Lielajiem elektroenerģijas lietotājiem tirgus vaļā
Foto: Lielajiem elektroenerģijas lietotājiem tirgus vaļā
Eiropas Komisijas (EK) draudi saukt Latviju uz tiesu par elektroenerģijas tirgus atvēršanas kavēšanu panāca, ka 15. maijā stāsies spēkā Saeimas pieņemtie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, kas elektroenerģijas brīvajā tirgū obligātā kārtā iesaistīs lielos elektroenerģijas lietotājus, ziņo "Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai".
Eiropas Komisijas (EK) draudi saukt Latviju uz tiesu par elektroenerģijas tirgus atvēršanas kavēšanu panāca, ka 15. maijā stāsies spēkā Saeimas pieņemtie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, kas elektroenerģijas brīvajā tirgū obligātā kārtā iesaistīs lielos elektroenerģijas lietotājusuzņēmumus, kuros strādā 50 un vairāk darbinieku vai kuru gada apgrozījums ir septiņi miljoni latu vai vairāk.
Turpmāk šiem uzņēmumiem vairs nebūs tiesību pirkt elektroenerģiju par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (regulatora) apstiprinātiem tarifiem, bet elektroenerģija būs jāpērk par vienošanās jeb tirgus cenu. EK neapmierināja jau kopš 2007. gada 1. jūlija it kā spēkā esošā Latvijas likumu norma, ka pilnīgi visi Latvijas elektroenerģijas lietotāji, ieskaitot mājsaimniecības, varēja izvēlēties elektroenerģijas tirgotāju, bet tādu bija tikai divi. Bez Latvenergo elektroenerģiju Latvijas tirgū piedāvā vēl tikai Igaunijas energokompānijas Eesti Energia meitas uzņēmums.
Izvairījāmies no tiesas
Eirobirokrātu valodā runājot, regulēto cenu apstiprināšana esot vērsta ne tikai uz "neaizsargātiem lietotājiem", par kuriem tiek uzskatītas mājsaimniecības un mazie uzņēmumi, bet gan uz daudz plašāku lietotāju loku - uz visiem tiem, kas neizvēlas doties tirgū. EK to uzskatīja par pārkāpumu pret elektroenerģijas brīvo tirgu.
Līdzīga situācija bija 17 ES valstīs. EK ar tiesas draudiem panāca, ka "Latvija ir pārņēmusi visus nepieciešamos nosacījumus elektroenerģijas tirgus liberalizācijas direktīvas ieviešanai, un attiecīgās likuma normas nosaka, ka publiskā tirgotāja elektroenerģijas cenu nosaka regulators vai pats publiskais tirgotājs saskaņā ar regulatora noteikto tarifu aprēķināšanas metodiku, ja saņemta regulatora atļauja", saka Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamenta direktors Uģis Sarma. Neiespējamību uzreiz atteikties no elektroenerģijas cenu regulēšanas viņš izskaidro ar gandrīz pilnīgo Latvijas elektroenerģijas tirgus izolētību.
Ieguvumi - elastīgs piedāvājums un fiksēta cena
Kaut gan šā brīža elektroenerģijas tirgus cena ir augstāka nekā tarifos iekļautā, Latvenergo uzsver - uzņēmuma klientiem no jaunās situācijas būs vairāki būtiski ieguvumi. Galvenais - uzņēmumiem tiks piedāvāts elastīgs elektroenerģijas produktu klāsts atbilstoši uzņēmuma interesēm, ko pie regulētā tarifa Latvenergo saviem klientiem nevarēja piedāvāt. Piemēram, klienti varēs iegūt stabilu un fiksētu elektroenerģijas cenu ilgākam laika posmam pat trīs gadus uz priekšu.
"Ņemot vērā, ka tarifu celšana vienmēr ir bijusi grūti prognozējama un tas uzņēmumiem neļāva precīzi saplānot savas izmaksas un budžetu, iespēja nodrošināties pret šādu risku ir būtisks ieguvums," saka Rolands Lūsveris, Latvenergo regulācijas lietu vadītājs, uzsverot, ka ieguvumi no darbības brīvajā elektroenerģijas tirgū ir jāvērtē ilgtermiņā.
Veicinās konkurenci
Cik būtiski tirgus diktētās elektroenerģijas cenas atšķirsies no regulētā tarifa, ir grūti prognozēt. Katrs uzņēmums strādā un patērē elektroenerģiju sev specifiskā veidā, tāpēc arī cenu piedāvājums būs balstīts uz uzņēmuma individuālajām vajadzībām, skaidro Rolands Lūsveris.
