Lielās koģenerācijas stacijas Latvijā ir efektīvākās Baltijā
Foto: Lielās koģenerācijas stacijas Latvijā ir efektīvākās Baltijā
Ar valsts atbalstu ražotā elektroenerģija Latvijā 2011. gadā saņēmusi mazāko subsīdiju apjomu Baltijā, tādēļ atbalsta mehānisms ir bijis visefektīvākais.
Starp visām Baltijas valstīm par vienu un to pašu subsīdijas apjomu Latvijā tiek saražots vislielākais elektroenerģijas apjoms. Vidējā piemaksa ražotājiem par saražoto subsidēto elektroenerģiju ir rādītājs, kas norāda uz ražošanas subsīdiju efektivitāti. Latvijā līdzšinējā subsīdiju efektivitāte ir bijusi visaugstākā starp Baltijas valstīm, tā kā vidējā piemaksa ražotājiem par katru saražoto elektroenerģijas vienību ir vismazākā.
Subsīdiju efektivitātes rādītājus pārsvarā nodrošina lielo koģenerācijas staciju augstā darbības efektivitāte. No kopējās Latvijas elektroenerģijas bilances mazie elektroenerģijas ražotāji, kas saņem ievērojamu atbalstu par katru saražoto kWh (kilovatstundu) ir nodrošinājuši 0,76 TWh elektroenerģijas. Savukārt lielās koģenerācijas stacijas ar daudzkārt mazāko atbalstu par katru saražoto kWh ir nodrošinājusi 2,4 TWh jeb ceturtdaļu Latvijas elektroenerģijas patēriņa. Pārējo valsts patēriņu 2011. gadā attiecīgi nodrošinājušas Daugavas hidroelektrostacijas ( 2,8 TWh) un importētā elektroenerģija 3,7 TWh apjomā.
Kopumā ar valsts noteikto atbalstu saražotais elektroenerģijas apjoms 2011. gadā bija 2,84 TWh, un to sadalījumu pa energoresursiem veido biogāzes elektrostacijas - 4%, mazās hidroelektrostacijas - 2%, vēja elektrostacijas - 2%, mazās koģenerācijas stacijas - 13%, lielās koģenerācijas stacijas – 78%.
Elektroenerģijas ražošana ir katras valsts ekonomikas un suverenitātes pamats. Lai to nodrošinātu, bāzes jaudu nodrošināšanai un uzturēšanai ir izveidots noteikts atbalsta mehānisms – obligātais iepirkums – un mazliet atšķirīgu modeļu veidā tie pastāv visās Baltijas, kā arī daudzās Eiropas valstīs. Visās Baltijas valstīs tiek atbalstīta elektroenerģijas ražošana, tajā skaitā - arī ražošana lielajās bāzes elektrostacijās, taču Latvijā starp Baltijas valstīm ir vismazākais atbalsts uz vienu saražoto kilovatstundu ( kWh).
Latvijā 2011. gadā dažādiem atbalstāmajiem ģenerācijas veidiem obligātā iepirkuma vidējie tarifi bija robežās no viszemākā - 5,3 sant./kWh (lielajām koģenerācijas stacijām) līdz lielākajam - 12,9 sant./kWh biogāzes elektrostacijām. Tādējādi lielās koģenerācijas stacijas no visas valsts obligātā iepirkuma atbalsta saņem vismazāko atbalstu uz saražoto kWh. Salīdzinājumam - vidējā elektroenerģijas vairumtirdzniecības cena 2011. gadā bija 3,4 sant./ kWh.
Obligātais iepirkums kompensē starpību starp tirgus cenu un obligātā iepirkuma tarifu. Obligātais iepirkums ir valsts noteikts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem, kas paredz tā finansēšanu no elektroenerģijas galalietotāju maksājumiem. Elektroenerģijas tirgus likums nosaka – ražotāji, kuri elektroenerģiju ražo efektīvā koģenerācijā vai elektroenerģijas ražošanai izmanto atjaunīgos energoresursus, var iegūt tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. Obligātajā iepirkumā elektroenerģiju no ražotājiem iepērk publiskais tirgotājs (AS "Latvenergo") par noteiktu cenu. Tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros piešķir Ekonomikas ministrija. Nosacījumus elektroenerģijas ražošanai un cenu noteikšanas kārtību regulē Ministru kabineta noteikumi.
Tā kā elektroenerģijai konkrētajā ražošanas brīdī ir sava tirgus vērtība, kompensēta jeb subsidēta tiek starpība starp saražotās elektroenerģijas obligātā iepirkuma tarifu un tirgus cenu – citiem vārdiem, tā ir garantija par to, ka konkrētā vietā un laikā elektroenerģija tiek saražota nepieciešamā apjomā.