Lielā vēja enerģētika Baltijā - juridisko peripetiju gūstā
Foto: Lielā vēja enerģētika Baltijā - juridisko peripetiju gūstā
Kaut arī Lietuvas atklātās jūras robeža ir tikai 38 kilometrus gara (Latvijas — 235 km), pašlaik kaimiņvalstī tiek apspriesti pieci jūras vēja parku projekti. Igaunijā šogad pavasarī tika sākta Baltijas lielākā vēja parka būvniecība, ziņo "Diena".
Kaut arī Lietuvas atklātās jūras robeža ir tikai 38 kilometrus gara (Latvijas — 235 km), pašlaik kaimiņvalstī tiek apspriesti pieci jūras vēja parku projekti. Igaunijā šogad pavasarī tika sākta Baltijas lielākā vēja parka būvniecība.
Arī Latvijā vadošās ārvalstu kompānijas un investori izrāda vēlmi būvēt gan sauszemes, gan jūras vēja parkus. Šogad martā Ekonomikas ministrija (EM) izsludināja konkursu ražotāja noteikšanai, no kura a/s Latvenergo 2010.—2019.gadā iepirks vēja enerģiju. Tā kā obligātais iepirkums ir viens no attīstības stimuliem, šāda valsts iniciatīva ir apsveicama. Tas ļautu ražot ekoloģiski tīru, no naftas un gāzes neatkarīgu enerģiju. Tomēr, par spīti strauji augošajai vēja enerģijas popularitātei, gan Eiropā, gan citur pasaulē publiski izskanējušas ziņas, ka neviens vēl nav pieteicis dalību EM konkursā.
Juridiskie šķēršļi
Līdz šim medijos diskutēts par vēja parku veidošanas saimniecisko aspektu, finansiālo izdevību un ekonomiskām iebildēm pret EM konkursu, kuras šajā rakstā netiks analizētas, taču ļoti maz runāts par juridiskiem šķēršļiem, ar kuriem jāsaskaras vēja parku veidošanā un kuru dēļ jauni vēja parki Latvijā negūst reālas aprises. Aplūkosim vairākus no tiem.
Pamatā vēja parka izveidei nepieciešama zeme, atļaujas, turbīnas un pieslēgums augstsprieguma tīklam. Parasti jāizstrādā ietekmes uz vidi novērtējums, piedāvājot vismaz divas dažādas vēja parka vietas vai ražošanas tehnoloģijas. Zemes gabala izvēli ietekmē vējš (mērījumi varot ilgt pat 2—3 gadus), pieslēgums augstsprieguma tīklam (jo lielāks attālums līdz tīklam, jo lielākas investīcijas) un infrastruktūra. Vēja parkus nedrīkst veidot dabas aizsardzības teritorijās (12% Latvijas teritorijas), kā arī tie nedrīkst traucēt putnu migrāciju un ligzdošanu. Vides pārvaldes uzsver, ka vēja parki pieļaujami tikai tādos zemes gabalos, kuriem teritorijas plānojumā noteikts atbilstošs lietošanas mērķis. Visbeidzot — ap katru turbīnu jānosaka aizsargjosla, kuras platums 1,5 reizes pārsniedz tā augstumu.
Eiropas Komisija joprojām norāda uz pārāk lielo administratīvo slogu vēja parku veidošanai, izņemot vēja enerģijas lielvalstis, kuras mērķtiecīgi attīsta šo jomu. Arī Latvijai vajadzētu ņemt vērā šos ieteikumus. Piemēram, Latvijā ir salīdzinoši maz lauku zemes, kuru var lietot vēja parka vajadzībām. Lielākoties lauku zemi atļauts izmantot lauksaimniecības vajadzībām, bet zemes lietošanas mērķa transformēšana var prasīt pat gadu.
Attīsta jūras vēja parkus
Tā kā atklātos ūdeņos katras vēja turbīnas ražīgums pieaug par 40%, pēdējos gados Eiropā īpaši tiek uzlabota jūras vēja parku tehnoloģija, turbīnu izturība pret koroziju un stabilitāte. Ziemeļu un Baltijas jūra ir piemērota vēja parkiem, tādēļ tie jau ir Dānijai, Lielbritānijai, Īrijai, Zviedrijai un Nīderlandei. Eiropas Vēja enerģijas asociācija pat lēš, ka, attīstot vēja parkus tikai 5% no Ziemeļu jūras teritorijas, būtu iespējams saražot ceturto daļu no Eiropas pašreizējā kopējā patēriņa.
