Licencēšana un akreditācija
Saskaņā ar www.building.lv forumā tik iecienīto tēmu par augstskolu licencēšanu, nolēmām arī mēs noskaidrot un jums pavēstīt, cik būtiski ir mācīties akreditētā un licencētā skolā un ko īsti nozīmē abi šie jēdzieni.
Saskaņā ar www.building.lv forumā tik iecienīto tēmu par augstskolu licencēšanu, nolēmām arī mēs noskaidrot un jums pavēstīt, cik būtiski ir mācīties akreditētā un licencētā skolā un ko īsti nozīmē abi šie jēdzieni. Plašāku skaidrojumu vaicājām LR Izglītības un Zinātnes ministrijas Augstākās izglītības un zinātnes departamenta direktoram Dr. Jānim Čakstem.
Vēl nesen medijos izskanēja visai biedējoša vēsts, ka, iespējams, netiks pagarinātas licences vairākām augstākās izglītības iestādēm. Lai labāk izprastu, kāpēc izveidojusies šādā situācija, Čakstes kungs pastāstīja vēsturi.
Augstskolu skaits pēdējos gados Latvijā turpina pieaugt. Ņemot vērā, ka studentu nākotnē paliks arvien mazāk (demogrāfiskās situācijas dēļ), tas rada nevajadzīgi lielu augstskolu skaitu. Lai to ierobežotu bija nepieciešams rīkoties- tika izveidoti jauni, stingrāki licencēšanas noteikumi jaunajām augstskolām, taču bija tikai loģiski, ka tie tiek piemēroti arī esošajām augstskolām. Tur sākās pārpratumi, jo liela daļa prasību nebija izpildāma, piemēram, Rīgas Tehniskajai universitātei, kas, starp citu, ir viena no nedaudzajām augstskolām, kurā apgūstamas dažādas būvniecības profesijas.
Starp minētajām neizpildāmajām prasībām bija nepieciešamība apdrošināt telpas, augstskolas kopējam kapitālam jābūt vismaz 750 000 latu, bet rezerves kapitālam ne mazākam kā 250 000 latu, uz katru studentu jābūt ne mazāk kā 7 kvadrātmetriem vietas, lai pagarinātu licenci, nedrīkstēja būt pārkāpumu iepriekšējā licences darbības periodā.
Lai novērstu šo situāciju tika izveidota darba grupa, lai spriestu par stingro licencēšanas normu lietderību un novērstu turpmāku pārpratumu rašanos. Domājams, ka tuvākajā laikā uzzināsim par licencēšanas noteikumu tālāko likteni.
Jāpiebilst, ka licence ir viens no galvenajiem augstskolas dokumentiem. Augstskola var sākt funkcionēt tikai, kad tā ir licencēta. Licenci izsniedz uz trijiem gadiem un par izsniegšanu lemj speciāla licencēšanas komisija. Licenci paraksta izglītības un zinātnes ministrs.
Latvijā jau sesto gadu veiksmīgi norit arī augstskolu akreditācija, kas daudzās citās Eiropas valstīs vēl ir pavisam jauna un neiepazīta procedūra. Katras augstskolas katra mācību programma tiek akreditēta atsevišķi, pēc tam arī augstskola kopumā.
Kā notiek akreditācijaģ
Divu gadu laikā pēc studiju programmas īstenošanas uzsākšanas augstskola vai koledža iesniedz studiju programmu Izglītības un zinātnes ministrijā akreditācijai. Lēmumu par augstskolas akreditāciju pieņem Augstākās izglītības padome. Lai saņemtu akreditāciju apliecinošu dokumentu - akreditācijas lapu -, augstskola vai koledža iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā pieteikumu, kuram pievienoti nepieciešamie dokumenti. Pieteikumu augstskolas vai koledžas akreditācijai var iesniegt, ja akreditēts vairāk nekā
50 procentu no tajā īstenotajām studiju programmām. Augstskola vai koledža studiju programmas novērtēšanai nepieciešamajiem dokumentiem pievieno arī salīdzinājumu ar tāda paša līmeņa studiju programmām valsts dibinātās augstskolās vai koledžās Latvijā. Augstskola pievieno arī salīdzinājumu ar vismaz divām savās valstīs atzītu Eiropas Savienības valstu augstskolu studiju programmām, kuras tā izraudzījusies. Profesionālās augstākās izglītības studiju programmām pievieno atbilstošo profesijas standartu vai, ja tāda nav, profesionālo asociāciju vai darba devēju atsauksmes. Pieteikumu izskata akreditācijas komisija, kas, pamatojoties uz novērtēšanas komisijas sniegto studiju programmas kvalitātes novērtējumu un akreditācijas komisijas locekļu veikto pieteikuma analīzi, pieņem lēmumu par attiecīgās studiju programmas akreditāciju;
Esošajiem un topošajiem studentiem ir svarīgi uzzināt, vai izvēlētā augstskola un studiju programma ir akreditētā, jo studējot neakreditētā augstskolā ir risks:
1) pēc studiju beigšanas nevarēs iegūt darbu valsts iestādē;
2) arī privātie uzņēmēji ļoti bieži skatās, lai nākamais darbinieks ir akreditētas augstskolas absolvents;
3) var būt apgrūtinātas iespējas iegūt tālāku izglītību;
4) risks, ka nebūsiet kvalitatīvi apguvuši nepieciešamās zināšanas, kas turpmākajā karjerā būs jūtams.
