Lidosta "Rīga" apturējusi iepriekš izstrādāto attīstības projektu, jo tas neatbildis nākotnes attīstības perspektīvām
Starptautiskā lidosta "Rīga" apturējusi iepriekšējās lidostas vadības izstrādāto lidostas attīstības projektu un norakstījusi 759,5 tūkstošus latu, kas iztērēti minētajam attīstības projektam, jo tas nav atbildis ne lidostas, ne arī aviokompāniju nākotnes attīstības perspektīvām un prasībām, otrdien preses brīfingā žurnālistiem sacīja lidostas valdes priekšsēdētājs Krišjānis Peters.
Starptautiskā lidosta "Rīga" apturējusi iepriekšējās lidostas vadības izstrādāto lidostas attīstības projektu un norakstījusi 759,5 tūkstošus latu, kas iztērēti minētajam attīstības projektam, jo tas nav atbildis ne lidostas, ne arī aviokompāniju nākotnes attīstības perspektīvām un prasībām, otrdien preses brīfingā žurnālistiem sacīja lidostas valdes priekšsēdētājs Krišjānis Peters.
"Izdevumi saistībā ar lidostas attīstības projektu ir iepriekšējās starptautiskās lidostas "Rīga" vadības kļūdas labojums. Darba uzdevums, kādu "Projektēšanas birojs ARHIS" saņēma no iepriekšējās vadības, bija pretrunā ar aviokompāniju prasībām un valsts ieskatiem par starptautiskās lidostas "Rīga" attīstību," uzsvēra Peters.
Pēc Petera paustā, lidostas esošā vadība bija spiesta norakstīt izdevumus, kuri radās jau 2006.gadā iepriekšējās vadības laikā. "Izstrādātais projekts padarīja neiespējamu ne tikai starptautiskās lidostas "Rīga", bet visas aviācijas nozares attīstību. 2006.gadā veiktais projektēšanas pasūtījums nenodrošināja ilgtspējīgu lidostas "Rīga" un lidsabiedrību attīstību. Ja šīs izmaksas attiecinātu uz 2006.gadu, uzņēmums šajā gadā būtu strādājis ar zaudējumiem," paskaidroja Peters.
"Izdevumi nav norakstīti burtiskā nozīmē, kā mēs to saprotam, šie izdevumi ir kā apgūstamie līdzekļi un radās iepriekšējās vadības laikā. Norakstot šos izdevumus, šajā gadījumā - nelietojot šo projektu, mēs izvairījāmies no zaudējumiem nākotnē," teica Peters.
Viņš arī uzsvēra - saskaņā ar iepriekšējo attīstības projektu ieguldot līdzekļus jauna termināļa celtniecībā, tas 2013.gadā spētu apkalpot tikai septiņus miljonus pasažieru. "Jau pēc pieciem gadiem tas būtu jānojauc kapacitātes trūkuma dēļ, jo uz to laiku, pēc Starptautiskās gaisa transporta asociācijas (IATA) prognozēm, starptautiskā lidosta "Rīga" apkalpotu 8-10 miljonus pasažieru. Pie šāda scenārija ne tikai valsts, bet aviokompānijas un Latvijas sabiedrība būtu zaudētāji, un nākotnē šīs pieļautās kļūdas prasītu lielus zaudējumus," noteica lidostas vadītājs.
Aviokompānijas "Air Baltic Corporation" prezidents un izpilddirektors Bertolts Fliks žurnālistiem sacīja, ka arī "airBaltic" atbalsta vecā lidostas projekta noraidīšanu".
"Iepriekšējā lidostas vadība neuzskatīja par vajadzīgu konsultēties ne ar vienu no aviokompānijām - lidostas lietotājiem - par to prognozēm, plāniem un vajadzībām. Iepriekšējā vadība arī uzskatīja par lieku noskaidrot aviokompāniju viedokli par nākotnē izmantojamiem lidmašīnu tipiem, kas ļoti būtiski ietekmē lidostas celtniecības koncepciju. Līdz ar to jaunbūvējamās lidostas projekts izdevās vizuāli skaists, bet fiziski un praktiski nelietojams. Avionozare Latvijā būtu cietusi daudzu miljonu zaudējumus, ja tiktu realizēts vecais lidostas projekts," viņš teica.
"Tagad, konsultējoties ar aviokompānijām, tiek izstrādāts projekts, kas būs lietojams," Fliks teica un uzsvēra - iepriekšējā lidostas vadība diezgan augstprātīgi domāja, ka visu zina pati. "Tā nu gan nav. Lidostas direktors nezina, kādas lidmašīnas mēs izmantosim. To var zināt, tikai runājot ar lietotājiem. Bet, ja nerunā, tad, protams, būvē kaut ko nepareizi," klāstīja Fliks.
