Lietuviešuprāt, baltu vienotība enerģētikas jautājumos nav vērojama
Foto: Lietuviešuprāt, baltu vienotība enerģētikas jautājumos nav vērojama
Lai gan Latvijas premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) pagājušajā nedēļā Viļņā piekrita iespējai starpsavienojumu ar Zviedriju būvēt uz Lietuvu, nevis Latviju, tomēr Eiropas Savienības padomes sanāksmē Briselē Latvijas un Lietuvas valdības vadītāju viedokļi šai jautājumā atkal atšķīrušies, atsaucoties uz Lietuvas mēdijiem, ziņo LETA.
Lai gan Latvijas premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) pagājušajā nedēļā Viļņā piekrita iespējai starpsavienojumu ar Zviedriju būvēt uz Lietuvu, nevis Latviju, tomēr Eiropas Savienības padomes sanāksmē Briselē Latvijas un Lietuvas valdības vadītāju viedokļi šai jautājumā atkal atšķīrušies, atsaucoties uz Lietuvas mēdijiem, ziņo LETA.
Latvijas premjers paudis pārliecību, ka Lietuva "jau tā uzņēmusies ļoti daudz atbildības", tāpēc Latvija ir gatava šajā atbildībā dalīties, un galīgais lēmums par energotilta virzienu būtu jāpieņem Eiropas Komisijai (EK), nevis kādai no pusēm.
Savukārt Lietuvas premjers Ģedimins Ķirķils sacījis Zviedrijas premjeram, ka Viļņa jau šobrīd ir gatava sākt energotilta būvi un drīzumā šai jautājumā varētu vērsties pie EK, kura šai jautājumā varētu uzņemties starpnieces lomu. Turklāt tuvākajā laikā Viļņā vai Stokholmā varētu notikt ieinteresēto valstu pārstāvju tikšanās, kurā tiktu galīgi izlemts, ar kuru valsti veidot starpsavienojumu.
Ķirķils pēc samita arī uzsvēris, ka Lietuvai jau līdz paredzētajam Ignalinas atomelektrostacijas (AES) slēgšanas termiņam - 2009.gadam - ir svarīgi nodrošināt energotiltu uz Zviedriju, kas gan neesot īpaši reāli, vai kādu citu alternatīvu. Tikmēr Godmanis paudis viedokli, ka šo starpsavienojumu var sākt būvēt 2010.gadā un arī tad nekas nebūtu nokavēts.
"Mēs esam teikuši, ka dalīsimies atbildībā, jo Lietuva jau ir uzņēmusies pārāk daudz atbildības," Latvijas valdības vadītāju citē Lietuvas ziņu aģentūra ELTA. "Jums jāslēdz Ignalinas AES, esat arī galvenie akcionāri jaunās Ignalinas AES projektā un partneri Polijas un Lietuvas starpsavienojuma projektā. Tās ir trīs lielas atbildības jomas. Tā kā jūs gribat uzņemties ceturto - starpsavienojumu ar Zviedriju - mēs izteicām savu piedāvājumu, ka varēsim uzņemties atbildību šai vienā jautājumā - par energotiltu starp Latviju un Zviedriju un līdz Lietuvai. Četras atbildības vienai valstij ir par daudz. Tas nav viegli."
"Šīs lietas vadīs EK - svarīgi, kurš projekts ir praktiskāks, labāk finansējams, kur labāk tiek risināti tiesiskie jautājumi," turpinājis Godmanis. "Galīgo lēmumu pieņems Komisija, nevis Lietuva vai Latvija. Divpusējās sarunās to izlemt grūti."
Pēc Godmaņa teiktā, "starpsavienojumi arī nebūs efektīvi, ja Baltijas valstīs netiks izveidots reāls tirgus".
"Domāju, ka lēmums tiks pieņemts nākamā gada otrajā pusē, Zviedrijas prezidentūras laikā, bet būvdarbi varētu sākties no 2010.gada, (..) un es neuzskatu, ka tas būtu par vēlu. (..) Lēmums jābalsta uz racionāliem, nevis politiskiem vai emocionāliem argumentiem," piebildis Latvijas premjers.
Viņš arī paudis viedokli, ka Lietuvai nav jēgas turpināt censties panākt atļauju neslēgt Ignalinas AES paredzētajā laikā - 2009.gada beigās, jo tā saņēmusi nepārprotamu EK noraidījumu. Kā uzskata Godmanis, tagad jāmeklē citi mehānismi, kā kompensēt AES slēgšanu.
"Tā ir Latvijas nostāja," komentējot Godmaņa teikto, sacījis Lietuvas prezidents Valds Adamkus. "Ja vajadzēs, mēs ar viņiem runāsim un saskaņosim. (..) Enerģētikas jomā Eiropa vienojusies, ka Lietuvai nepieciešami droši enerģijas avoti. Iespējami dažādi varianti, un varbūt decembrī tiks atrasts skaidrs ceļš, pa kuru iet, un tas tiks finansēts. Ir skaidri pateikts, ka Lietuva netiks atstāta viena."