Arī Latvijai vajadzētu veicināt vēja parku attīstību, sekojot citu valstu veiksmīgam piemēram. Jāveido jauna likumdošanas bāze, jo jūras vēja parkiem šobrīd nav ne konkrētu kvalitātes, drošības, tehnisko un citu prasību, ne vienkāršas, skaidras un prognozējamas procedūras formalitāšu kārtošanai. Tāpat tie nedrīkst traucēt zivju nārstu un migrāciju, taču Marine Natura 2000 dabas aizsardzības teritoriju karte vēl tikai top. Jāvienkāršo augstsprieguma tīkla pieslēguma veidošana, jo atkarībā no pušu ieinteresētības, pieslēguma attāluma un izmaksām pieslēguma izbūve un tehnisko noteikumu, būvatļauju un citu juridisku formalitāšu kārtošana prasa gadu vai divus.
Ārzemnieki atsakās
Vairākas pieredzējušas ārvalstu kompānijas vēlējās piedalīties ievadā minētajā EM konkursā, dibinot jaunus uzņēmumus Latvijā. Tomēr, iepazīstoties ar tiesisko regulējumu, konkursa prasībām un izsludināto sākuma cenu, optimistiskās ieceres tika atliktas malā. Dažas kompānijas pat atteicās no ienākšanas Latvijas tirgū.
Lai kvalificētos konkursam, dalībniekam jāatbilst vairākām MK noteikumu prasībām. Piemēram, ja vēja parka būvniecība vēl tikai plānota, dalībnieka kvalifikācija atkarīga no pēdējo divu gadu bilances un kapitāla rādītājiem. Ja dalībnieks neatbilst prasībām, tas var kvalificēties, ja tām atbilst Eiropas Ekonomikas zonā reģistrēts mātesuzņēmums. Neskaidrību rada citviet tajos pašos MK noteikumos norādītie iesniedzamie dokumenti. Proti, ja dalībnieks neatbilst minētajiem kritērijiem, tam ir jāiesniedz ne tikai mātesuzņēmuma, bet arī savi pārskati par pēdējiem diviem gadiem.
Šķiet absurdi secināt, ka jauni uzņēmumi izslēgti no konkursa dalībnieku loka, tomēr formāli to pieteikumi var tikt noraidīti dokumentu trūkuma dēļ. Tāpēc ārvalstu kompānijas izvēlas netērēt līdzekļus izpētei un sagatavošanas darbiem, ja tas no juridiskā viedokļa var izrādīties bezjēdzīgi tikai tāpēc, ka jaunam uzņēmumam nemaz nevar būt pārskati par diviem gadiem. Rezultātā nākotnes plāni pārsvarā tiek saistīti ar Lietuvu vai Igauniju. Lai arī dalību EM konkursā var pieteikt vēl līdz 30.decembrim, visticamāk, nopietnākos pretendentus konkursa dalībnieku vidū neredzēsim.
Trūkst publiskas diskusijas
Kā advokātu birojs, kura sniegto pakalpojumu klāsts ietver plašu enerģētikas nozares juridisko pakalpojumu spektru, cita starpā ietverot ne tikai vēja parkus, bet, piemēram, arī jaunu, no liberalizēta elektroenerģijas tirgus izrietošu elektrības apgādes shēmu plānošanu nekustamo īpašumu attīstītāju vajadzībām un citus pakalpojumus, redzam, ka Latvijā trūkst publiskas diskusijas par vēja parku veidošanas un darbības juridiskajiem aspektiem. No vienas puses, uzņēmēji var pretendēt uz zināmām priekšrocībām un valsts atbalstu. No otras puses, vēja parku veidošanu būtiski apgrūtina administratīvais slogs, dārgā un dažkārt pat neprognozējami ilgā augstsprieguma tīkla pieslēguma veidošana un regulējuma trūkums jūras vēja parkiem.
MK noteikumi paredz, ka līdz 2010.gadam vēja enerģijai obligāti ir jāsedz vismaz 5,37% no Latvijas kopējā enerģijas patēriņa, ko būs grūti sasniegt bez jauniem vēja parkiem. Vienlaikus jāatzīst arī vēja enerģijas pievilcība patērētāju acīs, jo tarifi nav atkarīgi no naftas vai gāzes cenām. Kopumā skatot, minētie iemesli ir pietiekami būtiski, lai objektīvajai nepieciešamībai pēc jauniem vēja parkiem un tirgus dalībniekiem liktu pretī pārdomātu, sakārtotu un vienkāršotu sauszemes un jūras vēja parku tiesisko regulējumu.
