Līdz jaunu būvnoteikumu ieviešanai iesaka nepieļaut blīvu apbūvi Rīgas iekškvartālos
Līdz jaunu apbūves noteikumu izstrādāšanai nav ieteicams pieļaut pārāk blīvu apbūvi Rīgas iekškvartālos, šodien izstādes "Rīgas lielmēroga dzīvojamo rajonu attīstības tendences" atklāšanā teica Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks (LPP).
Līdz jaunu apbūves noteikumu izstrādāšanai nav ieteicams pieļaut pārāk blīvu apbūvi Rīgas iekškvartālos, šodien izstādes "Rīgas lielmēroga dzīvojamo rajonu attīstības tendences" atklāšanā teica Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks (LPP).
Viņš norādīja, ka līdz jauno noteikumu izstrādāšanai jaunu objektu būvniecībā Rīgā ieteicams ievērot maksimālo 25 metru attālumu no esošās apbūves.
Ameriks norādīja, ka nākamnedēļ viņa vadītā komiteja skatīs iekškvartālu apbūves priekšlikumus. Savukārt šī izstrāde palīdzēs izsvērt dažādus priekšlikumus turpmākai atsevišķu mikrorajonu attīstībai.
LETA jau ziņoja, ka līdz 17.septembrim Rīgas Rātsnamā aplūkojama izstāde "Rīgas lielmēroga dzīvojamo rajonu attīstības tendences", kurā tiks prezentētas idejas par pilsētas dzīvojamo rajonu turpmākās attīstības virzieniem, ņemot vērā apbūvi.
Šajā izstādē rīdzinieki var apskatīt materiālus un izteikt savu viedokli par labākajiem apbūves risinājumiem. Izstādē piedāvātas 15 dzīvojamo mikrorajonu apbūves koncepcijas, kuru autori ir Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studenti.
Līdztekus eksponētajiem mikrorajonu apbūves materiāliem aplūkojama grāmata "Otra Rīga. Dzīvojamo mikrorajonu attīstības perspektīvas", kuru veidojuši departamenta speciālisti un RTU Arhitektūras fakultātes pārstāvji.
LETA jau ziņoja, ka minētajā izdevumā dots ieskats par Ķengaraga, Imantas, Pļavnieku, Purvciema un Mežciema iespējamo attīstību.
Ķengaragā tiek ieteikts veidot jaunu mazstāvu (četru vai piecu stāvu) dzīvojamo apbūvi iekšpagalmos. Ar jauno apbūvi paredzēts akcentēt galvenās maģistrāles. Iecerēts labiekārtot zālāja zonu, radot mākslīgus reljefus. Taisnleņķa celiņu sistēmu piedāvāts nomainīt pret vijīgu formu celiņiem un iekārtot košus bērnu rotaļlaukumus.
Lai uzlabotu Ķengaraga telpu un vidi, ieteikts rekonstruēt ēku fasādes, balkonus un lodžijas, izveidot terases, uzlabot komunikācijas, piebūvējot liftus. Privāto telpu ieteikts paplašināt ar jauniem karkasiem ēku fasādēm.
Zaļo zonu iecerēts veidot pa vertikāli terašu veidā, kā arī intensificēt pie dzelzceļa un Daugavas, ierosināts saglabāt kokus, sakārtot skolu un bērnudārzu teritoriju.
Imantas attīstības priekšlikumi paredz telpiski noslēgt un samazināt pagalmus, palielināt dzīvojamo zonu. Brīvajā teritorijā ieteikts izvietot ēkas, orientējot tās austrumu un rietumu virzienā. Nesamērīgi lielos pagalmus paredzēts sadalīt divos mazākos. Ārējā Imantas lokā ieteikts plānot torņa tipa ēkas. Ēku būvē ieteikts izmantot jaunus ēku fasādes apdares materiālus un palielināt balkonus.
Imantā ieteikts pārplānot ielas un gājēju celiņus, veidot jaunus rotaļu un sporta laukumus, kā arī ieviest jaunu elementu - ūdeni. Tas kalpotu par vadlīniju, palīdzot orientēties rajonā un vadot gājēju plūsmu noteiktā virzienā.
Kvartālos gar Anniņmuižas bulvāri tiek ieteikts būvēt 12-16 stāvu mājas, kuru augšstāvi izmantoti kā āra terases, gan atsevišķiem ekskluzīviem dzīvokļiem. Jumta terases varētu segt solārie paneļi, kas ražotu elektrību ēkām.
Purvciemā ieteikts intensificēt dzīvojamo vidi, iekškvartālus atstājot dzīvojamajai funkcijai un apkalpes objektus izvietojot pa kvartāla perimetru. Kā Purvciema aktīvā zona tiek ieteikta Dzelzavas iela, kas varētu beigties ar gājēju tiltu, kurš savieno abas ielas puses. Katrā kvartālā ieteiktas pazemes autostāvvietas, lai ierobežotu transporta kustību iekškvartālos. Jaunajai dzīvojamo māju apbūvei tiek ieteikts izmantot divu vai piecu stāvu apbūvi. Kā svarīgs nosacījums tiek izvirzīta Purvciemam raksturīgo šūnveida pagalmu apbūve. Iekškvartālā starp Dzelzavas, Ūnijas, Vaidavas un Stirnu ielu tiek ieteikts būvēt ovālas formas mājas.
