Lieldienas un būvniecība

Foto: Lieldienas un būvniecība; autors: Lieldienas un būvniecība

Lieldienas ir pavasara saulgrieži, ko svin par godu pavasara un saules atnākšanai, kuros ar rituālām darbībām mēģina palīdzēt zemes atmodai un jau laikus nodrošināt zemes auglību, un veicināt tās svētību. Kristīgo Lieldienu tradīcijas mūsdienās ir savijušās ar latviskajām.

Prātojot, par ko šogad rakstīt Lieldienu laikā portālā, secinām, ka Lieldienas ir vieni no svētkiem, kuru tradīcijas lielā mērā saistāmas ar būvniecību. Būvnieku prāts un rokas jāliek lietā arī svētku laikā.

Saskaņā ar senām tautas tradīcijām, ikvienam vīram ir jākar šūpoles. Tur būs nepieciešamas būvnieka iemaņas, lai šūpoles izveidotu ne tikai vizuāli skaistas, bet arī funkcionālas un drošas.

Krāsotāji savas iemaņas var likt lietā olu krāsošanā, pie tam te ir iespēja ietrenēt roku arī iesācējiem, un, pats labākais, kļūdas šeit nevar būt un nepareizo otu izvēlēties nav iespējams. Lieldienas taču ir īsteni krāsotāju svētki bez vecuma ierobežojumiem.

Laikus padomājiet arī par laipiņas izbūvi pie tuvākās upes, jo Lieldienu rītā jāiet upē mazgāt muti, lai pēc tam vasarā nenāktu miegs. Un galu galā- būvnieku roku spēks un pareiza spēka pielietojuma aprēķini noderēs olu kaujās.

Paredzam, ka būvnieku sievietēm arī Lieldienās darba netrūkst, paralēli kārumu gatavošanai nāksies uzpost mājokli, rotāt to ar svētkiem atbilstošām dekorācijām. Te katrai un katram ir iespēja sajust sevī kaut ko no interjera dizainera dotībām. Nu īsteni būvnieku darba svētki!

Šūpoļu būvēšana

Šūpošanās ir viena no Lieldienu biežām ievērotajām tradīcijām. Ticējumos ir dažādi pamatojumi, kāpēc Lieldienās vajag šūpoties, biežāk skandētais: Lieldienās ir jāšupojas, lai visu gadu odi nekož.

No Vidzemes nāk arī ticējums, ka Lieldienās vajaga daudz šūpoties, tad visu gadu nenāks miegs. Ticējumi tiek saistīti arī ar veiksmi lauksaimniecībā, piemēram, saimniecēm un ganiem esot jāšūpojas, lai govis nebizo, savukārt Talsos uzskata, ka Lieldienās vajaga augstu šūpoties, tad aitām ir lieli jēri. Mēdz teikt arī, ka Lieldienu šūpošanās ietekmē aitas vilnas garumu (ja šūposies, augs gara vilna) un aitu brangumu (ja šūposies, augs brangas aitas).

Arī šūpoļu kāršana pieder pie tradīcijām. Pieņemts, ka vīrieši kar šūpoles, par ko sievietes viņiem dāvā raibus cimdus. Tiek uzskatīts, ka katru gadu ir jākar šūpoles, citādi ļaunie gari atriebjas par nekāršanu un lopi neaug brangi. . Nozīmīga ir šūpoļu vietas izraudzīšana. Vislabāk, ja tā atrodas augstu kalnā. Pēc senām tradīcijām nedēļu pēc Lieldienām šūpoles tiek dedzinātas.

Arī mūsdienās šūpošanās tradīcija ir dzīva, tiesa, tai tiek pievērsta mazāka simboliskā nozīme. Būvējot šūpoles aicinām galveno vērību pievērst drošībai. Bērnu un jauniešu vidū diemžēl tieši šūpoles ir viena no vietām, kur visbiežāk tiek iegūtas traumas- tas gan lielākoties rindā gaidītāju nepacietības dēļ. Ap šūpolēm noteikti atstājiet brīvu drošības zonu (tās lielumu aprēķina šūpoļu garumam pieskaitot 2 metrus). Tāpat pie šūpolēm ieteicams kāds mīkstāks segums, piemēram, mulča. Par drošību atcerieties arī šūpoļu materiālu izvēlē un stiprināšanā- šūpoļu auklas (vai ķēdes) izvēlieties iespējami stiprākās, tās labi stipriniet pie šūpoļu krēsliņa.

Olu krāsošana

Ar olām saistītas daudzas tradīcijas un rotaļas. Tās simbolizē sauli, ko jau no seniem laikiem uzskata par maģisku līdzekli dzīvībai un īpaši auglībai. Pavasara saulgriežos tas kļūst divkārt stiprāks. Lieldienās olas ziedo arī dievaiņiem, lai tie sargātu māju no burvjiem un raganām. Olas tika izmantotas arī buršanas aktos gan ļaunuma uzsūtīšanai, gan tā atvairīšanai.

