Lielākā izglītības problēma- finansējums
Runājot ar ministriju pārstāvjiem un būvniekiem, noskaidrojot viņu viedokļus par nepieciešamajām izmaiņām būvnieku izglītošanā ir skaidrs, ka šobrīd problēmas ir apzinātas, līdz ar to lielākā problēma ir nepietiekamais finansējums.
Runājot ar ministriju pārstāvjiem un būvniekiem, noskaidrojot viņu viedokļus par nepieciešamajām izmaiņām būvnieku izglītošanā ir skaidrs, ka šobrīd problēmas ir apzinātas, līdz ar to lielākā problēma ir nepietiekamais finansējums. Valsts piešķirtie līdzekļi ir pārāk mazi, lai ar tiem pietiktu izglītības kvalitātes uzlabošanai.
Dr. Jānis Čakste atzīst, ka tāls sapnis ir situācija, kad būvfirmas finansiāli atbalstīs topošo speciālistu izglītošanu. Iespējams, tas notiks, kad būvnieki paši jutīsies pietiekami stipri un stabili. Šobrīd galvenā enerģija tiek ielikta konkurences cīņā, cenšoties iegūt arvien vairāk pasūtījumu. Tirgum pamazām nostabilizējoties, domājams, pienāks brīdis, kad galvenais veids, kā uzvarēt konkurencē būs augsta līmeņa darbaspēks. Tad arī sāks parādīties situācija, ka nozares uzņēmumi sāks aktīvāk atbalstīt izglītību.
Izglītības un Zinātnes ministrijas prioritāte šobrīd ir inženierzinātnes, tieši to attīstības veicināšanā iespēju robežās tiek piesaistīti Eiropas Savienības dažādu fondu līdzekļi. Tomēr joprojām, piemēram, RTU dzīvo ļoti trūcīgi, ar grūtībām apmierinot nepieciešamākās materiālās vajadzības. Inženierzinātnes ir finansiāli neizdevīga programma augstskolai, tai ir augstas izmaksas, līdz ar to neviena no privātajām augstskolām šādas programmas neveido- tas vienkārši ir neizdevīgi. Populāri ir mācīt ekonomiku, uzņēmējdarbību, bet ne inženierzinātnes.
Finanses ir galvenais attīstības veicinātājs izglītībā. Kad veidojās neatkarīgā valsts, tika izvirzītas daudzas prioritātes, tostarp arī izglītība. Tobrīd praktiski visās augstskolās budžeta un maksas vietu skaits bija 50:50. šobrīd situācija nemitīgi mainās un valsts finansēto budžeta vietu ar katru gadu paliek mazāk, lielākā daļa ir spiesti par studijām maksāt. Pie kā tas novedīs? Pie maksas izglītības, pamazām jau uz to virzāmies.
Čakstes kungs visiem topošajiem studentiem, kuri nevar izvēlēties studiju programmu iesaka iepazīties ar darba sludinājumiem- tie vislabāk norāda, kādu specialitāšu darbinieki ir nepieciešami tirgū, kādiem būs nodrošinātas darba vietas.
Latvija šobrīd ir pat kādu gabalu priekšā daudzām citām Eiropas valstīm, piemēram, akreditācija mūsu valstī augstskolās jau ir pierasta un saprotama lieta, taču citur tā vēl ir kas pavisam jauns un neapgūts. Priecē, ka Latvijā iegūtie augstākās izglītības diplomi tiek augstu novērtēti arī ārzemēs. Jau daudziem zināms piemērs šajā ziņā ir Izraēla, kur speciālisti brauc no visām pasaules valstīm, Izraēlas pārstāvji izteikušies, ka tieši no Baltijas valstīm nāk ļoti labi sagatavoti speciālisti, kas veiksmīgi sevi apliecina darba tirgū. Protams, ir arī izņēmumi. Arī studentu apmaiņas programmās, kuru ietvaros pie mums brauc studēt cilvēki no citām valstīm, bet mūsu studenti dodas izglītoties turp, ir novērots, ka izglītības līmenis Latvijā ir praktiski tāds pat skā citās valstīs.
Dr. Jānis Čakste atzīst, ka tāls sapnis ir situācija, kad būvfirmas finansiāli atbalstīs topošo speciālistu izglītošanu. Iespējams, tas notiks, kad būvnieki paši jutīsies pietiekami stipri un stabili. Šobrīd galvenā enerģija tiek ielikta konkurences cīņā, cenšoties iegūt arvien vairāk pasūtījumu. Tirgum pamazām nostabilizējoties, domājams, pienāks brīdis, kad galvenais veids, kā uzvarēt konkurencē būs augsta līmeņa darbaspēks. Tad arī sāks parādīties situācija, ka nozares uzņēmumi sāks aktīvāk atbalstīt izglītību.
Izglītības un Zinātnes ministrijas prioritāte šobrīd ir inženierzinātnes, tieši to attīstības veicināšanā iespēju robežās tiek piesaistīti Eiropas Savienības dažādu fondu līdzekļi. Tomēr joprojām, piemēram, RTU dzīvo ļoti trūcīgi, ar grūtībām apmierinot nepieciešamākās materiālās vajadzības. Inženierzinātnes ir finansiāli neizdevīga programma augstskolai, tai ir augstas izmaksas, līdz ar to neviena no privātajām augstskolām šādas programmas neveido- tas vienkārši ir neizdevīgi. Populāri ir mācīt ekonomiku, uzņēmējdarbību, bet ne inženierzinātnes.
Finanses ir galvenais attīstības veicinātājs izglītībā. Kad veidojās neatkarīgā valsts, tika izvirzītas daudzas prioritātes, tostarp arī izglītība. Tobrīd praktiski visās augstskolās budžeta un maksas vietu skaits bija 50:50. šobrīd situācija nemitīgi mainās un valsts finansēto budžeta vietu ar katru gadu paliek mazāk, lielākā daļa ir spiesti par studijām maksāt. Pie kā tas novedīs? Pie maksas izglītības, pamazām jau uz to virzāmies.
Čakstes kungs visiem topošajiem studentiem, kuri nevar izvēlēties studiju programmu iesaka iepazīties ar darba sludinājumiem- tie vislabāk norāda, kādu specialitāšu darbinieki ir nepieciešami tirgū, kādiem būs nodrošinātas darba vietas.
Latvija šobrīd ir pat kādu gabalu priekšā daudzām citām Eiropas valstīm, piemēram, akreditācija mūsu valstī augstskolās jau ir pierasta un saprotama lieta, taču citur tā vēl ir kas pavisam jauns un neapgūts. Priecē, ka Latvijā iegūtie augstākās izglītības diplomi tiek augstu novērtēti arī ārzemēs. Jau daudziem zināms piemērs šajā ziņā ir Izraēla, kur speciālisti brauc no visām pasaules valstīm, Izraēlas pārstāvji izteikušies, ka tieši no Baltijas valstīm nāk ļoti labi sagatavoti speciālisti, kas veiksmīgi sevi apliecina darba tirgū. Protams, ir arī izņēmumi. Arī studentu apmaiņas programmās, kuru ietvaros pie mums brauc studēt cilvēki no citām valstīm, bet mūsu studenti dodas izglītoties turp, ir novērots, ka izglītības līmenis Latvijā ir praktiski tāds pat skā citās valstīs.