Mežciemā, intensificējot apbūvi, samazināsies brīvā platība, kas tika izmantota atpūtai, samazināsies zaļā teritorija. Tādēļ tiek ieteikts apzaļumot jumtus. Gaisa dārzi radīs patīkamu klimatu un kopā ar citām zaļajām platībām uzlabos gaisa kvalitāti un sniegs atpūtas iespējas. Izdevumā "Otra Rīga" norādīts, ka Mežciemā veiksmīgi var saglabāt un attīstīt gājēju ielu. Šā mikrorajona dienvidrietumu daļā ieteikts piebūvēt jaunas dzīvojamās mājas. Apbūvē gar Eizenšteina ielu tiek ieteiktas četru vai sešu stāvu mājas, bet efektīvākai zemes izmantošanai ieteikts uzbūvēt divas 25 stāvu ēkas mikrorajona rietumu daļā paralēli Eizenštaina ielai.
Pļavnieku attīstībā liela uzmanība vērsta uz pazemes autostāvvietu būvi, jo pašlaik brīvā teritorija ir piepildīta ar personisko autotransportu. Tā kā Pļavniekos apbūvei pārsvarā izmantota deviņu stāvu apbūve, tiek ieteikts būvēt piecu stāvu ēkas, kas veidotu interesantāku mikrorajona siluetu un vidi padarītu vairāk piemērotu cilvēkiem.
Aptaujātie speciālisti pārsvarā ir atbalstījuši jaunu dzīvojamo ēku būvi iekškvartālos. Tomēr ir arī atšķirīgi viedokļi par atsevišķu kvartālu attīstību. Piemēram, Pilsētas attīstības departamenta Pilsētplānošanas pārvaldes Projektu nodaļas galvenais teritoriālplānotājs Meinards Medinskis iesaka pašus pirmos paneļu piecstāvu mikrorajonus Āgenskalnā, Juglā un Ķengaragā nojaukt. To vietā speciālists iesaka izvietot dzīvojamās ēkas ar lielāku blīvumu un dzīvokļu ietilpību.
Savukārt Ekonomikas pārvaldes Analītiskās plānošanas nodaļas vadītājs Guntars Ruskuls norāda, ka nav vērts plānot mājas, lielākas par sešiem stāviem, jo iedzīvotāji labprātāk dzīvo mazākās komūnās. Viņš ierosina pašvaldībai atpirkt no privātīpašniekiem iekškvartālu teritoriju un nodrošināt tajā rekreācijas funkciju. Vēl vairāk, viņaprāt, jāveido jauna apbūves zona ar vēl lielākiem un plašākiem iekšpagalmiem.
Par mikrorajonu attīstību drīzumā plāno lemt arī Pilsētas attīstības komiteja.
Viņš norādīja, ka līdz jauno noteikumu izstrādāšanai jaunu objektu būvniecībā Rīgā ieteicams ievērot maksimālo 25 metru attālumu no esošās apbūves.
Ameriks norādīja, ka nākamnedēļ viņa vadītā komiteja skatīs iekškvartālu apbūves priekšlikumus. Savukārt šī izstrāde palīdzēs izsvērt dažādus priekšlikumus turpmākai atsevišķu mikrorajonu attīstībai.
LETA jau ziņoja, ka līdz 17.septembrim Rīgas Rātsnamā aplūkojama izstāde "Rīgas lielmēroga dzīvojamo rajonu attīstības tendences", kurā tiks prezentētas idejas par pilsētas dzīvojamo rajonu turpmākās attīstības virzieniem, ņemot vērā apbūvi.
Šajā izstādē rīdzinieki var apskatīt materiālus un izteikt savu viedokli par labākajiem apbūves risinājumiem. Izstādē piedāvātas 15 dzīvojamo mikrorajonu apbūves koncepcijas, kuru autori ir Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studenti.
Līdztekus eksponētajiem mikrorajonu apbūves materiāliem aplūkojama grāmata "Otra Rīga. Dzīvojamo mikrorajonu attīstības perspektīvas", kuru veidojuši departamenta speciālisti un RTU Arhitektūras fakultātes pārstāvji.
LETA jau ziņoja, ka minētajā izdevumā dots ieskats par Ķengaraga, Imantas, Pļavnieku, Purvciema un Mežciema iespējamo attīstību.
Ķengaragā tiek ieteikts veidot jaunu mazstāvu (četru vai piecu stāvu) dzīvojamo apbūvi iekšpagalmos. Ar jauno apbūvi paredzēts akcentēt galvenās maģistrāles. Iecerēts labiekārtot zālāja zonu, radot mākslīgus reljefus. Taisnleņķa celiņu sistēmu piedāvāts nomainīt pret vijīgu formu celiņiem un iekārtot košus bērnu rotaļlaukumus.
Lai uzlabotu Ķengaraga telpu un vidi, ieteikts rekonstruēt ēku fasādes, balkonus un lodžijas, izveidot terases, uzlabot komunikācijas, piebūvējot liftus. Privāto telpu ieteikts paplašināt ar jauniem karkasiem ēku fasādēm.
