciešami uzmundrinājumi ārpus darba. Kādi tie ir Jums?
Patiesībā tam man nepietiek laika. Esmu burātājs. Nodarbojos ar kreiserburāšanu, agrāk ļoti aktīvi, tagad, aizņemtības dēļ - mazāk, tomēr arī pašlaik brīvajā laikā patīk izmest kādu loku pa Rīgas jūras līci.
Un otrs. Man ir lauku mājas- tā ir vieta, kurā labi jūtos un atpūšos no ikdienas stresa.
Jāpiebilst, ka mūsu kompānija kopumā ir sportiska un fiziski aktīva. Mūsu vidū ir kalnu slēpotāji, volejbolisti, basketbolisti, hokejisti. Acīmredzot tas ir veids kā kompensēt ikdienas darbu saspringumu, uzkrāt jaunus spēkus. Darbs nav viegls, tas no visiem prasa lielu atdevi- gan no vadības, gan padotajiem. Mums ir arī pašiem savi kolektīva sporta svētki, uz kuriem uzaicinām arī kādu citu draudzīgu kompāniju piedalīties, sacenšamies dažādās disciplīnās. Protams, piedalāmies arī ikgadējās būvnieku sporta spēlēs. Sponsorējam autosportu. Nekādā ziņā mūs nevar nodēvēt par neaktīviem.

Linda Tunte,
www.building.lv