Liels atbalsts Rail Baltica projektam
Absolūtais vairākums aptaujāto Latvijas iedzīvotāju jeb 92 % atbalsta Rail Baltica projektu, kurš paredz integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļa tīklā. Vispozitīvāk pret šo vērienīgo dzelzceļa projektu attiecas Zemgales iedzīvotāji.
Par to liecina 2014. gada decembrī notikušās aptaujas dati, kuru veica sabiedriskās domas un tirgus izpētes uzņēmums Academia pēc dzelzceļa trases izpētes kompānijas RB Latvija pasūtījuma. Aptaujā ar vēlmi noskaidrot Latvijas iedzīvotāju informētību, attieksmi un noskaņu par Rail Baltica projekta realizēšanu tika aptaujāti 1000 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 65 gadiem.
Latvijas iedzīvotāji, jautāti par attieksmi pret Rail Baltica projektu, vispozitīvāk ir noskaņoti Zemgalē: 59 % aptaujāto to atbalsta pilnībā un 36 % - drīzāk atbalsta, otri pozitīvāk noskaņotie respondenti mīt Pierīgā: tur projektu pilnībā atbalsta attiecīgi 56 un 38%.
Aptaujātie kā nozīmīgākos ieguvumus no Rail Baltica projekta realizēšanas min ātrāku un ērtāku pārvietošanos un ceļošanu, iespēju attīstīties Latvijai un investīciju pieplūdumu, kā arī labākas sadarbības iespējas ar pārējām Baltijas valstīm un Eiropas Savienību (ES). Vēl kā pozitīvs arguments tiek minēts tas, ka palielināsies pasažieru un kravu pārvadājumi.
Kopumā 87 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka projektam uz Latvijas ekonomiku būs pozitīva ietekme. Respondenti visvairāk piekrīt tam, ka pēc projekta realizācijas palielināsies saikne ar ES - gan ceļošanas, gan ekonomikas ziņā.
Iedzīvotāji, domājot par projekta pozitīvo ietekmi uz savu ikdienu norāda, ka pēc projekta realizācijas varēs brīvāk un vairāk ceļot, biežāk izmantos vilcienu un ar to būs iespējama ātrāka pārvietošanās.
Jau iepriekš informēts, ka Rail Baltica ir dzelzceļa transporta projekts. Tā mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā, izbūvējot jaunu 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līniju Baltijas valstīs. Ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi tiks savienotas metropoles Tallinu - Rīgu - Kauņu - Varšavu -Berlīni (tālākā nākotnē pagarinot maršrutu līdz Venēcijai).
Baltijas valstīs šobrīd norit dzelzceļa iespējamo trašu izpētes darbi. Latvijā oktobra beigās uzsākta ietekmes uz vidi novērtēšanas procedūra (IVN), lai apzinātu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecības ietekmi uz vidi, sabiedrību un sociālekonomiskajiem apstākļiem.
Paredzēts, ka IVN procedūra ilgs līdz 2015. gada beigām un tās laikā sabiedrība tiks informēta par projektu, kā arī tiks rīkota sākotnējā sabiedriskā apspriešana un uzklausīti sabiedrības ierosinājumi. Plānots, ka Latvijā 2015. gada laikā tiks pamatots un izvēlēts viens galvenais dzelzceļa līnijas trases variants, lai 2016. gadā sāktu Rail Baltica dzelzceļa līnijas izbūves tehniskā projekta izstrādi un līdz 2019. gadam - sākt priekšdarbus dzelzceļa līnijas būvprojektēšanai un zemju atsavināšanai, 2020.gadā - būvniecības procesu, bet 2025. gadā jau atklāt savienojumu Tallina-Rīga-Kauņa, bet 2030.gadā - savienojumu ar Varšavu.
