Lietuvā sāks projektēt Baltijas valstīs vienīgo radioaktīvo atkritumu glabātuvi
Foto: Lietuvā sāks projektēt Baltijas valstīs vienīgo radioaktīvo atkritumu glabātuvi
2008. gadā Lietuvā sāksies pirmās radioaktīvo atkritumu glabātavas projektēšana. Pēc trīs gadus ilgiem vietas meklējumiem nolemts šo objektu celt Stabatišķē, kas atrodas vistuvāk esošajai Ignalinas atomelektrostacijai. Pret pārējiem variantiem iebildušas kaimiņvalstis.
Lietuvas ekspertiem nācies izšķirties par kompromisu, tomēr sola, ka radioaktīvie atkritumi tiks glabāti drošībā, lai gan ģeoloģiskie apstākļi šai vietā ir sliktāki nekā pārējās iespējamajās.
Lietuvas Radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas aģentūras vadītājs Daiņus Janēns uzskata, ka faktiski steigties arī nav bijis vajadzības, bet paveikto vērtē pozitīvi, jo apglabāt šādus atkritumus ir izdevīgāk nekā glabāt pašā spēkstacijā pagaidu apstākļos.
Pēc viņa teiktā, objekta ekoloģiskais izvērtējums paveikts saskaņā ar visiem standartiem, turklāt citās valstīs diskusijas par šādiem objektiem sociālo problēmu dēļ ilgst pat desmitiem gadu, bet Lietuvai izdevies ar šo darbu tikt galā trijos četros gados.
Sākotnēji AES apkaimē tika izpētītas desmit iespējamās būvniecības vietas un beidzot no tām izraudzītas divas – Apvardi un Galilauķe.
Pirmā atrodas aptuveni 700 metrus no Baltkrievijas robežas, otra – apmēram trīs kilometrus. Lai gan tika noskaidrots, ka abās šajās vietās ir atbilstoši ģeoloģiskie apstākļi, nācies meklēt vietu, kas būtu pieņemamāka kaimiņiem.
Tieši sociālo aspektu dēļ eksperti ieteikuši Stabatišķi, kas atrodas aptuveni četrus kilometrus no Baltkrievijas robežas. Stabatišķe atrodas tā dēvētajā AES sanitārajā zonā, kur šobrīd cilvēki nedzīvo.
Amatpersonas atzīst, ka ierīkot glabātavu Galilauķē būtu gan ērtāk, gan lētāk, lai arī nāktos pārcelt vienu tur esošo saimniecību un izbūvēt jaunus pievedceļus.
"Tika sūtītas petīcijas, Baltkrievijas iedzīvotāji protestēja pret celtniecību Galilauķē, tāpēc Vides ministrija un vēlāk arī valdība pieņēma viņiem labvēlīgāku lēmumu," stāstījis Janēns, tomēr noliedzis, ka kompromiss būtu panākts uz drošības rēķina.
Ignalinas rajona pašvaldība par glabātavas atrašanos šajā vietā pieprasījusi kompensāciju gandrīz miljarda litu (204 miljonu latu) apmērā.
Šādas kurgāna tipa glabātavas, kādu iecerēts būvēt Lietuvā, jau aptuveni desmit gadus darbojas Francijā, Spānijā un Zviedrijā. Dzelzsbetona konteineros ievietotus apstrādātus bīstamos atkritumus tur aizsargā vēl vairākas drošības barjeras.
Glabātava tiks izbūvēta tā, lai tās drošības garantēšanai nebūtu vajadzīgas nekādas tehnoloģiskās iekārtas.
Darbosies tā dēvētās pasīvās drošības sistēmas - bez dzinējiem un citām detaļām, kam būtu nepieciešama pastāvīga uzraudzība.
Tas nozīmē, ka objektam nekas nenotiks, ja pēkšņi pārtrūktu elektroenerģijas padeve.
Lietuvas Radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas aģentūras vadītājs Daiņus Janēns uzskata, ka faktiski steigties arī nav bijis vajadzības, bet paveikto vērtē pozitīvi, jo apglabāt šādus atkritumus ir izdevīgāk nekā glabāt pašā spēkstacijā pagaidu apstākļos.
Pēc viņa teiktā, objekta ekoloģiskais izvērtējums paveikts saskaņā ar visiem standartiem, turklāt citās valstīs diskusijas par šādiem objektiem sociālo problēmu dēļ ilgst pat desmitiem gadu, bet Lietuvai izdevies ar šo darbu tikt galā trijos četros gados.
Sākotnēji AES apkaimē tika izpētītas desmit iespējamās būvniecības vietas un beidzot no tām izraudzītas divas – Apvardi un Galilauķe.
Pirmā atrodas aptuveni 700 metrus no Baltkrievijas robežas, otra – apmēram trīs kilometrus. Lai gan tika noskaidrots, ka abās šajās vietās ir atbilstoši ģeoloģiskie apstākļi, nācies meklēt vietu, kas būtu pieņemamāka kaimiņiem.
Tieši sociālo aspektu dēļ eksperti ieteikuši Stabatišķi, kas atrodas aptuveni četrus kilometrus no Baltkrievijas robežas. Stabatišķe atrodas tā dēvētajā AES sanitārajā zonā, kur šobrīd cilvēki nedzīvo.
Amatpersonas atzīst, ka ierīkot glabātavu Galilauķē būtu gan ērtāk, gan lētāk, lai arī nāktos pārcelt vienu tur esošo saimniecību un izbūvēt jaunus pievedceļus.
"Tika sūtītas petīcijas, Baltkrievijas iedzīvotāji protestēja pret celtniecību Galilauķē, tāpēc Vides ministrija un vēlāk arī valdība pieņēma viņiem labvēlīgāku lēmumu," stāstījis Janēns, tomēr noliedzis, ka kompromiss būtu panākts uz drošības rēķina.
Ignalinas rajona pašvaldība par glabātavas atrašanos šajā vietā pieprasījusi kompensāciju gandrīz miljarda litu (204 miljonu latu) apmērā.
Šādas kurgāna tipa glabātavas, kādu iecerēts būvēt Lietuvā, jau aptuveni desmit gadus darbojas Francijā, Spānijā un Zviedrijā. Dzelzsbetona konteineros ievietotus apstrādātus bīstamos atkritumus tur aizsargā vēl vairākas drošības barjeras.
Glabātava tiks izbūvēta tā, lai tās drošības garantēšanai nebūtu vajadzīgas nekādas tehnoloģiskās iekārtas.
Darbosies tā dēvētās pasīvās drošības sistēmas - bez dzinējiem un citām detaļām, kam būtu nepieciešama pastāvīga uzraudzība.
Tas nozīmē, ka objektam nekas nenotiks, ja pēkšņi pārtrūktu elektroenerģijas padeve.
