Lietuvas enerģētiku pēc Ignalinas AES apturēšanas glābs saite ar Krieviju
Desmit gados, kas varētu paiet no vecās Ignalinas atomelektrostacijas slēgšanai līdz jaunās Visaginas kodolspēkstacijas uzcelšanai, Lietuvu no enerģētiskās krīzes glābs apstāklis, ko pieņemts uzskatīt par valsts nelaimi, - saistība ar Krievijas energosistēmu, paziņojis Seima Ekonomikas komitejas deputāts Ramūns Garbaravičs, ziņo LETA.
Desmit gados, kas varētu paiet no vecās Ignalinas atomelektrostacijas slēgšanai līdz jaunās Visaginas kodolspēkstacijas uzcelšanai, Lietuvu no enerģētiskās krīzes glābs apstāklis, ko pieņemts uzskatīt par valsts nelaimi, - saistība ar Krievijas energosistēmu, paziņojis Seima Ekonomikas komitejas deputāts Ramūns Garbaravičs, ziņo LETA.
Savukārt vecās AES darba pagarināšanas lobēšanai izveidotās komisijas vadītājs Aleksandrs Abišala paudis pārliecību, ka Maskava vienmēr izmantos šo atkarību, turklāt gāzes imports Lietuvu neglābs no energonesēju cenu celšanās - vismaz tikmēr, kamēr tai nebūs energosistēmu starpsavienojuma ar Zviedriju.
Kā Garbaravičs otrdien izteicies Lietuvas Brīvā tirgus institūta rīkotā diskusijā, Viļņai, kura sapņo par enerģētisko neatkarību, pagaidām "nepavisam nav skaidrs", kā izdzīvot laikā, kad valstij nebūs atomelektrostacijas.
"Mēs Lietuvā zinām, kā dzīvosim līdz 2010.gadam, un vēl mazliet iztēlojamies, kā dzīvosim no 2020.gada, bet nepavisam nav skaidrs, kas būs pa vidu," sacījis konservatīvo deputāts.
"Šo desmit gadu laikā mūs glābj mūsu nelaime - vienīgais gāzesvads ne vien uz Lietuvu, bet arī uz Kaļiņingradas apgabalu, kā arī tas apstāklis, ka mēs esam Krievijas sistēmā - nav iespējams nodzēst gaismu vienā istabas pusē, proti, ja problēmas būtu Lietuvā, tās būtu arī Sanktpēterburgā, bet varbūt sniegtos līdz pat Maskavai," norādījis Garbaravičs.
Tikmēr Abišala atzīmējis, ka "par gāzes importu ar Krieviju var vienoties tikai tad, ja ir ļoti labas alternatīvas". "Bet mums tādu nav," viņš atzinis.
Kā prognozējis Lietuvas Rūpnieku konfederācijas prezidents Broņislavs Lubis, ja nākamā gada pirmajā pusē netiks atrisināti tādi jautājumi "kā ierobežojumi vēja enerģētikai un citām alternatīvām", Lietuvai jārēķinās "ar neprātīgām cenām un vēl arī ar enerģijas trūkumu".
Savukārt vecās AES darba pagarināšanas lobēšanai izveidotās komisijas vadītājs Aleksandrs Abišala paudis pārliecību, ka Maskava vienmēr izmantos šo atkarību, turklāt gāzes imports Lietuvu neglābs no energonesēju cenu celšanās - vismaz tikmēr, kamēr tai nebūs energosistēmu starpsavienojuma ar Zviedriju.
Kā Garbaravičs otrdien izteicies Lietuvas Brīvā tirgus institūta rīkotā diskusijā, Viļņai, kura sapņo par enerģētisko neatkarību, pagaidām "nepavisam nav skaidrs", kā izdzīvot laikā, kad valstij nebūs atomelektrostacijas.
"Mēs Lietuvā zinām, kā dzīvosim līdz 2010.gadam, un vēl mazliet iztēlojamies, kā dzīvosim no 2020.gada, bet nepavisam nav skaidrs, kas būs pa vidu," sacījis konservatīvo deputāts.
"Šo desmit gadu laikā mūs glābj mūsu nelaime - vienīgais gāzesvads ne vien uz Lietuvu, bet arī uz Kaļiņingradas apgabalu, kā arī tas apstāklis, ka mēs esam Krievijas sistēmā - nav iespējams nodzēst gaismu vienā istabas pusē, proti, ja problēmas būtu Lietuvā, tās būtu arī Sanktpēterburgā, bet varbūt sniegtos līdz pat Maskavai," norādījis Garbaravičs.
Tikmēr Abišala atzīmējis, ka "par gāzes importu ar Krieviju var vienoties tikai tad, ja ir ļoti labas alternatīvas". "Bet mums tādu nav," viņš atzinis.
Kā prognozējis Lietuvas Rūpnieku konfederācijas prezidents Broņislavs Lubis, ja nākamā gada pirmajā pusē netiks atrisināti tādi jautājumi "kā ierobežojumi vēja enerģētikai un citām alternatīvām", Lietuvai jārēķinās "ar neprātīgām cenām un vēl arī ar enerģijas trūkumu".