Pēc Lieldienu olu krāsām gan nemeklējiet būvmateriālu veikalos. Te jāliek lietās dabas piedāvātie krāsu toņi un izdoma. Krāsošanai var izmantot visdažādākos materiālus, piemēram, tradicionālās sīpolu mizas, kas dod tumši dzeltenu vai brūnu toni, bērzu lapas - dzeltenzaļu, alkšņu mizas - sarkanbrūnu, rudzu zelmeni - koši zaļu toni. Tumša toņa iegūšanai noderīgs būs melleņu ievārījums. Viegli dzeltens tonis būs olām, kas krāsotas stiprā kumelīšu novārījumā. Iespēju ir ārkārtīgi daudz, atliek tikai padomāt.
Protams, veikalos nopērkamas arī dažādas ķīmiskas krāsvielas, pulverīši, kas līdzēs tiem, kuri olas vēlas nokrāsot, piemēram, spilgti zilā krāsā.

Tāpat kā ir desmitiem krāsu toņu ieguves iespēju, ir arī desmitiem olu krāsošanas paņēmienu. Latvijā visizplatītākais paņēmiens ir olu aplikšana ar sīpolu mizām, lapām, ziediņiem un aptīšana ar lupatiņām. Vārot šādi satītas olas, tās iegūst raibus un negaidīti pārsteidzošus rakstus. Ja vēlas iegūt viendabīgu krāsu, vispirms ir jāsagatavo krāsošanai izmantojamās dabas veltes, piemēram, sīpolu mizu vai cits uzlējums. Lai iegūtu olas ar sīkiem raibumiņiem, tās samitrinātas ūdenī apviļā putraimos, rīsos, mannā, grūbās un aptin ar sīpolu mizām. Tad šādi sagatavotas olas aptin ar marli, nosien ar diegiem un vāra sīpolu mizu virumā.

Olu krāsošanā izpaudieties radoši! Te nepastāv noteikumi, ja nu vienīgi šis- jo drosmīgāk, jo interesantāk. Ja pietiek pacietības, krāsotās olās variet veidot gravējumus ar adatas palīdzību. Īpaši spilgtas un savdabīgas olas iespējams izveidot ar olu laku vai speciālām krāsām uzgleznojot uz tās dažādus rakstus vai pat mazas glezniņas.

Saprotams, ka krāsotāja darbā būtiska ir arī atbilstoša virsmas apstrāde. Ja vēlaties, lai olas spīdētu, pēc krāsošanas tās var apziest ar sviestu vai nospodrināt ar speķa ādiņu.

Ja pašlaik notiek jūsu nama būvniecība, lieciet lietā senču gudrību- iemūrējiet nama pamatos olu, tā atgaiņāšot nelabos garus.

Mājokļa rotāšana un uzkopšana

Lieldienu laikā saules ikdienā kļūst arvien vairāk, tāpēc ir īstais laiks, lai saņemtos pavasara ģenerāltīrīšanai- nomazgātu logus, atjaunotu nodrupušo interjera elementu krāsojumu, atsvadzinātu grīdas un galu galā- noslaucītu putekļus no lustrām un radiatoriem. Uzkoptā mājoklī arī svinību gars būs jautrāks. Ja pašiem trūkst laika vai iedvesmas tīrīšanas darbiem, iespējams izmantot arī profesionālu telpu uzkopšanas firmu pakalpojumus.

Kad mājoklis ir saposts, to var arī atbilstoši izrotāt. Rotāšana īpaši patiks jaunākajiem ģimenes locekļiem, bet par rezultātu noteikti priecāsies ikviens.

Lieldienas ir gaiši svētki- tiek uzskatīts, ka šajā laikā saule ir uzvarējusi tumsu, atbilstoši tam jāizvēlas arī rotājumu tematika un krāsas. Šajos svētkos iederas dzeltenas un zaļas krāsas, piemēram, zaļš galdauts. Galdu šajos svētkos rotā ar pūpoliem, izplaucētiem bērziem un lazdu vai alkšņu skarām- sevišķi košas ir zaļās alkšņu lapiņas. Jauku noskaņu mājoklī ienesīs arī izplaucēti ķiršu, plūmju vai ābeļu zari.

Par rotāšanu domājiet laikus. Lai ienestu svaigi zaļu zālīti istabā, nedēļu pirms svētkiem lielākā traukē iesējiet labību, kas 7 dienās izaugs par skaistu zelmeni. Tradicionāls Lieldienu telpu rotājums ir arī puzurs, to jārotā ar putnu spalvām un krāsotām olu čaumalām. Tiek uzskatīts, ka puzuram, tāpat kā saulei, visu laiku ir jāgriežas, lai netrūktu mājās svētības.

Protams, Lieldienu galda goda vietā jābūt krāsainajām olām, ievietojiet tās izpušķotā traukā un ēdot nepiemirstiet apkaisīt ar sāli, tāpēc tuvumā nolieciet arī košu sāls trauku! Saldumam noderēs apaļā formā (tas simbolizē sauli un auglību) cepts svētku rausis.