Dace Cīrule, zvērināta advokāte, advokātu birojs Kļaviņš&Slaidiņš LAWIN, Zita Zeidmane, juriste, advokātu birojs Kļaviņš&Slaidiņš LAWIN
Arī Latvijā vadošās ārvalstu kompānijas un investori izrāda vēlmi būvēt gan sauszemes, gan jūras vēja parkus. Šogad martā Ekonomikas ministrija (EM) izsludināja konkursu ražotāja noteikšanai, no kura a/s Latvenergo 2010.—2019.gadā iepirks vēja enerģiju. Tā kā obligātais iepirkums ir viens no attīstības stimuliem, šāda valsts iniciatīva ir apsveicama. Tas ļautu ražot ekoloģiski tīru, no naftas un gāzes neatkarīgu enerģiju. Tomēr, par spīti strauji augošajai vēja enerģijas popularitātei, gan Eiropā, gan citur pasaulē publiski izskanējušas ziņas, ka neviens vēl nav pieteicis dalību EM konkursā.
Juridiskie šķēršļi
Līdz šim medijos diskutēts par vēja parku veidošanas saimniecisko aspektu, finansiālo izdevību un ekonomiskām iebildēm pret EM konkursu, kuras šajā rakstā netiks analizētas, taču ļoti maz runāts par juridiskiem šķēršļiem, ar kuriem jāsaskaras vēja parku veidošanā un kuru dēļ jauni vēja parki Latvijā negūst reālas aprises. Aplūkosim vairākus no tiem.
Pamatā vēja parka izveidei nepieciešama zeme, atļaujas, turbīnas un pieslēgums augstsprieguma tīklam. Parasti jāizstrādā ietekmes uz vidi novērtējums, piedāvājot vismaz divas dažādas vēja parka vietas vai ražošanas tehnoloģijas. Zemes gabala izvēli ietekmē vējš (mērījumi varot ilgt pat 2—3 gadus), pieslēgums augstsprieguma tīklam (jo lielāks attālums līdz tīklam, jo lielākas investīcijas) un infrastruktūra. Vēja parkus nedrīkst veidot dabas aizsardzības teritorijās (12% Latvijas teritorijas), kā arī tie nedrīkst traucēt putnu migrāciju un ligzdošanu. Vides pārvaldes uzsver, ka vēja parki pieļaujami tikai tādos zemes gabalos, kuriem teritorijas plānojumā noteikts atbilstošs lietošanas mērķis. Visbeidzot — ap katru turbīnu jānosaka aizsargjosla, kuras platums 1,5 reizes pārsniedz tā augstumu.
Eiropas Komisija joprojām norāda uz pārāk lielo administratīvo slogu vēja parku veidošanai, izņemot vēja enerģijas lielvalstis, kuras mērķtiecīgi attīsta šo jomu. Arī Latvijai vajadzētu ņemt vērā šos ieteikumus. Piemēram, Latvijā ir salīdzinoši maz lauku zemes, kuru var lietot vēja parka vajadzībām. Lielākoties lauku zemi atļauts izmantot lauksaimniecības vajadzībām, bet zemes lietošanas mērķa transformēšana var prasīt pat gadu.
Attīsta jūras vēja parkus
Tā kā atklātos ūdeņos katras vēja turbīnas ražīgums pieaug par 40%, pēdējos gados Eiropā īpaši tiek uzlabota jūras vēja parku tehnoloģija, turbīnu izturība pret koroziju un stabilitāte. Ziemeļu un Baltijas jūra ir piemērota vēja parkiem, tādēļ tie jau ir Dānijai, Lielbritānijai, Īrijai, Zviedrijai un Nīderlandei. Eiropas Vēja enerģijas asociācija pat lēš, ka, attīstot vēja parkus tikai 5% no Ziemeļu jūras teritorijas, būtu iespējams saražot ceturto daļu no Eiropas pašreizējā kopējā patēriņa.
