Liepājas Karostas kanālu attīra no vēsturiskā piesārņojuma
Foto: Liepājas Karostas kanālu attīra no vēsturiskā piesārņojuma
Noslēgumam tuvojas Liepājas ostas Karostas kanāla izpētes pilotprojekts lielo un mazo tehnogēno priekšmetu izcelšanas tehnoloģijas noteikšanai. Darbus veic SIA "Jūras vējš", kas uzvarēja izsludinātajā iepirkumā. Līguma summa ir EUR 398 321,70 neieskaitot pievienotās vērtības nodokli.
Pilotprojektam ir izraudzīta teritorija 10 ha platībā Karostas kanāla vidienē, kas ir raksturīga visam kanālam. Izpētes rezultātā ir apzināti lielāki un mazāki priekšmeti, turklāt, ja kanāla vidējais dziļums ir 9 m, tad šajā teritorija atrodas L burta padziļinājums līdz 13 m, kur dūņu kārta ir biezāka līdz pat 2 m.
SIA "Jūras vējš" valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Čerņihs atzina, ka ir veikti aptuveni 95% no plānotajiem darbiem un atlicis vien izcelt vairāku desmitu tonnu smagos betona balstus, kas iepriekš izmantoti kuģu un zemūdeņu tauvošanai. Smagākais varētu svērt ap 100 tonnām. Aleksandrs Čerņihs pastāstīja, ka no Karostas kanāla izceltie priekšmeti ir dažāda veida un vecuma. Interesantākie atradumi ir divu kuģu koka korpusu fragmenti, viens no kuriem ir kniedēts, divu automašīnu vraki, kā arī lidmašīnas šasija. No Karostas kanāla lielā daudzumā izceltas riepas, kuģu tauvas un lielizmēra baļķi, ka arī dažāda lieluma metāla priekšmeti. Darbu izpildi ietekmēja laika apstākļi un intensīva kuģu satiksme.
Lai turpinātu Karostas kanāla attīrīšanu, šā gada 17. decembrī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde parakstīja līgumu ar Vides un reģionālās attīstības ministriju par ES Kohēzijas fonda projekta "Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšana, I kārta" īstenošanu. Līgums sevī iekļauj trīs komponentes – divus pilotprojektus, kuru mērķis ir 10 ha platībā noskaidrot labāko tehnoloģiju tehnogēno priekšmetu izcelšanai un piesārņotās grunts izsmelšanai, kā arī atlikušās Karostas kanāla akvatorijas(68 ha) attīrīšanu no mazizmēra un lielizmēra tehnogēniem priekšmetiem. Kopējās izmaksas 9,6 milj. EUR, no kuriem nepilni 85% jeb 8 milj. EUR ir ES Kohēzijas fonda finansējums.
Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieka vietnieks Jānis Lapiņš:
"Karostas kanāls ir pilsētai un ostai svarīgs objekts, diemžēl ar vēsturisku piesārņojumu un kamēr tas nav attīrīts no dažāda lieluma priekšmetiem un izsmeltas piesārņotās nogulsnes, ikdienas pastāv dažādi vides riski. Tieši tādēļ īstenojam divus pilotprojektus, lai noskaidrotu labāko tehnoloģiju priekšmetu un piesārņoto dūņu izcelšanai, bet pēc tam attīrīsim visu Karostas kanāla akvatoriju no dažādiem priekšmetiem. To nosaka arī noslēgtais līgums ar Vides un reģionālās attīstības ministriju. Jau nākamā gada sākumā izsludināsim iepirkuma procedūru, lai 2015. gadā varētu paveikt plānotos darbus."
Karostas kanāls
Liepājas ostas Karostas kanāls ir vēsturiski piesārņota vieta – (Nr. 17004/5138 Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrā). Karostas kanāls ir mākslīga būve, kas ir izveidota 20 gs. sākumā. Kopš 1945. līdz 1994. gadam Karostas kanāls bija slēgta militāra teritorijā, kurā atradās Padomju Savienības, bet kopš 1991. gada Krievijas Federācijas jūras kara flotes zemūdeņu bāze. Karostas kanāla kopējā platība ir 874 897 m2, tai skaitā attīrāmā platība, kura sastāda 780 000 m2.
Militārās bāzes darbība ir atstājusi paliekošu ietekmi uz teritoriju, kuru Helsinku Komisija (HELCOM) ir noteikusi par vienu no deviņām vispiesārņotākajām teritorijām Latvijas Republikā ("karstais punkts" Nr.48, Liepājas pilsēta un osta).
Piesārņojums
1992. un 1995. gadā veiktās izpētes pamato to, ka piesārņojuma pamatmasa ir radusies Padomju Savienības bruņoto spēku darbības rezultātā. Līdz šim veiktās izpētes rāda, ka ar naftas produktiem un smagajiem metāliem (Hg, As, Pb, Zn, Cu, Cd, Se) ir piesārņoti ~ 650 000 m3 Karostas kanāla gultnē atrodošos dūņu un smilšu sanesu nogulumu. Karostas kanāla piesārņoto nogulumu biezums mainās robežās no 0.2 līdz 2.2 m, to vidējais biezums - ~ 0,6 m. Piesārņojuma koncentrācija un slāņa biezums ir lielāks kanāla austrumu daļā.