"Liepājas siltums" maksātnespējas laikā uzņēmuma rekonstrukcijā ieguldījis divus miljonus latu
AS "Liepājas siltums" maksātnespējas laikā uzņēmuma rekonstrukcijā un modernizācijā ieguldījusi divus miljonus latu, aģentūru LETA informēja maksātnespējīgās AS "Liepājas siltums" direktora vietniece finanšu jautājumos Sandra Laimiņa.
AS "Liepājas siltums" maksātnespējas laikā uzņēmuma rekonstrukcijā un modernizācijā ieguldījusi divus miljonus latu, aģentūru LETA informēja maksātnespējīgās AS "Liepājas siltums" direktora vietniece finanšu jautājumos Sandra Laimiņa.
No šiem līdzekļiem lielākie rekonstrukcijas darbi veikti 2000.gadā, kad Karostā tika izbūvētas un rekonstruētas četras katlu mājas, bet 2001.gadā - katlu mājas Tukuma ielā 2 siltumapgādes rajona pievienošana TEC maģistrālajiem tīkliem. Savukārt 2002.gadā tika pabeigta visu mazuta un ogļu katlu māju pārveidošana par gāzes katlu mājām, kas ļāva ievērojami ieekonomēt līdzekļus un uzlabot siltumapgādi pilsētā.
AS "Liepājas siltums" maksātnespējas laikā no saviem līdzekļiem kreditoriem kopā samaksāja 2,3 miljonus latu, tajā skaitā Finanšu ministrijai (FM) 292,5 tūkstošus latu, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Liepājas nodaļai 505,0 tūkstošus latu.
Laimiņa norādīja, ka maksātnespējas perioda laikā liels darbs veikts debitoru parādu atgūšanā. Kopumā tiesā līdz šim iesniegti 5000 prasības pieteikumi par parāda piedziņu ar kopējo summu 2,3 miljoni latu, apmierinātas 4500 prasības un par labu AS "Liepājas siltums" ir piedzīti 2 miljoni latu, no tiesu izpildītājiem saņemti 500 akti par piedziņas neiespējamību par kopējo summu Ls 300 000.
Liepājas siltums šogad noslēdza līgumu ar divām parādpiedziņas firmām - SIA "Creditreform" un SIA "Balt Risk" debitoru parādu atgūšanai. Laikā no šā gada marta līdz jūnijam SIA "Creditreform" izdevies piedzīt no parādniekiem Ls 150 000, bet SIA "Balt Risk" Ls 91 000.
Iedzīvotāju kārtējo maksājumu apmaksas līmenis šā gada desmit mēnešos ir 108,3%, ja salīdzina ar 2001.gada attiecīgo laikposmu, kad tas bija 83,5 %, pieaudzis par 25 %.
Lai gan visu "Liepājas siltuma" maksātnespējas laiku no 1997.gada jūlija ir ieguldīts milzīgs darbs parādu atgūšanā, tomēr iedzīvotāju parāds ir liels, atzina Laimiņa. Līdz šā gada 1.oktobrim iedzīvotāju parāds ir 6,5 miljoni latu. "Liepājas siltuma" maksātnespējas sākumā 1997.gadā jūlijā iedzīvotāju parāds bija 4,7 miljoni latu. Ņemot vērā Liepājas ekonomisko situāciju, bezdarbu un iedzīvotāju zemo maksātspēju, iedzīvotāju parādam iepriekšējos gadus bija tendence palielināties.
Laimiņa uzsvēra, ka visu maksātnespējas laiku siltumenerģijas realizācijas tarifs palika nemainīgs, un tas ir Ls 19,93 par Gkal, bet šo piecu gadu laikā pieaugušas gan kurināmā cenas, gan arī citu pakalpojumu cenas, ieguldīti līdzekļi ražošanas tehnoloģiskā uzlabošanā.
Savukārt Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks uzskata, ka "vismaz piecus gadus Finanšu ministrijai kā uzņēmuma kreditoram bija lielākā ietekme "Liepājas siltumā", taču iekārtu tehniskais stāvoklis gadu no gada ir pasliktinājies. Ja tā turpinātos, Liepāja varētu palikt bez siltumapgādes. Valdības un arī domes vakar pieņemtais lēmums dod cerību uz drīzu "Liepājas siltuma" maksātspējas atjaunošanu, tā modernizāciju, kā arī dod pašvaldībai iespējas reāli ietekmēt ar uzņēmuma stratēģisko attīstību saistīto jautājumu risināšanu."
Liepājas domes preses dienesta vadītājas Aigars Štāls norāda, ka 90.gadu sākumā izveidojās ievērojami iedzīvotāju parādi uzņēmumam "Liepājas siltums". Viens no šās parādības cēloņiem bija tas, ka no Liepājas aizbrauca padomju armijas daļas, bet to personālsastāvs "aizmirsa" norēķināties par ievērojamu patērētā siltuma un karstā ūdens daudzumu. Līdz ar to siltumražotājs vairs nevarēja nomaksāt rēķinus "Latvijas gāzei". Šo parādu - 4,4 miljonus latu - "Latvijas gāzes" privatizācijas gaitā pārņēma Finanšu ministrija.