Zaļo zonu iecerēts veidot pa vertikāli terašu veidā, kā arī intensificēt pie dzelzceļa un Daugavas, ierosināts saglabāt kokus, sakārtot skolu un bērnudārzu teritoriju.
Imantas attīstības priekšlikumi paredz telpiski noslēgt un samazināt pagalmus, palielināt dzīvojamo zonu. Brīvajā teritorijā ieteikts izvietot ēkas, orientējot tās austrumu un rietumu virzienā. Nesamērīgi lielos pagalmus paredzēts sadalīt divos mazākos. Ārējā Imantas lokā ieteikts plānot torņa tipa ēkas. Ēku būvē ieteikts izmantot jaunus ēku fasādes apdares materiālus un palielināt balkonus.
Imantā ieteikts pārplānot ielas un gājēju celiņus, veidot jaunus rotaļu un sporta laukumus, kā arī ieviest jaunu elementu - ūdeni. Tas kalpotu par vadlīniju, palīdzot orientēties rajonā un vadot gājēju plūsmu noteiktā virzienā.
Kvartālos gar Anniņmuižas bulvāri tiek ieteikts būvēt 12-16 stāvu mājas, kuru augšstāvi izmantoti kā āra terases, gan atsevišķiem ekskluzīviem dzīvokļiem. Jumta terases varētu segt solārie paneļi, kas ražotu elektrību ēkām.
Purvciemā ieteikts intensificēt dzīvojamo vidi, iekškvartālus atstājot dzīvojamajai funkcijai un apkalpes objektus izvietojot pa kvartāla perimetru. Kā Purvciema aktīvā zona tiek ieteikta Dzelzavas iela, kas varētu beigties ar gājēju tiltu, kurš savieno abas ielas puses. Katrā kvartālā ieteiktas pazemes autostāvvietas, lai ierobežotu transporta kustību iekškvartālos. Jaunajai dzīvojamo māju apbūvei tiek ieteikts izmantot divu vai piecu stāvu apbūvi. Kā svarīgs nosacījums tiek izvirzīta Purvciemam raksturīgo šūnveida pagalmu apbūve. Iekškvartālā starp Dzelzavas, Ūnijas, Vaidavas un Stirnu ielu tiek ieteikts būvēt ovālas formas mājas.
Mežciemā, intensificējot apbūvi, samazināsies brīvā platība, kas tika izmantota atpūtai, samazināsies zaļā teritorija. Tādēļ tiek ieteikts apzaļumot jumtus. Gaisa dārzi radīs patīkamu klimatu un kopā ar citām zaļajām platībām uzlabos gaisa kvalitāti un sniegs atpūtas iespējas. Izdevumā "Otra Rīga" norādīts, ka Mežciemā veiksmīgi var saglabāt un attīstīt gājēju ielu. Šā mikrorajona dienvidrietumu daļā ieteikts piebūvēt jaunas dzīvojamās mājas. Apbūvē gar Eizenšteina ielu tiek ieteiktas četru vai sešu stāvu mājas, bet efektīvākai zemes izmantošanai ieteikts uzbūvēt divas 25 stāvu ēkas mikrorajona rietumu daļā paralēli Eizenštaina ielai.
Pļavnieku attīstībā liela uzmanība vērsta uz pazemes autostāvvietu būvi, jo pašlaik brīvā teritorija ir piepildīta ar personisko autotransportu. Tā kā Pļavniekos apbūvei pārsvarā izmantota deviņu stāvu apbūve, tiek ieteikts būvēt piecu stāvu ēkas, kas veidotu interesantāku mikrorajona siluetu un vidi padarītu vairāk piemērotu cilvēkiem.
Aptaujātie speciālisti pārsvarā ir atbalstījuši jaunu dzīvojamo ēku būvi iekškvartālos. Tomēr ir arī atšķirīgi viedokļi par atsevišķu kvartālu attīstību. Piemēram, Pilsētas attīstības departamenta Pilsētplānošanas pārvaldes Projektu nodaļas galvenais teritoriālplānotājs Meinards Medinskis iesaka pašus pirmos paneļu piecstāvu mikrorajonus Āgenskalnā, Juglā un Ķengaragā nojaukt. To vietā speciālists iesaka izvietot dzīvojamās ēkas ar lielāku blīvumu un dzīvokļu ietilpību.
Savukārt Ekonomikas pārvaldes Analītiskās plānošanas nodaļas vadītājs Guntars Ruskuls norāda, ka nav vērts plānot mājas, lielākas par sešiem stāviem, jo iedzīvotāji labprātāk dzīvo mazākās komūnās. Viņš ierosina pašvaldībai atpirkt no privātīpašniekiem iekškvartālu teritoriju un nodrošināt tajā rekreācijas funkciju. Vēl vairāk, viņaprāt, jāveido jauna apbūves zona ar vēl lielākiem un plašākiem iekšpagalmiem.
Par mikrorajonu attīstību drīzumā plāno lemt arī Pilsētas attīstības komiteja.
