Liepājas pilsētas plānojuma apspriešanā piedalās 429 liepājnieki

Foto: Liepājas pilsētas plānojuma apspriešanā piedalās 429 liepājnieki; autors: Liepājas pilsētas plānojuma apspriešanā piedalās 429 liepājnieki

No 9. jūlija līdz 4. septembrim notika pilsētas teritorijas plānojuma izstrādes pirmais posms. Šajā laikā ikviena ieinteresētā persona varēja iesniegt priekšlikumus par to, kā attīstīt nākotnē viņam piederošo nekustamo īpašumu vai arī kādas citas pilsētas teritorijas.

Septiņas sapulces un 134 atsauksmes
Būvvalde apkopojusi visus priekšlikumus un tos izmantos jaunā plānojuma projekta izstrādes gaitā. Plānojuma apspriešanā pavisam piedalījās 429 cilvēki, kas Būvvaldē iesnieguši 134 atsauksmes.
Plānojuma izstrādes pirmajā posmā notika septiņas iedzīvotāju sapulces visos mikrorajonos, tikšanās ar uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām, kā arī Būvvaldes speciālistu sarunas ar dažādām valsts institūcijām, kurām tika pieprasīti nosacījumi plānojuma 1. redakcijas izstrādei.
Šajā plānojuma izstrādes posmā Būvvalde saņēma gan jautājumus un priekšlikumus, kas ir attiecināmi uz Teritorijas plānojuma izstrādi, gan arī tādus jautājumus un priekšlikumus, kuru risināšana nav šā plānojuma uzdevums. Pirmā jautājumu grupa tiks ņemta vērā plānojuma izstrādes gaitā. Par otro jautājumu grupu ir informēta izpilddirekcija, Domes Satiksmes infrastruktūras daļa, namu pārvaldes, SIA "Komunālā pārvalde" un citas institūcijas, jo tos iespējams risināt ikdienas gaitā.

Vēlas autostāvvietas un suņu pastaigu laukumu
Būvvaldes Plānošanas daļas vadītājs Arvīds Vitāls informē, ka iedzīvotāji jaunā plānojuma izstrādes gaitā ierosinājuši izvērtēt zaļo teritoriju pieejamība un izmantošanas iespējas. Ir saņemti priekšlikumi izstrādāt apstādījumu struktūras kopēju attīstību saistībā ar dabas teritoriju un Liepājas ūdensmalu struktūru. Pilsētas iedzīvotāji norāda arī uz bērnu sporta un rotaļu laukumu nepieciešamību dažādu vecumu bērniem visos mikrorajonos.

Tāpat akūts un noteikti risināms jautājums ir automašīnu stāvvietas, lai atslogotu daudzdzīvokļu māju iekšpagalmus. Jaunajā teritorijas plānojumā nepieciešams paredzēt zemesgabalus, kur iespējams izveidot jaunas auto novietnes un Liepājas apbūves noteikumos jāparedz stingrākas prasības automašīnu novietošanai daudzdzīvokļu māju pagalmos. Stāvvietas ir nepieciešamas arī pludmales apmeklētājiem.

Vairākums iedzīvotāju, kuri aktīvi piedalījās plānojuma sabiedriskajā apspriešanā, uzskata, ka ikvienā mikrorajonā būtu nepieciešams izveidot suņu pastaigu laukumus. Daļa cilvēku domā, ka šādiem laukumiem tomēr nevajadzētu atrasties ne Jūrmalas, ne arī Raiņa parkā.

Liepājnieki vēlas, lai tiktu uzlabota satiksme uz Dienvidu kapiem. Viens no variantiem – tramvaja līnijas pagarinājums. Šāds tramvaja līnijas pagarinājums jau ir paredzēts esošajā transporta shēmā un noteikti tiks paredzēts arī jaunajā plānojumā. Taču iedzīvotāji izprot un atbalsta arī jau pašvaldības iecerētā projekta par tramvaja līnijas pagarināšanu pa Ventas un M. Ķempes ielu, bet tālākā nākotnē – uz Ziemeļu priekšpilsētu nepieciešamību un lietderību.

