Lidostas rekonstrukcijas projekta 2.kārta sola labus ienākumus būvniekiem
Foto: Lidostas rekonstrukcijas projekta 2.kārta sola labus ienākumus būvniekiem
Lauvas tiesa konkursa 2. kārtā tikušo lidostas Rīga attīstības partneru veicot pārrunas ar Latvijas firmām, lai piesaistītu vietējos partnerus.Būvniekiem Rīgas lidosta solās būt gards kumossBūvniekiem Rīgas lidosta solās būt gards kumoss, ziņo "Dienas Bizness".
Lauvas tiesa konkursa 2. kārtā tikušo lidostas Rīga attīstības partneru veicot pārrunas ar Latvijas firmām, lai piesaistītu vietējos partnerus.Būvniekiem Rīgas lidosta solās būt gards kumossBūvniekiem Rīgas lidosta solās būt gards kumoss, ziņo "Dienas Bizness".
Tas savukārt Latvijas kompānijām sola labas peļņas un izaugsmes iespējas, jo kopējās lidostas attīstības izmaksas var sasniegt pat 500 miljonu eiro (ja tiks būvēts otrs skrejceļš). Pagaidām divas Latvijas kompānijas, kas ir oficiāli iesaistījušās konkursā par tiesībām kļūt par Rīgas lidostas partneri, ir būvniecības kompānija Skonto Būve un kompānija Aureus Kapitāls, kas ir cieši saistīta ar Ventspils tranzītbiznesa uzņēmējiem Olafu Berķi, Igoru Skoku un Genādiju Ševcovu. Lidostas izsludinātā konkursa mērķis ir izvēlēties partneri - vai konsorciju, ar kuru lidosta Rīga veidos kopuzņēmumu saskaņā ar publiskās privātās partnerības principiem.
Partnerim būs jānodrošina lidostas Rīga attīstības projekta finansēšana un vadība, objektu būvniecība un visu infrastruktūras objektu uzturēšana un apsaimniekošana. Abas Latvijas kompānijas iesaistījušās katra savā konsorcijā - Skonto Būve apvienojusi spēkus ar lielāko Turcijas lidostu operatoru TAV Havalimanlari Holding, savukārt Aureus Kapitāls pievienojies konsorcijam, kurā ietilpst kapitāla investīciju projektu attīstītājs Siemens Project Ventures (Siemens meitas kompānija) un Portugāles būvniecības kompānija SGPS. «Mūsu kompānija bija tā, kas piedāvāja sadarbību partneriem šajā projektā,» uzsver Aureus Kapitāls padomes loceklis un viens no pastarpinātajiem īpašniekiem Olafs Berķis. Skonto Būves vadītājs Ivars Millers uzskata, ka konkurss būs iespēja ne vien piesaistīt investoru, bet arī nodrošināt lielāku pasažieru skaitu. TAV Havalimanlari Holding pārstāvji šodien iecerējuši rīkot preses konferenci, kurā informēs par kompānijas iecerēm.
Lielas zivis
Arī pārējās kompānijas, kas iekļuvušas otrajā kārtā Rīgas lidostas konkursā par partnera atlasi kopuzņēmuma nodibināšanai un infrastruktūras attīstībai, ir ar starptautisko pieredzi un milzu apgrozījumiem. Piemēram, kompānija GMR ir vadošais Indijas infrastruktūras attīstītājs ar 6,5 miljardu USD aktīviem, bet vēl viens pretendents ir viena no vadošajām privātajām neatkarīgajām lidostu vadības kompānijām Hochtief AirPort GmbH, kurai pieder akciju daļa Atēnu, Budapeštas, Diseldorfas, Hamburgas, Sidnejas un Tirānas lidostās. Arī šīs kompānijas vēlas sev piesaistīt Latvijas partnerus, lai varētu pilnvērtīgāk startēt. «Mēs vispirms vēlamies noskaidrot, ko tieši vēlas no mums. Tikai tad, kad tas būs skaidrs, mēs piesaistīsim partneri,» uzsver Hochtief AirPort izpilddirektors Rūdolfs Burghalters (Rudolf Burghalter). Viņš uzsver, ka kompānija pilnīgi noteikti nerealizētu projektu bez spēcīga partnera vietējo uzņēmumu vidū, un šaubās, ka arī konkurenti iztiks bez tā. Arī Indijas projektu milzis GMR šobrīd veic pārrunas ar vairākām kompānijām, tomēr vārdi netiek atklāti. «Mēs varētu piesaistīt Latvijas kompāniju - mēs runājam šobrīd ar vairākām vietējām kompānijām,» neslēpj GMR pārstāvis Džeronimo Raura (Jeronimo Raura). Viņš uzsver, ka Rīgas lidostas attīstības iespējas ir plašas, un netraucē tas, ka lidosta ir salīdzinoši maza. «Nav nekāda iemesla koncentrēties tikai uz lielajām,» viņš piebilst.
