Līdzekļi jāinvestē patiesās vērtībās

Foto: Līdzekļi jāinvestē patiesās vērtībās; autors: Līdzekļi jāinvestē patiesās vērtībās

Ņemot vērā to, ka daudzi uzņēmumi iegulda līdzekļus ēkās, bet ne teritorijas labiekārtošanā, es domāju - mazāk ainavas izveidē iegulda lielie uzņēmumi, bet privātmāju līmenī bieži var vērot tendenci, ka dārzam tiek veltīta liela uzmanība, taču rezultāts ir saistīts ar pasūtītāja gaumi un finansiālajām iespējām.

Tomēr arī te pastāv galējības - viena kategorija grib kaut ko oriģinālu, bet nereti pietrūkst naudas. Ja iecerēto īsteno, ir apmierināti un priecīgi. Ir arī tā, ka kaut ko mazliet iesāk darīt, bet tad aizmirst, iesāk kaut ko citu, un pēc gadiem desmit, braucot garām, varam redzēt - no projekta palicis vien tas, kas realizēts sākumā.

Runājot tieši par dārzu arhitektūru, cilvēku domāšanā dominē tendence - vajag kā kaimiņam vai draugam, tikai mazliet labāk.

Vidū akmeņu kaudze, no augšas uz leju tek ūdens, kaudzes galā vēl kāda plastmasas nimfa vai eņģelītis. Vai nu kailās meitenes skulptūrai jābūt lielākai, vai veidotai nevis no plastmasas, bet bronzas.

Tajā pašā laikā ir grūti pārliecināt cilvēkus bagātināt ainavu ar kādu autordarbu, piemēram, dārza keramiku, kas neaprobežojas ar Polijā štancētu keramikas vardi.

Pozitīvu piemēru redzēju Vācijā. Tur dārzos stāv autentiski kapiteļa vai kolonnu fragmenti, tas ir kaut kas īsts, nevis tepat ģipša rūpnīcā ražots, un man kā īpašniekam nav svarīgi, vai citiem tas liekas dārgi vai lēti, vai citi pamana atšķirību starp patieso vērtību un atdarinājumu. Svarīgi, ka tā ir vērtība man, kaut gan kapiteļa fragments varbūt izskatās tieši kā šodien tapis.