Vēl nesen medijos izskanēja visai biedējoša vēsts, ka, iespējams, netiks pagarinātas licences vairākām augstākās izglītības iestādēm. Lai labāk izprastu, kāpēc izveidojusies šādā situācija, Čakstes kungs pastāstīja vēsturi.
Augstskolu skaits pēdējos gados Latvijā turpina pieaugt. Ņemot vērā, ka studentu nākotnē paliks arvien mazāk (demogrāfiskās situācijas dēļ), tas rada nevajadzīgi lielu augstskolu skaitu. Lai to ierobežotu bija nepieciešams rīkoties- tika izveidoti jauni, stingrāki licencēšanas noteikumi jaunajām augstskolām, taču bija tikai loģiski, ka tie tiek piemēroti arī esošajām augstskolām. Tur sākās pārpratumi, jo liela daļa prasību nebija izpildāma, piemēram, Rīgas Tehniskajai universitātei, kas, starp citu, ir viena no nedaudzajām augstskolām, kurā apgūstamas dažādas būvniecības profesijas.
Starp minētajām neizpildāmajām prasībām bija nepieciešamība apdrošināt telpas, augstskolas kopējam kapitālam jābūt vismaz 750 000 latu, bet rezerves kapitālam ne mazākam kā 250 000 latu, uz katru studentu jābūt ne mazāk kā 7 kvadrātmetriem vietas, lai pagarinātu licenci, nedrīkstēja būt pārkāpumu iepriekšējā licences darbības periodā.
Lai novērstu šo situāciju tika izveidota darba grupa, lai spriestu par stingro licencēšanas normu lietderību un novērstu turpmāku pārpratumu rašanos. Domājams, ka tuvākajā laikā uzzināsim par licencēšanas noteikumu tālāko likteni.
Jāpiebilst, ka licence ir viens no galvenajiem augstskolas dokumentiem. Augstskola var sākt funkcionēt tikai, kad tā ir licencēta. Licenci izsniedz uz trijiem gadiem un par izsniegšanu lemj speciāla licencēšanas komisija. Licenci paraksta izglītības un zinātnes ministrs.
Latvijā jau sesto gadu veiksmīgi norit arī augstskolu akreditācija, kas daudzās citās Eiropas valstīs vēl ir pavisam jauna un neiepazīta procedūra. Katras augstskolas katra mācību programma tiek akreditēta atsevišķi, pēc tam arī augstskola kopumā.
Kā notiek akreditācijaģ
Divu gadu laikā pēc studiju programmas īstenošanas uzsākšanas augstskola vai koledža iesniedz studiju programmu Izglītības un zinātnes ministrijā akreditācijai. Lēmumu par augstskolas akreditāciju pieņem Augstākās izglītības padome. Lai saņemtu akreditāciju apliecinošu dokumentu - akreditācijas lapu -, augstskola vai koledža iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā pieteikumu, kuram pievienoti nepieciešamie dokumenti. Pieteikumu augstskolas vai koledžas akreditācijai var iesniegt, ja akreditēts vairāk nekā
50 procentu no tajā īstenotajām studiju programmām. Augstskola vai koledža studiju programmas novērtēšanai nepieciešamajiem dokumentiem pievieno arī salīdzinājumu ar tāda paša līmeņa studiju programmām valsts dibinātās augstskolās vai koledžās Latvijā. Augstskola pievieno arī salīdzinājumu ar vismaz divām savās valstīs atzītu Eiropas Savienības valstu augstskolu studiju programmām, kuras tā izraudzījusies. Profesionālās augstākās izglītības studiju programmām pievieno atbilstošo profesijas standartu vai, ja tāda nav, profesionālo asociāciju vai darba devēju atsauksmes. Pieteikumu izskata akreditācijas komisija, kas, pamatojoties uz novērtēšanas komisijas sniegto studiju programmas kvalitātes novērtējumu un akreditācijas komisijas locekļu veikto pieteikuma analīzi, pieņem lēmumu par attiecīgās studiju programmas akreditāciju;
Esošajiem un topošajiem studentiem ir svarīgi uzzināt, vai izvēlētā augstskola un studiju programma ir akreditētā, jo studējot neakreditētā augstskolā ir risks:
1) pēc studiju beigšanas nevarēs iegūt darbu valsts iestādē;
2) arī privātie uzņēmēji ļoti bieži skatās, lai nākamais darbinieks ir akreditētas augstskolas absolvents;
3) var būt apgrūtinātas iespējas iegūt tālāku izglītību;
4) risks, ka nebūsiet kvalitatīvi apguvuši nepieciešamās zināšanas, kas turpmākajā karjerā būs jūtams.