Starptautiskā lidosta "Rīga" ir valsts uzņēmums. Tā ir iecerējusi lielus paplašināšanās plānus, lai nākotnē pārvadātu vismaz 20 miljonus pasažieru.
Pagājušajā gadā lidosta "Rīga" strādāja ar 20,8 miljonu latu apgrozījumu, kas ir par 27,9% vairāk nekā 2006.gadā, savukārt lidostas neauditētā peļņa pērn palielinājās trīs reizes, sasniedzot 2,8 miljonus latu.
Ivonna Golubeva, + 371 67088635, eko_zinas@bns.lv
"Izdevumi saistībā ar lidostas attīstības projektu ir iepriekšējās starptautiskās lidostas "Rīga" vadības kļūdas labojums. Darba uzdevums, kādu "Projektēšanas birojs ARHIS" saņēma no iepriekšējās vadības, bija pretrunā ar aviokompāniju prasībām un valsts ieskatiem par starptautiskās lidostas "Rīga" attīstību," uzsvēra Peters.
Pēc Petera paustā, lidostas esošā vadība bija spiesta norakstīt izdevumus, kuri radās jau 2006.gadā iepriekšējās vadības laikā. "Izstrādātais projekts padarīja neiespējamu ne tikai starptautiskās lidostas "Rīga", bet visas aviācijas nozares attīstību. 2006.gadā veiktais projektēšanas pasūtījums nenodrošināja ilgtspējīgu lidostas "Rīga" un lidsabiedrību attīstību. Ja šīs izmaksas attiecinātu uz 2006.gadu, uzņēmums šajā gadā būtu strādājis ar zaudējumiem," paskaidroja Peters.
"Izdevumi nav norakstīti burtiskā nozīmē, kā mēs to saprotam, šie izdevumi ir kā apgūstamie līdzekļi un radās iepriekšējās vadības laikā. Norakstot šos izdevumus, šajā gadījumā - nelietojot šo projektu, mēs izvairījāmies no zaudējumiem nākotnē," teica Peters.
Viņš arī uzsvēra - saskaņā ar iepriekšējo attīstības projektu ieguldot līdzekļus jauna termināļa celtniecībā, tas 2013.gadā spētu apkalpot tikai septiņus miljonus pasažieru. "Jau pēc pieciem gadiem tas būtu jānojauc kapacitātes trūkuma dēļ, jo uz to laiku, pēc Starptautiskās gaisa transporta asociācijas (IATA) prognozēm, starptautiskā lidosta "Rīga" apkalpotu 8-10 miljonus pasažieru. Pie šāda scenārija ne tikai valsts, bet aviokompānijas un Latvijas sabiedrība būtu zaudētāji, un nākotnē šīs pieļautās kļūdas prasītu lielus zaudējumus," noteica lidostas vadītājs.
Aviokompānijas "Air Baltic Corporation" prezidents un izpilddirektors Bertolts Fliks žurnālistiem sacīja, ka arī "airBaltic" atbalsta vecā lidostas projekta noraidīšanu".
"Iepriekšējā lidostas vadība neuzskatīja par vajadzīgu konsultēties ne ar vienu no aviokompānijām - lidostas lietotājiem - par to prognozēm, plāniem un vajadzībām. Iepriekšējā vadība arī uzskatīja par lieku noskaidrot aviokompāniju viedokli par nākotnē izmantojamiem lidmašīnu tipiem, kas ļoti būtiski ietekmē lidostas celtniecības koncepciju. Līdz ar to jaunbūvējamās lidostas projekts izdevās vizuāli skaists, bet fiziski un praktiski nelietojams. Avionozare Latvijā būtu cietusi daudzu miljonu zaudējumus, ja tiktu realizēts vecais lidostas projekts," viņš teica.
"Tagad, konsultējoties ar aviokompānijām, tiek izstrādāts projekts, kas būs lietojams," Fliks teica un uzsvēra - iepriekšējā lidostas vadība diezgan augstprātīgi domāja, ka visu zina pati. "Tā nu gan nav. Lidostas direktors nezina, kādas lidmašīnas mēs izmantosim. To var zināt, tikai runājot ar lietotājiem. Bet, ja nerunā, tad, protams, būvē kaut ko nepareizi," klāstīja Fliks.
Starptautiskā lidosta "Rīga" ir valsts uzņēmums. Tā ir iecerējusi lielus paplašināšanās plānus, lai nākotnē pārvadātu vismaz 20 miljonus pasažieru.
Pagājušajā gadā lidosta "Rīga" strādāja ar 20,8 miljonu latu apgrozījumu, kas ir par 27,9% vairāk nekā 2006.gadā, savukārt lidostas neauditētā peļņa pērn palielinājās trīs reizes, sasniedzot 2,8 miljonus latu.
Ivonna Golubeva, + 371 67088635, eko_zinas@bns.lv
