Lietuvas "E energija" plāno vērsties pret Latviju starptautiskajā šķīrējtiesā par investora tiesību neievērošanu Rēzeknē
Foto: Lietuvas "E energija" plāno vērsties pret Latviju starptautiskajā šķīrējtiesā par investora tiesību neievērošanu Rēzeknē
Likumdošana Lietuvas investors "E energija" šobrīd gatavo nepieciešamos dokumentus, lai visdrīzākajā laikā vērstos starptautiskajā šķīrējtiesā pret Latvijas valsti, jo tā saskaņā ar kompānijas pārstāvju uzskatiem nav nodrošinājusi viņu kā investoru aizsardzību Rēzeknē, ko paredz starp abām valstīm parakstītais līgums.
Lietuvas investors "E energija" šobrīd gatavo nepieciešamos dokumentus, lai visdrīzākajā laikā vērstos starptautiskajā šķīrējtiesā pret Latvijas valsti, jo tā saskaņā ar kompānijas pārstāvju uzskatiem nav nodrošinājusi viņu kā investoru aizsardzību Rēzeknē, ko paredz starp abām valstīm parakstītais līgums.
"E energija" pieļauj, ka Rēzeknes dome un ar to saistītās institūcijas vēlas panākt kompānijai piederošā uzņēmuma "Latgales enerģija" izstumšanu no siltumapgādes tirgus, iespējams, dodot vietu kādam citam noskatītam investoram.
Jāmin, ka Stokholmas arbitrāžas tiesa Latvijai jau divas reizes pieņēmusi negatīvus lēmumus: tā piesprieda Latvijas valstij samaksāt AS "Latvijas gāze" 6,9 miljonus latu par akcionāru līguma neievērošanu. Latvija zaudēja arī tā saucamo sagrieztā zviedru kuģa lietu, kā rezultātā valstij nācās šķirties no trim miljoniem latu.
"Apzināmies, ka šāda lēmuma par vēršanos starptautiskajā šķīrējtiesā pieņemšana ir ļoti nopietns solis, bet citu risinājumu kā investori nesaskatām. Uzskatām, ka Rēzeknes domes atsevišķas personālijas darīja visu, lai izstumtu mūs, respektīvi, ar mums saistītu uzņēmumu "Latgales enerģiju" no siltumapgādes biznesa Rēzeknē. Tik rafinētā veidā kā šeit tiek atņemts bizness it kā likuma ietvaros, iespējams, kāda ekonomiskā grupējuma interesēs, nav iespējams nevienā demokrātiskā valstī, kur saprot, ka bez investoru un uzņēmēju atbalsta tiek apdraudēta valsts ekonomiskā attīstība nākotnē. "Latgales enerģijas" gadījums pierāda to, ka Latvijā netiek aizsargātas investoru intereses, ko paredz starptautiski noslēgti līgumi. Arī starp Latviju un Lietuvu tāds ir, tādēļ arī nolēmām meklēt taisnību starptautisku tiesu ceļā", informē Intars Bērziņš, "Latgales enerģija" valdes loceklis.
Plānots, ka prasība būs par zaudējumu kompensēšanu, ko Rēzeknes domes bezdarbības un darbības rezultātā cieta "Latgales enerģija" īpašnieki. Jāmin, ka 2005.gadā līgums starp "Latgales enerģiju" un Rēzeknes pašvaldības uzņēmumu "Rēzeknes siltumtīkli" tika noslēgts uz 30 gadiem.
"E-energija" ir "Latgales enerģijas" viens no akcionāriem. Kompānija Lietuvā darbojas enerģētikas tirgū kopš 1994.gada. Vēlāk tā uzsāka savu darbību arī Ukrainā un Latvijā. Viens no šīs kompānijas akcionāriem ir Eiropas rekonstrukcijas banka, kas piešķīrusi 15 milj.eiro investīcijas, no kurām daļu bija plānots ieguldīt Rēzeknes siltumapgādē.
"Pēdējo gadu esam pavadījuši nemitīgā cīņā ar Rēzeknes pilsētas domi, aicinot to nodrošināt uzņēmējdarbībai konkurētspējīgu vidi. Tā vietā no domes puses tiek darīts viss ar arēji šķietami likumīgām, bet būtībā prettiesiskām metodēm, lai radītu uzņēmuma darbībai nelabvēlīgus apstākļus ar mērķi panākt to aiziešanu no pilsētas. Šāds modelis ir raksturīgs trešajās pasaules valstīs: tiek piesaistīts ārvalstu investors, kas nolaistajā saimniecībā iegulda savas investīcijas, to sakārto un modernizē un tad ar ārēji gluži likumīgām metodēm vietējā pārvalde atgūst biznesu savās rokās. Līdzīgi arī Rēzeknes gadījumā "Latgales enerģija" 2005.gadā pārņēma siltumapgādi Rēzeknē, kad AS "Rēzeknes siltumtīkli" bija faktiski maksātnespējīga, nespējot vairs nodrošināt rēzekniešiem pakalpojumus. SIA "Latgales enerģija" ieguldīja 4,5 miljoni latu līdzekļus siltumtrašu modernizācijā un iepriekšējā operatora "Rēzeknes siltumtīkli" parādu dzēšanā", atzīst I.Bērziņš.
