Līdz šodienai iedzīvotāji var sniegt priekšlikumus par dzelzs sakausējumu ražotnes būvniecību Slokā
Līdz šodienai Jūrmalas iedzīvotāji var iesniegt priekšlikumus par SIA "Albatrons" dzelzs sakausējumu ražotnes būvniecību Slokā
Līdz šodienai Jūrmalas iedzīvotāji var iesniegt priekšlikumus par SIA "Albatrons" dzelzs sakausējumu ražotnes būvniecību Slokā.
Pirms divām nedēļām Jūrmalā par projektu notika sabiedriskā apspriešana. Kā aģentūra LETA uzzināja Jūrmalas domē, apspriedē par projekta īstenošanas iespēju piedalījās Jūrmalas iedzīvotāji un vairākas amatpersonas, to skaitā Reģionālās vides pārvaldes direktore Inta Hahele, Vides pārraudzības valsts biroja direktors Jānis Avotiņš, "Albatrons" direktors Aleksandrs Lisaks un SIA "Estonian, Latvian & Lithuanian Environment" pārstāve Lūcija Konošonoka.
Pēc SIA "Estonian, Latvian & Lithuanian Environment" direktora Valta Vilnīša teiktā, atmosfēra sanāksmes laikā bijusi pozitīva, lai arī saņemta virkne iebildumu.
Iedzīvotājus visvairāk interesējuši jautājumi par gaisa piesārņojumu, Lielupes izmantošanu, iespējamo troksni, ko radītu rūpnīca, un nepieciešamo rīcību avārijas gadījumā.
Ņemot vērā, ka rūpnīca radītu vēl papildu slodzi uz piesārņoto gaisu, apspriedes dalībnieki interesējušies, vai uzņēmums paredzējis lietot kādas alternatīvas tehnoloģijas, lai mazinātu izejmateriālu daudzumu un enerģijas izmantošanu. Iedzīvotājus interesējis arī, ko plānots darīt ar reakcijas gāzēm un putekļu emisijām.
Apspriedē izteikts iebildums, ka "ir neprātīgi ievadīt dzesēšanas ūdeņus Lielupē". Tāpat jūrmalniekus uztraukuši jautājumi par atkritumu utilizēšanu, skursteņa izmantošanu, metalurģisko izdedžu uzglabāšanu un iespējamās avārijas ietekmi uz vidi. Tikti uzdoti jautājumi arī par ražotnes radīto troksni, kas ilgs visu diennakti, dzīvojamā rajona attālumu no rūpnīcas, lietus ūdeņu izmantošanas iecerēm un par to, vai termālie ūdeņi nevarētu ietekmēt ledus biezumu.
Uzņēmuma īpašnieks Aleksandrs Lisaks skaidro, ka ražotnes enerģijas samazināšanai paredzēts izmantot videi draudzīgākās elektriskā loka krāsnis, kas, atšķirībā no domnas krāsnīm, rada mazāku izmešu daudzumu gaisā.
Reakciju gāzes paredzēts sadedzināt un iegūt siltumenerģiju, savukārt to sastāvā ietilpstošos putekļus plānots attīrīt divpakāpju auduma filtros un atgriezt ražošanas procesā. Galvenais putekļu emisijas avots būšot sārņu drupināšanas iekārta. Avotu tiešā tuvumā gaisa piesārņojuma līmenis tikšot pārsniegts, tomēr nesniegšoties ārpus rūpnieciskās teritorijas.
Ražošanas procesā radīsies divu veidu putekļi, norāda Lisaks. Vieni radīsies drupināšanas procesā, bet otri - reakcijas gāzes putekļi - kausēšanas procesā. Putekļus paredzēts savākt un izmantot tālākā ražošanā.
Tuvākās dzīvojamās mājas atrodas viena kilometra attālumā no plānotās ražotnes vietas. Konošonoka skaidro, ka ietekmes mazināšanai plānoti dažādi inženiertehniskie risinājumi. Attiecībā par pieļaujamajām trokšņa normām Vilnītis sola, ka ārpus ražotnes normas netiks pārsniegtas.
Savāktos lietus ūdeņus plānots attīrīt no putekļiem un novadīt Jūrmalas lietus ūdeņu sistēmā. Ledus biezuma izmaiņas netiek prognozētas, tomēr tiek lēsts, ka siltuma emisiju rezultātā paaugstinātā temperatūra varētu izraisīt palielinātu skābekļa patēriņu un paaugstinātu bioloģisko ražīgumu ūdenstecē, kā rezultātā samazinātos skābekļa koncentrācija ūdenī.
Vides pārraudzības valsts biroja direktors Jānis Avotiņš norāda, ka izstrādātājiem būs jāprecizē jautājumi par fosfora izmešu un dzesēšanas ūdeņu novadīšanas Lielupē nekaitīgumu.
LETA jau ziņoja, ka bijušās Slokas celulozes un papīra fabrikas teritorijā iecerēts būvēt dzelzs sakausējumu rūpnīcu.
Projektu par teromangāna un ferosilikomangāna sakausējumu ražotnes būvniecību domē iesniegusi SIA "Albatrons", kuru īpašnieki ir tēvs un dēls Lisaki un partneri Krievijā. Ražotnes projektu pēc Ukrainas rūpnīcas parauga izstrādājuši Gruzijas speciālisti.
Patlaban dome izvērtē, vai tūrisma pilsētā būtu piemērots šāds objekts. Īpašnieki sola: ja tiks saņemta atļauja, ražotni varētu uzbūvēt jau līdz nākamā gada beigām un tā radītu 60-80 jaunas darba vietas.
