Liepājnieki - par ogļu elektrostacijas būvi
Foto: Liepājnieki - par ogļu elektrostacijas būvi
Vairāk nekā puse Liepājas iedzīvotāju atbalsta ogļu un biomasas elektrostacijas būvi šajā pilsētā, kas, pēc Fizikālās enerģētikas institūta zinātnieku aprēķiniem, ir arī labākā vieta Latvijā, kur šādu staciju būvēt, ziņo "Latvijas Avīze".
Vairāk nekā puse Liepājas iedzīvotāju atbalsta ogļu un biomasas elektrostacijas būvi šajā pilsētā, kas, pēc Fizikālās enerģētikas institūta zinātnieku aprēķiniem, ir arī labākā vieta Latvijā, kur šādu staciju būvēt, ziņo "Latvijas Avīze".
Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards vakar informēja masu saziņas līdzekļus un arī valdību par divu pētījumu rezultātiem. Tie ir pamats, lai valdība varētu izšķirties par vietu, kur celt jaunu elektrostaciju. Vienu pētījumu veicis sabiedriskās domas aptaujas uzņēmums "SKDS", kas noskaidrojis Liepājas un Ventspils iedzīvotāju attieksmi pret stacijas celtniecību. Otra pētījuma autors ir Fizikālās enerģētikas institūts, kurš izvērtējis labāko elektrostacijas būvniecības vietu.
Vides problēmas – risināmas
Liepājas un Ventspils iedzīvotāju aptauja liecina, ka cilvēki interesējas, izprot un spēj formulēt savu attieksmi par savas pilsētas un arī visas valsts enerģētikas problēmām. "Latvijas Avīze" rakstījusi, ka jau pēc Ignalinas atomelektrostacijas slēgšanas nākamā gada 31. decembrī Latvijā radīsies enerģijas jaudu deficīts, ko nāksies segt, importējot to no kaimiņvalstīm – Igaunijas, Krievijas un Baltkrievijas. Valsts enerģijas bilanci nedaudz uzlabos Rīgas TEC–2 otrā energobloka iedarbināšana, iespējams, nākamā gada vidū. Taču šis enerģijas un siltuma ražotājs nespēs pieražot elektrību pietiekamā apjomā un ne tuvu nerisinās valsts energoatkarības problēmu, jo TEC–2 darbinās ar gāzi, ko, kā zināms, Latvija iepērk no Krievijas. Tādēļ Latvijas valdībai jau sen bija nepieciešams lemt par jaunas elektrostacijas būvniecību, kuras jaudai jābūt vismaz 400 megavatiem.
Vēl gada sākumā Tautas partijas politiķi aktīvi iestājās par jaunas gāzes elektrostacijas būvniecību. Līdz ar strauju naftas cenu, kam piesaistīta gāzes cena, pieaugumu, kas sākās pavasarī, politiķu aģitācija par gāzes izmantošanu elektrības ražošanai pieklususi.
Tādējādi aktīvāk varēja rīkoties otra – cietā kurināmā stacijas – projekta aizstāvji.
"SKDS" veiktā Liepājas un Ventspils iedzīvotāju aptauja liecina, ka cilvēki ir sekojuši līdzi politiķu un arī ekspertu diskusijām. Vairāk nekā 70% iedzīvotāju atzīstas, ka viņus interesē valsts enerģētikas nākotne. Kaut gan vairāk nekā 80% aptaujāto Liepājas un Ventspils iedzīvotāju uzskata, ka valsts enerģētikas problēmas vislabāk būtu risināt ar atjaunojamo energoresursu izmantošanu, taču vienlaikus atzīst (vairāk nekā 50% abās pilsētās), ka valstī var celt arī cietā kurināmā staciju, jo tādējādi tiks mazināta valsts energoatkarība no Krievijas (tā domā vairāk nekā 70%). Šāda stacija, pēc iedzīvotāju domām, garantēs viņiem stabilas enerģijas piegādes, samazinās maksu par siltumu un dos arī jaunas darba vietas.
Tiesa, 60% aptaujāto norādījuši, ka viņus uztrauc cietā kurināmā stacijas iespējamā nelabvēlīgā ietekme uz vidi, taču vienlaikus cilvēki ir pārliecināti, ka šīs problēmas var atrisināt, izmantojot jaunas paaudzes tehnoloģijas. "Latvijas Avīze" jau ir rakstījusi, ka šādas tehnoloģijas ārpus Latvijas robežām arī tiek plaši izmantotas. Kopumā cietā kurināmā stacijas būvniecību Liepājā atbalsta 52% liepājnieku, bet Ventspilī – 58% ventspilnieku.