Arī TAV Airports Holding prezidents un valdes priekšsēdētājs Dr. Mustafa Sani Seners (Mustafa Sani Sener) uzsver lidostas plašās iespējas. «Rīga atrodas uz viena no galvenajiem garo reisu ceļiem, kas savieno Eiropu ar Āziju, Ziemeļameriku un Tālos Austrumus. Mēs ticam, ka ar pašreizējo starptautiskās lidostas Rīga attīstības skatījumu tā kļūs par īstu reģiona centru un galu galā transformēsies tiltā, kas savienos Austrumus ar Rietumiem,» viņš norāda.
Miglā tīts
Viena no galvenajām problēmām, ko uzsver uzņēmumu pārstāvji, gan ir tāda, ka arvien pilnībā neesot skaidrs, ko tieši sagaida lidosta.
«Mēs arvien nezinām, kāda būs mūsu ietekme šajā projektā, ko tieši mēs varam iegūt. Tāpat pārāk vispārīgs ir arī finansējuma jautājums,» uzsver R. Burghalters. Septembra beigās esot sagaidāms, ka tiks saņemti dokumenti un būšot zināms, ko lidosta sagaida no sava topošā partnera. «Mēs zinām, ka mums nevar būt tieša dalība lidostā, un mēs to pieņemam. Mēs esam piedāvājuši lidostai finansējumu modeļus, kuros varam iztikt arī bez tiešas līdzdalības,» tā R. Burghalters.
Laika trūkums
Eksperti vērtē, ka pagaidām no Latvijas kompāniju puses ir visai maza līdzdalība laika trūkuma dēļ. «Domāju, ka daudziem gluži vienkārši nepietika laika. Reāli bija tikai kādi divi mēneši, lai sagatavotos konkursam, un ārzemju kompānijas vienkārši nepaspēja atrast partnerus,» norāda Aureus Kapitāls valdes priekšsēdētājs Renārs Urbanovičs.
Noteikumi gan neliedz pašreizējiem konsorcijiem savā pulkā uzņemt papildu dalībniekus, un, visticamāk, tas arī tiks darīts. «Mēs paši uzmeklējām Siemens un piedāvājām sadarbības iespējas,» uzsver R. Urbanovičs, piebilstot, ka Latvijas kompānija projektā plāno piedalīties ne vien ar kompetenci un kontaktiem, bet arī ar līdzfinansējumu.?Konkursa komisija 2. kārtā atlasīs un izvēlēsies vienu pretendentu, ar kuru slēgs līgumu, dibinot kopuzņēmumu lidostas Rīga attīstībai.
Lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Krišjānis Peters norāda, ka pretendentus izvērtēs ne vien lidostas valde, bet arī konsultanti. Konkursa 2. kārta ilgs piecus mēnešus. Līguma parakstīšana paredzēta 90 dienu laikā pēc konkursa 2. kārtas rezultātu paziņošanas datuma. Tas nozīmē, ka praktiskie infrastruktūras attīstības darbi sāksies 2009.gada jūnijā.
Starptautiskās lidostas Rīga infrastruktūras attīstība iekļauj 5. un 6. attīstības kārtas īstenošanu. Faktiski runa ir par pilnīgi jaunas lidostas celtniecību, iekļaujot esošās lidostas Rīga celtnes vienotā arhitektūras ansamblī.