Lietuvas valsts vadītājs arī norādījis, ka Viļņa nav pilnīgi atteikusies no domas panākt AES slēgšanas atlikšanu, bet, ja tai tiktu piedāvāts labāks risinājums, Lietuva to pieņemtu.
Eiropas Savienības padome samita nobeiguma dokumentos atbalstīja EK iniciatīvu izstrādāt rīcības plānu starpsavienojumu būvei ar Baltijas valstīm, un šā plāna grafiku paredzēts izveidot līdz gada beigām.
Lietuvas premjers jautājumu par starpsavienojumu ar Zviedriju komentējis atšķirīgi. "Mēs lūdzām EK prezidentu [Žozē Manuelu] Barrozu vai viņa pilnvarotu cilvēku kļūt par starpnieku. Esmu runājis arī ar Zviedrijas premjeru - teicu, ka tuvākajā laikā mēs varam tikties visi, un lūdzu galīgo lēmumu. (..) Domāju, ka tuvākajā Viļņā vai Stokholmā varētu notikt Lietuvas, Latvijas un Zviedrijas tikšanās, piedaloties EK."
"Mēs nevarēsim slēgt AES, ja mums nebūs nekādas alternatīvas, ja līdz 2009.gada beigām nebūs uzcelts, teiksim, energotilts uz Zviedriju vai cita alternatīva," piebildis Ķirķils. Tomēr sarunā ar žurnālistiem pēc samita viņš atzinis, ka šis termiņš nav īpaši reāls - pat ar palielinātu finansējumu.
"Runājot par "Swedlit" [Zviedrijas un Lietuvas kabeļa projektu], mūsu partneri latvieši nekādi nevar pieņemt galīgo lēmumu. Domāju, ka to nosaka iekšpolitiskās, partiju problēmas. Bet mēs esam gatavi un, klātesot prezidentam, pateicām Zviedrijas premjeram, ka rīt varam sākt projektu. (..) Zviedri saka - vienojieties ar latviešiem, tad mēs vienojamies, bet viņi atkal maina viedokli," sacījis Lietuvas valdības vadītājs.
Kā ziņots, pagājušajā nedēļā, kad Godmanis un Ķirķils Viļņā pārrunāja jautājumu par energotiltu uz Zviedriju. Preses konferencē pēc viņu tikšanās tika norādīts, ka zviedriem varētu tikt piedāvāti izvēlei divi starpsavienojuma varianti - vai nu ar Latviju, vai ar Lietuvu.
Tomēr dažas stundas vēlāk Lietuvas valdības preses dienests izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka Latvijas valdības vadītājs turpmākajās sarunās "saskatījis Lietuvas piedāvātā energotilta varianta stiprās puses, ņemot vērā tās finansiālās un infrastruktūras iespējas, ko var garantēt Lietuva".
Ķirķils šonedēļ intervijā Latvijas Radio norādīja, ka Lietuvai ir gan tehniskā bāze, gan finanses starpsavienojuma būvei, bet, ja tiktu mainīta pieslēguma vieta, ietu zudumā laiks, jo Latvijai tādu projektu un finansējuma nav.
Latvijas premjers paudis pārliecību, ka Lietuva "jau tā uzņēmusies ļoti daudz atbildības", tāpēc Latvija ir gatava šajā atbildībā dalīties, un galīgais lēmums par energotilta virzienu būtu jāpieņem Eiropas Komisijai (EK), nevis kādai no pusēm.
Savukārt Lietuvas premjers Ģedimins Ķirķils sacījis Zviedrijas premjeram, ka Viļņa jau šobrīd ir gatava sākt energotilta būvi un drīzumā šai jautājumā varētu vērsties pie EK, kura šai jautājumā varētu uzņemties starpnieces lomu. Turklāt tuvākajā laikā Viļņā vai Stokholmā varētu notikt ieinteresēto valstu pārstāvju tikšanās, kurā tiktu galīgi izlemts, ar kuru valsti veidot starpsavienojumu.
Ķirķils pēc samita arī uzsvēris, ka Lietuvai jau līdz paredzētajam Ignalinas atomelektrostacijas (AES) slēgšanas termiņam - 2009.gadam - ir svarīgi nodrošināt energotiltu uz Zviedriju, kas gan neesot īpaši reāli, vai kādu citu alternatīvu. Tikmēr Godmanis paudis viedokli, ka šo starpsavienojumu var sākt būvēt 2010.gadā un arī tad nekas nebūtu nokavēts.
"Mēs esam teikuši, ka dalīsimies atbildībā, jo Lietuva jau ir uzņēmusies pārāk daudz atbildības," Latvijas valdības vadītāju citē Lietuvas ziņu aģentūra ELTA. "Jums jāslēdz Ignalinas AES, esat arī galvenie akcionāri jaunās Ignalinas AES projektā un partneri Polijas un Lietuvas starpsavienojuma projektā. Tās ir trīs lielas atbildības jomas. Tā kā jūs gribat uzņemties ceturto - starpsavienojumu ar Zviedriju - mēs izteicām savu piedāvājumu, ka varēsim uzņemties atbildību šai vienā jautājumā - par energotiltu starp Latviju un Zviedriju un līdz Lietuvai. Četras atbildības vienai valstij ir par daudz. Tas nav viegli."