Arī Latvijai vajadzētu veicināt vēja parku attīstību, sekojot citu valstu veiksmīgam piemēram. Jāveido jauna likumdošanas bāze, jo jūras vēja parkiem šobrīd nav ne konkrētu kvalitātes, drošības, tehnisko un citu prasību, ne vienkāršas, skaidras un prognozējamas procedūras formalitāšu kārtošanai. Tāpat tie nedrīkst traucēt zivju nārstu un migrāciju, taču Marine Natura 2000 dabas aizsardzības teritoriju karte vēl tikai top. Jāvienkāršo augstsprieguma tīkla pieslēguma veidošana, jo atkarībā no pušu ieinteresētības, pieslēguma attāluma un izmaksām pieslēguma izbūve un tehnisko noteikumu, būvatļauju un citu juridisku formalitāšu kārtošana prasa gadu vai divus.
Ārzemnieki atsakās
Vairākas pieredzējušas ārvalstu kompānijas vēlējās piedalīties ievadā minētajā EM konkursā, dibinot jaunus uzņēmumus Latvijā. Tomēr, iepazīstoties ar tiesisko regulējumu, konkursa prasībām un izsludināto sākuma cenu, optimistiskās ieceres tika atliktas malā. Dažas kompānijas pat atteicās no ienākšanas Latvijas tirgū.
Lai kvalificētos konkursam, dalībniekam jāatbilst vairākām MK noteikumu prasībām. Piemēram, ja vēja parka būvniecība vēl tikai plānota, dalībnieka kvalifikācija atkarīga no pēdējo divu gadu bilances un kapitāla rādītājiem. Ja dalībnieks neatbilst prasībām, tas var kvalificēties, ja tām atbilst Eiropas Ekonomikas zonā reģistrēts mātesuzņēmums. Neskaidrību rada citviet tajos pašos MK noteikumos norādītie iesniedzamie dokumenti. Proti, ja dalībnieks neatbilst minētajiem kritērijiem, tam ir jāiesniedz ne tikai mātesuzņēmuma, bet arī savi pārskati par pēdējiem diviem gadiem.
Šķiet absurdi secināt, ka jauni uzņēmumi izslēgti no konkursa dalībnieku loka, tomēr formāli to pieteikumi var tikt noraidīti dokumentu trūkuma dēļ. Tāpēc ārvalstu kompānijas izvēlas netērēt līdzekļus izpētei un sagatavošanas darbiem, ja tas no juridiskā viedokļa var izrādīties bezjēdzīgi tikai tāpēc, ka jaunam uzņēmumam nemaz nevar būt pārskati par diviem gadiem. Rezultātā nākotnes plāni pārsvarā tiek saistīti ar Lietuvu vai Igauniju. Lai arī dalību EM konkursā var pieteikt vēl līdz 30.decembrim, visticamāk, nopietnākos pretendentus konkursa dalībnieku vidū neredzēsim.
Trūkst publiskas diskusijas
Kā advokātu birojs, kura sniegto pakalpojumu klāsts ietver plašu enerģētikas nozares juridisko pakalpojumu spektru, cita starpā ietverot ne tikai vēja parkus, bet, piemēram, arī jaunu, no liberalizēta elektroenerģijas tirgus izrietošu elektrības apgādes shēmu plānošanu nekustamo īpašumu attīstītāju vajadzībām un citus pakalpojumus, redzam, ka Latvijā trūkst publiskas diskusijas par vēja parku veidošanas un darbības juridiskajiem aspektiem. No vienas puses, uzņēmēji var pretendēt uz zināmām priekšrocībām un valsts atbalstu. No otras puses, vēja parku veidošanu būtiski apgrūtina administratīvais slogs, dārgā un dažkārt pat neprognozējami ilgā augstsprieguma tīkla pieslēguma veidošana un regulējuma trūkums jūras vēja parkiem.
MK noteikumi paredz, ka līdz 2010.gadam vēja enerģijai obligāti ir jāsedz vismaz 5,37% no Latvijas kopējā enerģijas patēriņa, ko būs grūti sasniegt bez jauniem vēja parkiem. Vienlaikus jāatzīst arī vēja enerģijas pievilcība patērētāju acīs, jo tarifi nav atkarīgi no naftas vai gāzes cenām. Kopumā skatot, minētie iemesli ir pietiekami būtiski, lai objektīvajai nepieciešamībai pēc jauniem vēja parkiem un tirgus dalībniekiem liktu pretī pārdomātu, sakārtotu un vienkāršotu sauszemes un jūras vēja parku tiesisko regulējumu.
Dace Cīrule, zvērināta advokāte, advokātu birojs Kļaviņš&Slaidiņš LAWIN, Zita Zeidmane, juriste, advokātu birojs Kļaviņš&Slaidiņš LAWIN