Ražotnes darbības nodrošināšanai daļu izejvielu - mangāna rūdu, kvarcītu un koksiku - plānots ievest no Krievijas. Īpašnieki lēš, ka pusi saražotās produkcijas varētu iepirkt "Liepājas metalurgs", bet pārējā tiktu realizēta tuvākā reģionā.
Patlaban Baltijā līdzīgas ražotnes nav.
Pirms divām nedēļām Jūrmalā par projektu notika sabiedriskā apspriešana. Kā aģentūra LETA uzzināja Jūrmalas domē, apspriedē par projekta īstenošanas iespēju piedalījās Jūrmalas iedzīvotāji un vairākas amatpersonas, to skaitā Reģionālās vides pārvaldes direktore Inta Hahele, Vides pārraudzības valsts biroja direktors Jānis Avotiņš, "Albatrons" direktors Aleksandrs Lisaks un SIA "Estonian, Latvian & Lithuanian Environment" pārstāve Lūcija Konošonoka.
Pēc SIA "Estonian, Latvian & Lithuanian Environment" direktora Valta Vilnīša teiktā, atmosfēra sanāksmes laikā bijusi pozitīva, lai arī saņemta virkne iebildumu.
Iedzīvotājus visvairāk interesējuši jautājumi par gaisa piesārņojumu, Lielupes izmantošanu, iespējamo troksni, ko radītu rūpnīca, un nepieciešamo rīcību avārijas gadījumā.
Ņemot vērā, ka rūpnīca radītu vēl papildu slodzi uz piesārņoto gaisu, apspriedes dalībnieki interesējušies, vai uzņēmums paredzējis lietot kādas alternatīvas tehnoloģijas, lai mazinātu izejmateriālu daudzumu un enerģijas izmantošanu. Iedzīvotājus interesējis arī, ko plānots darīt ar reakcijas gāzēm un putekļu emisijām.
Apspriedē izteikts iebildums, ka "ir neprātīgi ievadīt dzesēšanas ūdeņus Lielupē". Tāpat jūrmalniekus uztraukuši jautājumi par atkritumu utilizēšanu, skursteņa izmantošanu, metalurģisko izdedžu uzglabāšanu un iespējamās avārijas ietekmi uz vidi. Tikti uzdoti jautājumi arī par ražotnes radīto troksni, kas ilgs visu diennakti, dzīvojamā rajona attālumu no rūpnīcas, lietus ūdeņu izmantošanas iecerēm un par to, vai termālie ūdeņi nevarētu ietekmēt ledus biezumu.
Uzņēmuma īpašnieks Aleksandrs Lisaks skaidro, ka ražotnes enerģijas samazināšanai paredzēts izmantot videi draudzīgākās elektriskā loka krāsnis, kas, atšķirībā no domnas krāsnīm, rada mazāku izmešu daudzumu gaisā.
Reakciju gāzes paredzēts sadedzināt un iegūt siltumenerģiju, savukārt to sastāvā ietilpstošos putekļus plānots attīrīt divpakāpju auduma filtros un atgriezt ražošanas procesā. Galvenais putekļu emisijas avots būšot sārņu drupināšanas iekārta. Avotu tiešā tuvumā gaisa piesārņojuma līmenis tikšot pārsniegts, tomēr nesniegšoties ārpus rūpnieciskās teritorijas.
Ražošanas procesā radīsies divu veidu putekļi, norāda Lisaks. Vieni radīsies drupināšanas procesā, bet otri - reakcijas gāzes putekļi - kausēšanas procesā. Putekļus paredzēts savākt un izmantot tālākā ražošanā.
Tuvākās dzīvojamās mājas atrodas viena kilometra attālumā no plānotās ražotnes vietas. Konošonoka skaidro, ka ietekmes mazināšanai plānoti dažādi inženiertehniskie risinājumi. Attiecībā par pieļaujamajām trokšņa normām Vilnītis sola, ka ārpus ražotnes normas netiks pārsniegtas.
Savāktos lietus ūdeņus plānots attīrīt no putekļiem un novadīt Jūrmalas lietus ūdeņu sistēmā. Ledus biezuma izmaiņas netiek prognozētas, tomēr tiek lēsts, ka siltuma emisiju rezultātā paaugstinātā temperatūra varētu izraisīt palielinātu skābekļa patēriņu un paaugstinātu bioloģisko ražīgumu ūdenstecē, kā rezultātā samazinātos skābekļa koncentrācija ūdenī.
Vides pārraudzības valsts biroja direktors Jānis Avotiņš norāda, ka izstrādātājiem būs jāprecizē jautājumi par fosfora izmešu un dzesēšanas ūdeņu novadīšanas Lielupē nekaitīgumu.
LETA jau ziņoja, ka bijušās Slokas celulozes un papīra fabrikas teritorijā iecerēts būvēt dzelzs sakausējumu rūpnīcu.
Projektu par teromangāna un ferosilikomangāna sakausējumu ražotnes būvniecību domē iesniegusi SIA "Albatrons", kuru īpašnieki ir tēvs un dēls Lisaki un partneri Krievijā. Ražotnes projektu pēc Ukrainas rūpnīcas parauga izstrādājuši Gruzijas speciālisti.
Patlaban dome izvērtē, vai tūrisma pilsētā būtu piemērots šāds objekts. Īpašnieki sola: ja tiks saņemta atļauja, ražotni varētu uzbūvēt jau līdz nākamā gada beigām un tā radītu 60-80 jaunas darba vietas.
Ražotnes darbības nodrošināšanai daļu izejvielu - mangāna rūdu, kvarcītu un koksiku - plānots ievest no Krievijas. Īpašnieki lēš, ka pusi saražotās produkcijas varētu iepirkt "Liepājas metalurgs", bet pārējā tiktu realizēta tuvākā reģionā.
Patlaban Baltijā līdzīgas ražotnes nav.