Sarežģītā situācija Rēzeknē izveidojās tāpēc, ka divu gadu garumā (no 2005.gada) Rēzeknes dome apzināti nebija apstiprinājusi siltumapgādes sistēmas attīstības plānu, kā rezultātā nebija iespējams izstrādāt siltumapgādes pakalpojuma tarifa projektu tā, kā to nosaka Ministru kabineta izdotie noteikumi. Tāpēc "Latgales enerģija" nevarēja panākt jauna tarifa projekta apstiprināšanu pie regulatora un bija spiesta maksāt par dabas gāzes piegādi dārgāk nekā to pārdeva tālāk patērētājiem. Neskatoties uz to, "Latgales enerģija" ar apkuri nodrošināja pilsētu.
"E energija" pieļauj, ka Rēzeknes dome un ar to saistītās institūcijas vēlas panākt kompānijai piederošā uzņēmuma "Latgales enerģija" izstumšanu no siltumapgādes tirgus, iespējams, dodot vietu kādam citam noskatītam investoram.
Jāmin, ka Stokholmas arbitrāžas tiesa Latvijai jau divas reizes pieņēmusi negatīvus lēmumus: tā piesprieda Latvijas valstij samaksāt AS "Latvijas gāze" 6,9 miljonus latu par akcionāru līguma neievērošanu. Latvija zaudēja arī tā saucamo sagrieztā zviedru kuģa lietu, kā rezultātā valstij nācās šķirties no trim miljoniem latu.
"Apzināmies, ka šāda lēmuma par vēršanos starptautiskajā šķīrējtiesā pieņemšana ir ļoti nopietns solis, bet citu risinājumu kā investori nesaskatām. Uzskatām, ka Rēzeknes domes atsevišķas personālijas darīja visu, lai izstumtu mūs, respektīvi, ar mums saistītu uzņēmumu "Latgales enerģiju" no siltumapgādes biznesa Rēzeknē. Tik rafinētā veidā kā šeit tiek atņemts bizness it kā likuma ietvaros, iespējams, kāda ekonomiskā grupējuma interesēs, nav iespējams nevienā demokrātiskā valstī, kur saprot, ka bez investoru un uzņēmēju atbalsta tiek apdraudēta valsts ekonomiskā attīstība nākotnē. "Latgales enerģijas" gadījums pierāda to, ka Latvijā netiek aizsargātas investoru intereses, ko paredz starptautiski noslēgti līgumi. Arī starp Latviju un Lietuvu tāds ir, tādēļ arī nolēmām meklēt taisnību starptautisku tiesu ceļā", informē Intars Bērziņš, "Latgales enerģija" valdes loceklis.
Plānots, ka prasība būs par zaudējumu kompensēšanu, ko Rēzeknes domes bezdarbības un darbības rezultātā cieta "Latgales enerģija" īpašnieki. Jāmin, ka 2005.gadā līgums starp "Latgales enerģiju" un Rēzeknes pašvaldības uzņēmumu "Rēzeknes siltumtīkli" tika noslēgts uz 30 gadiem.
"E-energija" ir "Latgales enerģijas" viens no akcionāriem. Kompānija Lietuvā darbojas enerģētikas tirgū kopš 1994.gada. Vēlāk tā uzsāka savu darbību arī Ukrainā un Latvijā. Viens no šīs kompānijas akcionāriem ir Eiropas rekonstrukcijas banka, kas piešķīrusi 15 milj.eiro investīcijas, no kurām daļu bija plānots ieguldīt Rēzeknes siltumapgādē.
"Pēdējo gadu esam pavadījuši nemitīgā cīņā ar Rēzeknes pilsētas domi, aicinot to nodrošināt uzņēmējdarbībai konkurētspējīgu vidi. Tā vietā no domes puses tiek darīts viss ar arēji šķietami likumīgām, bet būtībā prettiesiskām metodēm, lai radītu uzņēmuma darbībai nelabvēlīgus apstākļus ar mērķi panākt to aiziešanu no pilsētas. Šāds modelis ir raksturīgs trešajās pasaules valstīs: tiek piesaistīts ārvalstu investors, kas nolaistajā saimniecībā iegulda savas investīcijas, to sakārto un modernizē un tad ar ārēji gluži likumīgām metodēm vietējā pārvalde atgūst biznesu savās rokās. Līdzīgi arī Rēzeknes gadījumā "Latgales enerģija" 2005.gadā pārņēma siltumapgādi Rēzeknē, kad AS "Rēzeknes siltumtīkli" bija faktiski maksātnespējīga, nespējot vairs nodrošināt rēzekniešiem pakalpojumus. SIA "Latgales enerģija" ieguldīja 4,5 miljoni latu līdzekļus siltumtrašu modernizācijā un iepriekšējā operatora "Rēzeknes siltumtīkli" parādu dzēšanā", atzīst I.Bērziņš.
Sarežģītā situācija Rēzeknē izveidojās tāpēc, ka divu gadu garumā (no 2005.gada) Rēzeknes dome apzināti nebija apstiprinājusi siltumapgādes sistēmas attīstības plānu, kā rezultātā nebija iespējams izstrādāt siltumapgādes pakalpojuma tarifa projektu tā, kā to nosaka Ministru kabineta izdotie noteikumi. Tāpēc "Latgales enerģija" nevarēja panākt jauna tarifa projekta apstiprināšanu pie regulatora un bija spiesta maksāt par dabas gāzes piegādi dārgāk nekā to pārdeva tālāk patērētājiem. Neskatoties uz to, "Latgales enerģija" ar apkuri nodrošināja pilsētu.