Starptautiskās lidostas Rīga attīstības 5. un 6.kārta paredz aptuveni 500 metru gara gaisa kuģu termināļa celtniecību ar 23 piestātnēm ziemeļu virzienā un esošā termināļa (lidostas ēkas) pārbūvi, kas apvienos lidostu vienotā arhitektoniskā telpā.
Tas savukārt Latvijas kompānijām sola labas peļņas un izaugsmes iespējas, jo kopējās lidostas attīstības izmaksas var sasniegt pat 500 miljonu eiro (ja tiks būvēts otrs skrejceļš). Pagaidām divas Latvijas kompānijas, kas ir oficiāli iesaistījušās konkursā par tiesībām kļūt par Rīgas lidostas partneri, ir būvniecības kompānija Skonto Būve un kompānija Aureus Kapitāls, kas ir cieši saistīta ar Ventspils tranzītbiznesa uzņēmējiem Olafu Berķi, Igoru Skoku un Genādiju Ševcovu. Lidostas izsludinātā konkursa mērķis ir izvēlēties partneri - vai konsorciju, ar kuru lidosta Rīga veidos kopuzņēmumu saskaņā ar publiskās privātās partnerības principiem.
Partnerim būs jānodrošina lidostas Rīga attīstības projekta finansēšana un vadība, objektu būvniecība un visu infrastruktūras objektu uzturēšana un apsaimniekošana. Abas Latvijas kompānijas iesaistījušās katra savā konsorcijā - Skonto Būve apvienojusi spēkus ar lielāko Turcijas lidostu operatoru TAV Havalimanlari Holding, savukārt Aureus Kapitāls pievienojies konsorcijam, kurā ietilpst kapitāla investīciju projektu attīstītājs Siemens Project Ventures (Siemens meitas kompānija) un Portugāles būvniecības kompānija SGPS. «Mūsu kompānija bija tā, kas piedāvāja sadarbību partneriem šajā projektā,» uzsver Aureus Kapitāls padomes loceklis un viens no pastarpinātajiem īpašniekiem Olafs Berķis. Skonto Būves vadītājs Ivars Millers uzskata, ka konkurss būs iespēja ne vien piesaistīt investoru, bet arī nodrošināt lielāku pasažieru skaitu. TAV Havalimanlari Holding pārstāvji šodien iecerējuši rīkot preses konferenci, kurā informēs par kompānijas iecerēm.
Lielas zivis
Arī pārējās kompānijas, kas iekļuvušas otrajā kārtā Rīgas lidostas konkursā par partnera atlasi kopuzņēmuma nodibināšanai un infrastruktūras attīstībai, ir ar starptautisko pieredzi un milzu apgrozījumiem. Piemēram, kompānija GMR ir vadošais Indijas infrastruktūras attīstītājs ar 6,5 miljardu USD aktīviem, bet vēl viens pretendents ir viena no vadošajām privātajām neatkarīgajām lidostu vadības kompānijām Hochtief AirPort GmbH, kurai pieder akciju daļa Atēnu, Budapeštas, Diseldorfas, Hamburgas, Sidnejas un Tirānas lidostās. Arī šīs kompānijas vēlas sev piesaistīt Latvijas partnerus, lai varētu pilnvērtīgāk startēt. «Mēs vispirms vēlamies noskaidrot, ko tieši vēlas no mums. Tikai tad, kad tas būs skaidrs, mēs piesaistīsim partneri,» uzsver Hochtief AirPort izpilddirektors Rūdolfs Burghalters (Rudolf Burghalter). Viņš uzsver, ka kompānija pilnīgi noteikti nerealizētu projektu bez spēcīga partnera vietējo uzņēmumu vidū, un šaubās, ka arī konkurenti iztiks bez tā. Arī Indijas projektu milzis GMR šobrīd veic pārrunas ar vairākām kompānijām, tomēr vārdi netiek atklāti. «Mēs varētu piesaistīt Latvijas kompāniju - mēs runājam šobrīd ar vairākām vietējām kompānijām,» neslēpj GMR pārstāvis Džeronimo Raura (Jeronimo Raura). Viņš uzsver, ka Rīgas lidostas attīstības iespējas ir plašas, un netraucē tas, ka lidosta ir salīdzinoši maza. «Nav nekāda iemesla koncentrēties tikai uz lielajām,» viņš piebilst.
