Lietuva baidās kļūt daudz atkarīgāka no Krievijas pēc Ignalinas AES slēgšanas
Foto: Lietuva baidās kļūt daudz atkarīgāka no Krievijas pēc Ignalinas AES slēgšanas
Lietuva ar bažām gaida Ignalinas atomelektrostacijas (AES) slēgšanu 2009.gada beigās un prezidents Valds Adamkus uzskata šo Eiropas Savienības (ES) prasību par netaisnīgu, raksta britu avīze "Financial Times".
Lietuva ar bažām gaida Ignalinas atomelektrostacijas (AES) slēgšanu 2009.gada beigās un prezidents Valds Adamkus uzskata šo Eiropas Savienības (ES) prasību par netaisnīgu, otrdien raksta britu avīze "Financial Times".
"Ignalina nodrošina 70% no Lietuvai nepieciešamās elektroenerģijas, un pēc tās slēgšanas valstij nebūs, pie kā vērsties attiecībā uz energoresursu piegādēm, izņemot Krieviju - to pašu valsti, kura četrdesmitajos gados Padomju Savienības veidolā anektēja Lietuvu un deportēja desmitiem tūkstošus cilvēku uz Sibīriju, un nepieļāva šīs valsts neatkarību līdz pat PSRS iziršanai 1991.gadā," teikts īpašā laikraksta reportāžā no Lietuvas.
"Mēs kļūstam par enerģētiskā ziņā izolētu salu," "Financial Times" korespondentam sacījis Adamkus. Es to pat sauktu par Krievijas monopolu. Mēs nesaprotam reālo iemeslu, kāpēc ES pieprasa slēgt šo spēkstaciju, kura spēj droši darboties. Somija ceļ jaunus atomenerģētikas objektus, bet Lietuvai tiek pieprasīts slēgt to, kas vēl nav sabojājies. Ja jūs jautājat, vai tas ir netaisnīgi, - nedomāju, ka tas ir taisnīgi."
Jau ziņots, ka ES atteikusies apspriest jautājumu par Ignalinas AES slēgšanas termiņu atlikšanu, lai gan Lietuvas politiķi centušies to aktīvi lobēt. ES atgādinājusi, ka Lietuva šīs saistības uzņēmās, stājoties savienībā.
ES stingrā nostāja balstīta arī uz apstākli, ka Ignalinā tiek darbināts tāda paša tipa reaktors kā Černobiļas atomelektrostacijā, kur 1986.gadā notika traģiskākā civilā kodolkatastrofa vēsturē.
Brisele toties solījusi atbalstīt starpsavienojumu būvi, kas palīdzētu pārvarēt Baltijas valstu enerģētisko izolāciju.
Kā avīzei izteicies Lietuvas Valsts atomenerģētikas drošības inspekcijas vadītāja vietnieks Mihails Demčenko, Ignalinas reaktors ir "pusotras reizes jaudīgāks nekā Černobiļas reaktori un simts reizes drošāks".
Laikraksts pievērš uzmanību apstāklim, ka līdz ar spēkstacijas slēgšanu darbu zaudēs daudzi spēkstacijas darbinieki, lielākoties etniskie krievi.
Tas norāda, ka lielākais Ignalinas AES darbinieku aizstāvis ir tās direktors Viktors Ševaldins, kas spēkstaciju vadījis 17 gadus.
"Ignalina nodrošina 70% no Lietuvai nepieciešamās elektroenerģijas, un pēc tās slēgšanas valstij nebūs, pie kā vērsties attiecībā uz energoresursu piegādēm, izņemot Krieviju - to pašu valsti, kura četrdesmitajos gados Padomju Savienības veidolā anektēja Lietuvu un deportēja desmitiem tūkstošus cilvēku uz Sibīriju, un nepieļāva šīs valsts neatkarību līdz pat PSRS iziršanai 1991.gadā," teikts īpašā laikraksta reportāžā no Lietuvas.
"Mēs kļūstam par enerģētiskā ziņā izolētu salu," "Financial Times" korespondentam sacījis Adamkus. Es to pat sauktu par Krievijas monopolu. Mēs nesaprotam reālo iemeslu, kāpēc ES pieprasa slēgt šo spēkstaciju, kura spēj droši darboties. Somija ceļ jaunus atomenerģētikas objektus, bet Lietuvai tiek pieprasīts slēgt to, kas vēl nav sabojājies. Ja jūs jautājat, vai tas ir netaisnīgi, - nedomāju, ka tas ir taisnīgi."
Jau ziņots, ka ES atteikusies apspriest jautājumu par Ignalinas AES slēgšanas termiņu atlikšanu, lai gan Lietuvas politiķi centušies to aktīvi lobēt. ES atgādinājusi, ka Lietuva šīs saistības uzņēmās, stājoties savienībā.
ES stingrā nostāja balstīta arī uz apstākli, ka Ignalinā tiek darbināts tāda paša tipa reaktors kā Černobiļas atomelektrostacijā, kur 1986.gadā notika traģiskākā civilā kodolkatastrofa vēsturē.
Brisele toties solījusi atbalstīt starpsavienojumu būvi, kas palīdzētu pārvarēt Baltijas valstu enerģētisko izolāciju.
Kā avīzei izteicies Lietuvas Valsts atomenerģētikas drošības inspekcijas vadītāja vietnieks Mihails Demčenko, Ignalinas reaktors ir "pusotras reizes jaudīgāks nekā Černobiļas reaktori un simts reizes drošāks".
Laikraksts pievērš uzmanību apstāklim, ka līdz ar spēkstacijas slēgšanu darbu zaudēs daudzi spēkstacijas darbinieki, lielākoties etniskie krievi.
Tas norāda, ka lielākais Ignalinas AES darbinieku aizstāvis ir tās direktors Viktors Ševaldins, kas spēkstaciju vadījis 17 gadus.