Pilsētas centra rajona iedzīvotāju sanāksmē izskanēja iebildumi pret Rožu laukuma 1/4 apbūvi. Iedzīvotāji pieprasa saglabāt kokus, izbūvēt strūklakas, bet ziemā šai laukumā novietot egli un izveidot slidotavu. Bez tam centrā dzīvojamo māju pirmajos stāvos nepieciešams atļaut izvietot sabiedriskos objektus – veikaliņus, kafejnīcas, darbnīcas, lai "centrs vakaros būtu dzīvs". Iedzīvotāji aicināja izskatīt iespēju lielās biroja ēkas būvēt ne tikai centrā, bet arī mikrorajonos, tāpat izvērtēt publiski pieejamu laukumu pietiekamību citās pilsētas vietās.

Pilsētā nepieciešams izbūvēt vairāk veloceliņu – arī šāda atziņa vairākkārt pausta iedzīvotāju sapulcēs. Esošo veloceliņu shēmu nepieciešams uzlabot, veidojot veloceļu savstarpēju sasaisti. Lai gan pašvaldība pēdējo divu gadu laikā aktīvi strādā pie veloceliņu izveides, iedzīvotāji uzskata, ka veloceliņi nepieciešami ne tikai ielās, bet arī parkos un pat jūras malā. Riteņbraucēju ērtībām nepieciešamas atpūtas vietas, velo novietnes pie sabiedriskas nozīmes ēkām. Šīs prasības tiks iestrādātas jaunajos pilsētas apbūves noteikumos.

Pilsētniekiem noteikti rūp un interesē zaļās rotas saglabāšana un citu dabas vērtību saudzīga izmantošana. Visaktīvāk par šo jautājumu sapulcēs diskutējuši Karostas un Ziemeļu priekšpilsētas mikrorajona iedzīvotāji. Liepājnieki ieteikuši arī Jūrmalas parkam pievienot parka daļu pie vecās slimnīcas, kā tas bijis kādreiz.

Nepieciešams ne tikai labiekārtot pludmali, bet arī sakopt, labiekārtot un apmeklētājiem "atvērt" citas ūdens malas – kanālu malas un ezermalu.

Jāatrod vieta mazdārziņiem
Sabiedriskās apspriešanas laikā tika saņemti arī daudzi ierosinājumi par to, ka ar jaunā plānojuma palīdzību būtu jārisina arī mazdārziņu problēmas. Spēkā esošajā teritorijas plānojumā šādas teritorijas nav paredzētas, bet pilsētā laika gaitā ir izveidojušās daudz vietas, kur ierīkoti mazdārziņu. Cilvēki jautā, kas notiks ar esošajiem mazdārziņiem un kur būs atļautās teritorijas mazdārziņiem. Izstrādājot teritorijas plānojuma pirmo redakciju, tiks noteiktas vietas, kur saglabājami esošie mazdārziņi un kur mazdārziņu vietā paredzama apbūve.

Pašlaik Būvvalde izsludinājusi atklātu konkursu par tiesībām veikt Liepājas pilsētas teritorijas plānojuma 2010. – 2022. gadam un tā ietekmes uz vidi stratēģisko novērtējumu. Pēc šā līguma noslēgšanas konkursa uzvarētājs veiks plānojuma 1. redakcijas izstrādi. Pēc tam tiks pieņemts Domes lēmums par sabiedriskās apspriešanas otrā posma organizēšanu, kura laikā tiks pieprasīti institūciju atzinumi par izstrādāto plānojumu un tiks rīkotas sabiedriskās apspriešanas sapulces iedzīvotājiem. Informācija un jaunā plānojuma 1.redakcija būs pieejama apskatei katrā mikrorajonā. Jaunais plānojums veidos pilsētas turpmākās attīstības ietvaru turpmākajiem 12 gadiem. Un tā izstrāde turpināsies apmēram divus gadus.

Pašlaik spēkā esošais Liepājas pilsētas Teritorijas plānojums ir spēkā no 1996. gada. Zemes reforma, militāro teritoriju atgūšana, tirgus ekonomikas veidošanās, iedzīvotāju skaita izmaiņas, likumdošanas un dažādu normatīvu izmaiņas un citi procesi ir tie faktori, kas radījuši nepieciešamību esošo Teritorijas plānojumu saskaņot ar mūsdienu prasībām.

Aigars Štāls,
sabiedrisko attiecību speciālists,
t. 6 34 04754,
m.t. 26444290,
aigars.stals@dome.liepaja.lv