Lietuvas un Zviedrijas energosistēmas savienojošs starpsaslēguma jūras kabelis varētu darboties jau 2015. gadā
Foto: Lietuvas un Zviedrijas energosistēmas savienojošs starpsaslēguma jūras kabelis varētu darboties jau 2015. gadā
Plānotā Lietuvas un Zviedrijas energotilta būve izmaksātu vismaz 516 miljonus eiro (362,6 miljonus latu) un varētu tikt pabeigta līdz 2015.gadam, teikts ekspertu atzinumā par šo starpsavienojuma projektu, ko otrdien apstiprināja abu valstu energokompānijas - "Lietuvos energija" un "Svenska Kraftnat", ziņo ELTA.
"Lietuvos energija" ģenerāldirektors Rimants Jozaitis paziņojis, ka tagad jāgaida zviedru partneru atzinums par to, vai viņiem šis projekts būs komerciāli izdevīgs. Pēc viņa teiktā, puses vēlreiz tiksies 12.martā Stokholmā. Ja projektu atbalstīs "Svenska Kraftnat" valde, tas vēl būs jāizskata valdībā un parlamentā, un tikai tad varēs sākties tā īstenošana.
Paredzēts, ka elektroenerģija pa 350 kilometrus garo kabeli Baltijas jūras dibenā plūstu abos virzienos.
Pēc provizoriskām ekspertu aplēsēm, investīcijas projektā sasniegtu 516 miljonus eiro (362,6 miljonus latu), ja tiktu būvēts 700 megavatu jaudas kabelis, vai 637 miljonus eiro (447,7 miljonus latu), ja kabeļa jauda būtu 1000 megavati.
Otrais variants būtu vajadzīgs, ja Baltijas jūrā tiktu būvēts vēja ģeneratoru parks - tad to varētu pieslēgt pie šā kabeļa.
Līdz šim visi iespējamie Baltijas un Skandināvijas valstu energosistēmu starpsaslēguma kabeļi eksistējuši vien diskutablos un līdz galam neizstādātos projektos.
Kā vienīgais realizētais šāda veida projekts pagaidām minams Igaunijas –Somijas starpsavienojuma kabeli "Estlink".
Jūras starpsavienojuma kabelis "Estlink" ir AS "Latvenergo", AS "Eesti Energia", AS "Lietuvos Energija", "Pohjolan Voima"un AS "Helsinki Energia" kopīgi realizēts projekts – augstsprieguma jūras kabelis, kas savieno 330/110kV apakšstaciju Harku, Igaunijā ar 400/110kV apakšstaciju Espo, Somijā.
Foto: www.energia.ee
Paredzēts, ka elektroenerģija pa 350 kilometrus garo kabeli Baltijas jūras dibenā plūstu abos virzienos.
Pēc provizoriskām ekspertu aplēsēm, investīcijas projektā sasniegtu 516 miljonus eiro (362,6 miljonus latu), ja tiktu būvēts 700 megavatu jaudas kabelis, vai 637 miljonus eiro (447,7 miljonus latu), ja kabeļa jauda būtu 1000 megavati.
Otrais variants būtu vajadzīgs, ja Baltijas jūrā tiktu būvēts vēja ģeneratoru parks - tad to varētu pieslēgt pie šā kabeļa.
Līdz šim visi iespējamie Baltijas un Skandināvijas valstu energosistēmu starpsaslēguma kabeļi eksistējuši vien diskutablos un līdz galam neizstādātos projektos.
Kā vienīgais realizētais šāda veida projekts pagaidām minams Igaunijas –Somijas starpsavienojuma kabeli "Estlink".
Jūras starpsavienojuma kabelis "Estlink" ir AS "Latvenergo", AS "Eesti Energia", AS "Lietuvos Energija", "Pohjolan Voima"un AS "Helsinki Energia" kopīgi realizēts projekts – augstsprieguma jūras kabelis, kas savieno 330/110kV apakšstaciju Harku, Igaunijā ar 400/110kV apakšstaciju Espo, Somijā.
Foto: www.energia.ee