Labākā vieta – Liepājā
Kaut arī ventspilnieku atbalsts cietā kurināmā stacijas celtniecībai ir lielāks, zinātnieki secinājuši – labāk gan valstij, gan iedzīvotājiem, ja to ceļ Liepājā. Zinātnieki izpētījuši trīs iespējamos stacijas būvlaukumus Liepājā un vienu – Ventspilī. Vietas tika vērtētas, ņemot vērā iespējamo spēkstacijas novietojumu, infrastruktūras – ostas un dzelzceļa tuvumu. Vērā ņēma ar grunts apstākļus, iespēju novietot ogles un izdedžus, kā arī ģeoloģiskos apstākļus, lai būtu vieta, kur izvietot ogļskābās gāzes izmešus. Tāpat tika vērtēta arī nepieciešamība pēc siltumenerģijas konkrētajā reģionā un iespēja pieslēgties 330 kilovatu jaudīgai apakšstacijai.
Vislabāk šiem parametriem atbilst Liepāja, jo šajā pilsētā ir lielāka nepieciešamība pēc siltumenerģijas un arī pārējiem nosacījumiem šī Kurzemes pilsēta atbilst labāk nekā Ventspils.
K. Gerhards stāsta, ka jau oktobrī Ekonomikas ministrija valdībai iesniegs konkursa nolikumu par jaunu bāzes jaudu ieviešanu Latvijā, kas tiks izstrādāts, balstoties uz pētījuma rezultātiem. Ja vien nebūs izteiktas pretestības no politiķu puses, jau novembrī konkursa nolikumu valdība varētu apstiprināt. Apmēram gads būs nepieciešams, lai izvērtētu konkursa rezultātus – atrastu labāko investoru un projektu, bet vēl četri gadi – lai staciju uzbūvētu. Tātad enerģētikas problēmas Latvija varētu atrisināt ne agrāk kā 2015. gadā.
Atbildot un "Latvijas Avīzes" jautājumu, vai kāds no pasaules enerģētikas uzņēmumiem jau ir izrādījis interesi par spēkstacijas celtniecību, ministrs sacīja: "Interesi ir izrādījuši gan Eiropas, gan ASV uzņēmumi, taču, manuprāt, priekšroka nav jādod nevienam, visu izšķirs konkurss. Pieļauju, ka tajā piedalīsies arī "Latvenergo"."
Viņš paredz, ka tālākā nākotnē – laikā no 2025. līdz 2030. gadam – Latvija varētu lemt arī par savas atomelektrostacijas celtniecību. Viss būs atkarīgs no tā, kā attīstīsies šā enerģijas veida ražošanas tehnoloģijas.
Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards vakar informēja masu saziņas līdzekļus un arī valdību par divu pētījumu rezultātiem. Tie ir pamats, lai valdība varētu izšķirties par vietu, kur celt jaunu elektrostaciju. Vienu pētījumu veicis sabiedriskās domas aptaujas uzņēmums "SKDS", kas noskaidrojis Liepājas un Ventspils iedzīvotāju attieksmi pret stacijas celtniecību. Otra pētījuma autors ir Fizikālās enerģētikas institūts, kurš izvērtējis labāko elektrostacijas būvniecības vietu.
Vides problēmas – risināmas
Liepājas un Ventspils iedzīvotāju aptauja liecina, ka cilvēki interesējas, izprot un spēj formulēt savu attieksmi par savas pilsētas un arī visas valsts enerģētikas problēmām. "Latvijas Avīze" rakstījusi, ka jau pēc Ignalinas atomelektrostacijas slēgšanas nākamā gada 31. decembrī Latvijā radīsies enerģijas jaudu deficīts, ko nāksies segt, importējot to no kaimiņvalstīm – Igaunijas, Krievijas un Baltkrievijas. Valsts enerģijas bilanci nedaudz uzlabos Rīgas TEC–2 otrā energobloka iedarbināšana, iespējams, nākamā gada vidū. Taču šis enerģijas un siltuma ražotājs nespēs pieražot elektrību pietiekamā apjomā un ne tuvu nerisinās valsts energoatkarības problēmu, jo TEC–2 darbinās ar gāzi, ko, kā zināms, Latvija iepērk no Krievijas. Tādēļ Latvijas valdībai jau sen bija nepieciešams lemt par jaunas elektrostacijas būvniecību, kuras jaudai jābūt vismaz 400 megavatiem.