LETA jau informēja, ka 22.oktobrī Liepājas dome ārkārtas sēdē nolēma bez atlīdzības Liepājas pašvaldības īpašumā pieņemt valstij piederošo AS "Liepājas siltums" 44 271 akciju 4,4 miljonu latu vērtībā. Šādu iespēju paredzēja vakar Ministru kabinetā (MK) pieņemtais lēmums par valsts kapitāla daļu nodošanu pašvaldībai. Pēc uzņēmuma maksātspējas atjaunošanas Liepājas domei piederēs AS "Liepājas siltums" akciju kontrolpakete.
Dace Kārkla LETA
Copyright © LETA
No šiem līdzekļiem lielākie rekonstrukcijas darbi veikti 2000.gadā, kad Karostā tika izbūvētas un rekonstruētas četras katlu mājas, bet 2001.gadā - katlu mājas Tukuma ielā 2 siltumapgādes rajona pievienošana TEC maģistrālajiem tīkliem. Savukārt 2002.gadā tika pabeigta visu mazuta un ogļu katlu māju pārveidošana par gāzes katlu mājām, kas ļāva ievērojami ieekonomēt līdzekļus un uzlabot siltumapgādi pilsētā.
AS "Liepājas siltums" maksātnespējas laikā no saviem līdzekļiem kreditoriem kopā samaksāja 2,3 miljonus latu, tajā skaitā Finanšu ministrijai (FM) 292,5 tūkstošus latu, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Liepājas nodaļai 505,0 tūkstošus latu.
Laimiņa norādīja, ka maksātnespējas perioda laikā liels darbs veikts debitoru parādu atgūšanā. Kopumā tiesā līdz šim iesniegti 5000 prasības pieteikumi par parāda piedziņu ar kopējo summu 2,3 miljoni latu, apmierinātas 4500 prasības un par labu AS "Liepājas siltums" ir piedzīti 2 miljoni latu, no tiesu izpildītājiem saņemti 500 akti par piedziņas neiespējamību par kopējo summu Ls 300 000.
Liepājas siltums šogad noslēdza līgumu ar divām parādpiedziņas firmām - SIA "Creditreform" un SIA "Balt Risk" debitoru parādu atgūšanai. Laikā no šā gada marta līdz jūnijam SIA "Creditreform" izdevies piedzīt no parādniekiem Ls 150 000, bet SIA "Balt Risk" Ls 91 000.
Iedzīvotāju kārtējo maksājumu apmaksas līmenis šā gada desmit mēnešos ir 108,3%, ja salīdzina ar 2001.gada attiecīgo laikposmu, kad tas bija 83,5 %, pieaudzis par 25 %.
Lai gan visu "Liepājas siltuma" maksātnespējas laiku no 1997.gada jūlija ir ieguldīts milzīgs darbs parādu atgūšanā, tomēr iedzīvotāju parāds ir liels, atzina Laimiņa. Līdz šā gada 1.oktobrim iedzīvotāju parāds ir 6,5 miljoni latu. "Liepājas siltuma" maksātnespējas sākumā 1997.gadā jūlijā iedzīvotāju parāds bija 4,7 miljoni latu. Ņemot vērā Liepājas ekonomisko situāciju, bezdarbu un iedzīvotāju zemo maksātspēju, iedzīvotāju parādam iepriekšējos gadus bija tendence palielināties.
Laimiņa uzsvēra, ka visu maksātnespējas laiku siltumenerģijas realizācijas tarifs palika nemainīgs, un tas ir Ls 19,93 par Gkal, bet šo piecu gadu laikā pieaugušas gan kurināmā cenas, gan arī citu pakalpojumu cenas, ieguldīti līdzekļi ražošanas tehnoloģiskā uzlabošanā.
Savukārt Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks uzskata, ka "vismaz piecus gadus Finanšu ministrijai kā uzņēmuma kreditoram bija lielākā ietekme "Liepājas siltumā", taču iekārtu tehniskais stāvoklis gadu no gada ir pasliktinājies. Ja tā turpinātos, Liepāja varētu palikt bez siltumapgādes. Valdības un arī domes vakar pieņemtais lēmums dod cerību uz drīzu "Liepājas siltuma" maksātspējas atjaunošanu, tā modernizāciju, kā arī dod pašvaldībai iespējas reāli ietekmēt ar uzņēmuma stratēģisko attīstību saistīto jautājumu risināšanu."
Liepājas domes preses dienesta vadītājas Aigars Štāls norāda, ka 90.gadu sākumā izveidojās ievērojami iedzīvotāju parādi uzņēmumam "Liepājas siltums". Viens no šās parādības cēloņiem bija tas, ka no Liepājas aizbrauca padomju armijas daļas, bet to personālsastāvs "aizmirsa" norēķināties par ievērojamu patērētā siltuma un karstā ūdens daudzumu. Līdz ar to siltumražotājs vairs nevarēja nomaksāt rēķinus "Latvijas gāzei". Šo parādu - 4,4 miljonus latu - "Latvijas gāzes" privatizācijas gaitā pārņēma Finanšu ministrija.
LETA jau informēja, ka 22.oktobrī Liepājas dome ārkārtas sēdē nolēma bez atlīdzības Liepājas pašvaldības īpašumā pieņemt valstij piederošo AS "Liepājas siltums" 44 271 akciju 4,4 miljonu latu vērtībā. Šādu iespēju paredzēja vakar Ministru kabinetā (MK) pieņemtais lēmums par valsts kapitāla daļu nodošanu pašvaldībai. Pēc uzņēmuma maksātspējas atjaunošanas Liepājas domei piederēs AS "Liepājas siltums" akciju kontrolpakete.
Dace Kārkla LETA
Copyright © LETA