Arī TAV Airports Holding prezidents un valdes priekšsēdētājs Dr. Mustafa Sani Seners (Mustafa Sani Sener) uzsver lidostas plašās iespējas. «Rīga atrodas uz viena no galvenajiem garo reisu ceļiem, kas savieno Eiropu ar Āziju, Ziemeļameriku un Tālos Austrumus. Mēs ticam, ka ar pašreizējo starptautiskās lidostas Rīga attīstības skatījumu tā kļūs par īstu reģiona centru un galu galā transformēsies tiltā, kas savienos Austrumus ar Rietumiem,» viņš norāda.
Miglā tīts
Viena no galvenajām problēmām, ko uzsver uzņēmumu pārstāvji, gan ir tāda, ka arvien pilnībā neesot skaidrs, ko tieši sagaida lidosta.
«Mēs arvien nezinām, kāda būs mūsu ietekme šajā projektā, ko tieši mēs varam iegūt. Tāpat pārāk vispārīgs ir arī finansējuma jautājums,» uzsver R. Burghalters. Septembra beigās esot sagaidāms, ka tiks saņemti dokumenti un būšot zināms, ko lidosta sagaida no sava topošā partnera. «Mēs zinām, ka mums nevar būt tieša dalība lidostā, un mēs to pieņemam. Mēs esam piedāvājuši lidostai finansējumu modeļus, kuros varam iztikt arī bez tiešas līdzdalības,» tā R. Burghalters.
Laika trūkums
Eksperti vērtē, ka pagaidām no Latvijas kompāniju puses ir visai maza līdzdalība laika trūkuma dēļ. «Domāju, ka daudziem gluži vienkārši nepietika laika. Reāli bija tikai kādi divi mēneši, lai sagatavotos konkursam, un ārzemju kompānijas vienkārši nepaspēja atrast partnerus,» norāda Aureus Kapitāls valdes priekšsēdētājs Renārs Urbanovičs.
Noteikumi gan neliedz pašreizējiem konsorcijiem savā pulkā uzņemt papildu dalībniekus, un, visticamāk, tas arī tiks darīts. «Mēs paši uzmeklējām Siemens un piedāvājām sadarbības iespējas,» uzsver R. Urbanovičs, piebilstot, ka Latvijas kompānija projektā plāno piedalīties ne vien ar kompetenci un kontaktiem, bet arī ar līdzfinansējumu.?Konkursa komisija 2. kārtā atlasīs un izvēlēsies vienu pretendentu, ar kuru slēgs līgumu, dibinot kopuzņēmumu lidostas Rīga attīstībai.
Lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Krišjānis Peters norāda, ka pretendentus izvērtēs ne vien lidostas valde, bet arī konsultanti. Konkursa 2. kārta ilgs piecus mēnešus. Līguma parakstīšana paredzēta 90 dienu laikā pēc konkursa 2. kārtas rezultātu paziņošanas datuma. Tas nozīmē, ka praktiskie infrastruktūras attīstības darbi sāksies 2009.gada jūnijā.
Starptautiskās lidostas Rīga infrastruktūras attīstība iekļauj 5. un 6. attīstības kārtas īstenošanu. Faktiski runa ir par pilnīgi jaunas lidostas celtniecību, iekļaujot esošās lidostas Rīga celtnes vienotā arhitektūras ansamblī.
Starptautiskās lidostas Rīga attīstības 5. un 6.kārta paredz aptuveni 500 metru gara gaisa kuģu termināļa celtniecību ar 23 piestātnēm ziemeļu virzienā un esošā termināļa (lidostas ēkas) pārbūvi, kas apvienos lidostu vienotā arhitektoniskā telpā.