Vēl gada sākumā Tautas partijas politiķi aktīvi iestājās par jaunas gāzes elektrostacijas būvniecību. Līdz ar strauju naftas cenu, kam piesaistīta gāzes cena, pieaugumu, kas sākās pavasarī, politiķu aģitācija par gāzes izmantošanu elektrības ražošanai pieklususi.
Tādējādi aktīvāk varēja rīkoties otra – cietā kurināmā stacijas – projekta aizstāvji.
"SKDS" veiktā Liepājas un Ventspils iedzīvotāju aptauja liecina, ka cilvēki ir sekojuši līdzi politiķu un arī ekspertu diskusijām. Vairāk nekā 70% iedzīvotāju atzīstas, ka viņus interesē valsts enerģētikas nākotne. Kaut gan vairāk nekā 80% aptaujāto Liepājas un Ventspils iedzīvotāju uzskata, ka valsts enerģētikas problēmas vislabāk būtu risināt ar atjaunojamo energoresursu izmantošanu, taču vienlaikus atzīst (vairāk nekā 50% abās pilsētās), ka valstī var celt arī cietā kurināmā staciju, jo tādējādi tiks mazināta valsts energoatkarība no Krievijas (tā domā vairāk nekā 70%). Šāda stacija, pēc iedzīvotāju domām, garantēs viņiem stabilas enerģijas piegādes, samazinās maksu par siltumu un dos arī jaunas darba vietas.
Tiesa, 60% aptaujāto norādījuši, ka viņus uztrauc cietā kurināmā stacijas iespējamā nelabvēlīgā ietekme uz vidi, taču vienlaikus cilvēki ir pārliecināti, ka šīs problēmas var atrisināt, izmantojot jaunas paaudzes tehnoloģijas. "Latvijas Avīze" jau ir rakstījusi, ka šādas tehnoloģijas ārpus Latvijas robežām arī tiek plaši izmantotas. Kopumā cietā kurināmā stacijas būvniecību Liepājā atbalsta 52% liepājnieku, bet Ventspilī – 58% ventspilnieku.
Labākā vieta – Liepājā
Kaut arī ventspilnieku atbalsts cietā kurināmā stacijas celtniecībai ir lielāks, zinātnieki secinājuši – labāk gan valstij, gan iedzīvotājiem, ja to ceļ Liepājā. Zinātnieki izpētījuši trīs iespējamos stacijas būvlaukumus Liepājā un vienu – Ventspilī. Vietas tika vērtētas, ņemot vērā iespējamo spēkstacijas novietojumu, infrastruktūras – ostas un dzelzceļa tuvumu. Vērā ņēma ar grunts apstākļus, iespēju novietot ogles un izdedžus, kā arī ģeoloģiskos apstākļus, lai būtu vieta, kur izvietot ogļskābās gāzes izmešus. Tāpat tika vērtēta arī nepieciešamība pēc siltumenerģijas konkrētajā reģionā un iespēja pieslēgties 330 kilovatu jaudīgai apakšstacijai.
Vislabāk šiem parametriem atbilst Liepāja, jo šajā pilsētā ir lielāka nepieciešamība pēc siltumenerģijas un arī pārējiem nosacījumiem šī Kurzemes pilsēta atbilst labāk nekā Ventspils.
K. Gerhards stāsta, ka jau oktobrī Ekonomikas ministrija valdībai iesniegs konkursa nolikumu par jaunu bāzes jaudu ieviešanu Latvijā, kas tiks izstrādāts, balstoties uz pētījuma rezultātiem. Ja vien nebūs izteiktas pretestības no politiķu puses, jau novembrī konkursa nolikumu valdība varētu apstiprināt. Apmēram gads būs nepieciešams, lai izvērtētu konkursa rezultātus – atrastu labāko investoru un projektu, bet vēl četri gadi – lai staciju uzbūvētu. Tātad enerģētikas problēmas Latvija varētu atrisināt ne agrāk kā 2015. gadā.
Atbildot un "Latvijas Avīzes" jautājumu, vai kāds no pasaules enerģētikas uzņēmumiem jau ir izrādījis interesi par spēkstacijas celtniecību, ministrs sacīja: "Interesi ir izrādījuši gan Eiropas, gan ASV uzņēmumi, taču, manuprāt, priekšroka nav jādod nevienam, visu izšķirs konkurss. Pieļauju, ka tajā piedalīsies arī "Latvenergo"."
Viņš paredz, ka tālākā nākotnē – laikā no 2025. līdz 2030. gadam – Latvija varētu lemt arī par savas atomelektrostacijas celtniecību. Viss būs atkarīgs no tā, kā attīstīsies šā enerģijas veida ražošanas tehnoloģijas.