Lielākie ieguvēji no tirgus liberalizācijas būs tie lielie uzņēmumi, kuru elektroenerģijas patēriņš ir precīzi prognozējams, kas tirgotājiem dos lielāku elastību cenas noteikšanā. Taču jāatceras, ka jautājums par cenu būs konfidenciāls.
Pieļaujot, ka noteikti būs uzņēmumi, kas izmantos Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumus labākas cenas iegūšanai, Vents Armands Krauklis, Saeimas Enerģētikas apakškomisijas vadītājs, norāda - ja uzņēmumi masveidā sāks nomainīt tirgotāju, tam var būt arī negatīvas sekas, jo var pieaugt elektroenerģijas cenas mājsaimniecībām.
Deputāts gan šādu tendenci neprognozē un atgādina labi zināmu patiesību - brīdī, kad arī Igaunijai būs jāsāk pildīt augstākas Eiropas Komisijas noteiktās prasības vides jomā un jāsamazina kaitīgie izmeši degslānekļa stacijās, kas saražo vairumu šīs valsts elektroenerģijas, ilgtermiņā mūsu ziemeļu kaimiņi diez vai Latvijai spēs piedāvāt elektrību par zemāku cenu.
"Ņemot vērā, ka visā reģionā trūkst elektroenerģijas jaudas par konkurētspējīgu cenu un jauni spēlētāji tirgū nenāk, mūsu elektroenerģijas tirgus nākamajos gados būs visai simbolisks, kaut konkurence pati par sevi, kaut arī tikai divu energouzņēmumu starpā, ir laba, jo liek sasparoties, kļūt elastīgākiem un patērētājiem draudzīgākiem," saka V. A. Krauklis.
Uz reālu tirgu vēl jāgaida
"Elektroenerģijas tirgus Latvijā ir visai nosacīts - pašlaik tas ir pārāk mazs un koncentrēts," saka SPRK padomes loceklis Ivars Zariņš. Ilgtermiņā, kad Latvijā būs reāls elektroenerģijas tirgus - pietiekami liels ar pietiekamu konkurenci -, patērētāju prasme darboties tirgus apstākļos, viņaprāt, radīs nepieciešamo priekšnosacījumu, lai tie varētu gūt labumu no tirgus, nopērkot sev elektrību par zemāko iespējamo cenu.
I. Zariņš arī atgādina - jau kopš pagājušā gada nevienam lietotājam nav liegta iespēja darboties brīvajā tirgū, taču tirgus situācija ir tāda, ka neviens nav motivēts to darīt.
Turpmāk šiem uzņēmumiem vairs nebūs tiesību pirkt elektroenerģiju par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (regulatora) apstiprinātiem tarifiem, bet elektroenerģija būs jāpērk par vienošanās jeb tirgus cenu. EK neapmierināja jau kopš 2007. gada 1. jūlija it kā spēkā esošā Latvijas likumu norma, ka pilnīgi visi Latvijas elektroenerģijas lietotāji, ieskaitot mājsaimniecības, varēja izvēlēties elektroenerģijas tirgotāju, bet tādu bija tikai divi. Bez Latvenergo elektroenerģiju Latvijas tirgū piedāvā vēl tikai Igaunijas energokompānijas Eesti Energia meitas uzņēmums.
Izvairījāmies no tiesas
Eirobirokrātu valodā runājot, regulēto cenu apstiprināšana esot vērsta ne tikai uz "neaizsargātiem lietotājiem", par kuriem tiek uzskatītas mājsaimniecības un mazie uzņēmumi, bet gan uz daudz plašāku lietotāju loku - uz visiem tiem, kas neizvēlas doties tirgū. EK to uzskatīja par pārkāpumu pret elektroenerģijas brīvo tirgu.
Līdzīga situācija bija 17 ES valstīs. EK ar tiesas draudiem panāca, ka "Latvija ir pārņēmusi visus nepieciešamos nosacījumus elektroenerģijas tirgus liberalizācijas direktīvas ieviešanai, un attiecīgās likuma normas nosaka, ka publiskā tirgotāja elektroenerģijas cenu nosaka regulators vai pats publiskais tirgotājs saskaņā ar regulatora noteikto tarifu aprēķināšanas metodiku, ja saņemta regulatora atļauja", saka Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamenta direktors Uģis Sarma. Neiespējamību uzreiz atteikties no elektroenerģijas cenu regulēšanas viņš izskaidro ar gandrīz pilnīgo Latvijas elektroenerģijas tirgus izolētību.