"Šīs lietas vadīs EK - svarīgi, kurš projekts ir praktiskāks, labāk finansējams, kur labāk tiek risināti tiesiskie jautājumi," turpinājis Godmanis. "Galīgo lēmumu pieņems Komisija, nevis Lietuva vai Latvija. Divpusējās sarunās to izlemt grūti."
Pēc Godmaņa teiktā, "starpsavienojumi arī nebūs efektīvi, ja Baltijas valstīs netiks izveidots reāls tirgus".
"Domāju, ka lēmums tiks pieņemts nākamā gada otrajā pusē, Zviedrijas prezidentūras laikā, bet būvdarbi varētu sākties no 2010.gada, (..) un es neuzskatu, ka tas būtu par vēlu. (..) Lēmums jābalsta uz racionāliem, nevis politiskiem vai emocionāliem argumentiem," piebildis Latvijas premjers.
Viņš arī paudis viedokli, ka Lietuvai nav jēgas turpināt censties panākt atļauju neslēgt Ignalinas AES paredzētajā laikā - 2009.gada beigās, jo tā saņēmusi nepārprotamu EK noraidījumu. Kā uzskata Godmanis, tagad jāmeklē citi mehānismi, kā kompensēt AES slēgšanu.
"Tā ir Latvijas nostāja," komentējot Godmaņa teikto, sacījis Lietuvas prezidents Valds Adamkus. "Ja vajadzēs, mēs ar viņiem runāsim un saskaņosim. (..) Enerģētikas jomā Eiropa vienojusies, ka Lietuvai nepieciešami droši enerģijas avoti. Iespējami dažādi varianti, un varbūt decembrī tiks atrasts skaidrs ceļš, pa kuru iet, un tas tiks finansēts. Ir skaidri pateikts, ka Lietuva netiks atstāta viena."
Lietuvas valsts vadītājs arī norādījis, ka Viļņa nav pilnīgi atteikusies no domas panākt AES slēgšanas atlikšanu, bet, ja tai tiktu piedāvāts labāks risinājums, Lietuva to pieņemtu.
Eiropas Savienības padome samita nobeiguma dokumentos atbalstīja EK iniciatīvu izstrādāt rīcības plānu starpsavienojumu būvei ar Baltijas valstīm, un šā plāna grafiku paredzēts izveidot līdz gada beigām.
Lietuvas premjers jautājumu par starpsavienojumu ar Zviedriju komentējis atšķirīgi. "Mēs lūdzām EK prezidentu [Žozē Manuelu] Barrozu vai viņa pilnvarotu cilvēku kļūt par starpnieku. Esmu runājis arī ar Zviedrijas premjeru - teicu, ka tuvākajā laikā mēs varam tikties visi, un lūdzu galīgo lēmumu. (..) Domāju, ka tuvākajā Viļņā vai Stokholmā varētu notikt Lietuvas, Latvijas un Zviedrijas tikšanās, piedaloties EK."
"Mēs nevarēsim slēgt AES, ja mums nebūs nekādas alternatīvas, ja līdz 2009.gada beigām nebūs uzcelts, teiksim, energotilts uz Zviedriju vai cita alternatīva," piebildis Ķirķils. Tomēr sarunā ar žurnālistiem pēc samita viņš atzinis, ka šis termiņš nav īpaši reāls - pat ar palielinātu finansējumu.
"Runājot par "Swedlit" [Zviedrijas un Lietuvas kabeļa projektu], mūsu partneri latvieši nekādi nevar pieņemt galīgo lēmumu. Domāju, ka to nosaka iekšpolitiskās, partiju problēmas. Bet mēs esam gatavi un, klātesot prezidentam, pateicām Zviedrijas premjeram, ka rīt varam sākt projektu. (..) Zviedri saka - vienojieties ar latviešiem, tad mēs vienojamies, bet viņi atkal maina viedokli," sacījis Lietuvas valdības vadītājs.
Kā ziņots, pagājušajā nedēļā, kad Godmanis un Ķirķils Viļņā pārrunāja jautājumu par energotiltu uz Zviedriju. Preses konferencē pēc viņu tikšanās tika norādīts, ka zviedriem varētu tikt piedāvāti izvēlei divi starpsavienojuma varianti - vai nu ar Latviju, vai ar Lietuvu.
Tomēr dažas stundas vēlāk Lietuvas valdības preses dienests izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka Latvijas valdības vadītājs turpmākajās sarunās "saskatījis Lietuvas piedāvātā energotilta varianta stiprās puses, ņemot vērā tās finansiālās un infrastruktūras iespējas, ko var garantēt Lietuva".
Ķirķils šonedēļ intervijā Latvijas Radio norādīja, ka Lietuvai ir gan tehniskā bāze, gan finanses starpsavienojuma būvei, bet, ja tiktu mainīta pieslēguma vieta, ietu zudumā laiks, jo Latvijai tādu projektu un finansējuma nav.