Ieguvumi - elastīgs piedāvājums un fiksēta cena
Kaut gan šā brīža elektroenerģijas tirgus cena ir augstāka nekā tarifos iekļautā, Latvenergo uzsver - uzņēmuma klientiem no jaunās situācijas būs vairāki būtiski ieguvumi. Galvenais - uzņēmumiem tiks piedāvāts elastīgs elektroenerģijas produktu klāsts atbilstoši uzņēmuma interesēm, ko pie regulētā tarifa Latvenergo saviem klientiem nevarēja piedāvāt. Piemēram, klienti varēs iegūt stabilu un fiksētu elektroenerģijas cenu ilgākam laika posmam pat trīs gadus uz priekšu.
"Ņemot vērā, ka tarifu celšana vienmēr ir bijusi grūti prognozējama un tas uzņēmumiem neļāva precīzi saplānot savas izmaksas un budžetu, iespēja nodrošināties pret šādu risku ir būtisks ieguvums," saka Rolands Lūsveris, Latvenergo regulācijas lietu vadītājs, uzsverot, ka ieguvumi no darbības brīvajā elektroenerģijas tirgū ir jāvērtē ilgtermiņā.
Veicinās konkurenci
Cik būtiski tirgus diktētās elektroenerģijas cenas atšķirsies no regulētā tarifa, ir grūti prognozēt. Katrs uzņēmums strādā un patērē elektroenerģiju sev specifiskā veidā, tāpēc arī cenu piedāvājums būs balstīts uz uzņēmuma individuālajām vajadzībām, skaidro Rolands Lūsveris.
Lielākie ieguvēji no tirgus liberalizācijas būs tie lielie uzņēmumi, kuru elektroenerģijas patēriņš ir precīzi prognozējams, kas tirgotājiem dos lielāku elastību cenas noteikšanā. Taču jāatceras, ka jautājums par cenu būs konfidenciāls.
Pieļaujot, ka noteikti būs uzņēmumi, kas izmantos Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumus labākas cenas iegūšanai, Vents Armands Krauklis, Saeimas Enerģētikas apakškomisijas vadītājs, norāda - ja uzņēmumi masveidā sāks nomainīt tirgotāju, tam var būt arī negatīvas sekas, jo var pieaugt elektroenerģijas cenas mājsaimniecībām.
Deputāts gan šādu tendenci neprognozē un atgādina labi zināmu patiesību - brīdī, kad arī Igaunijai būs jāsāk pildīt augstākas Eiropas Komisijas noteiktās prasības vides jomā un jāsamazina kaitīgie izmeši degslānekļa stacijās, kas saražo vairumu šīs valsts elektroenerģijas, ilgtermiņā mūsu ziemeļu kaimiņi diez vai Latvijai spēs piedāvāt elektrību par zemāku cenu.
"Ņemot vērā, ka visā reģionā trūkst elektroenerģijas jaudas par konkurētspējīgu cenu un jauni spēlētāji tirgū nenāk, mūsu elektroenerģijas tirgus nākamajos gados būs visai simbolisks, kaut konkurence pati par sevi, kaut arī tikai divu energouzņēmumu starpā, ir laba, jo liek sasparoties, kļūt elastīgākiem un patērētājiem draudzīgākiem," saka V. A. Krauklis.
Uz reālu tirgu vēl jāgaida
"Elektroenerģijas tirgus Latvijā ir visai nosacīts - pašlaik tas ir pārāk mazs un koncentrēts," saka SPRK padomes loceklis Ivars Zariņš. Ilgtermiņā, kad Latvijā būs reāls elektroenerģijas tirgus - pietiekami liels ar pietiekamu konkurenci -, patērētāju prasme darboties tirgus apstākļos, viņaprāt, radīs nepieciešamo priekšnosacījumu, lai tie varētu gūt labumu no tirgus, nopērkot sev elektrību par zemāko iespējamo cenu.
I. Zariņš arī atgādina - jau kopš pagājušā gada nevienam lietotājam nav liegta iespēja darboties brīvajā tirgū, taču tirgus situācija ir tāda, ka neviens nav motivēts to darīt.
