Likumdošana un energoaudits

Foto: Likumdošana un energoaudits; autors: Likumdošana un energoaudits

Latvijā energoefektivitātes paaugstināšanas risinājumus ēkām izstrādā inženieru – konsultāciju firmas. Piemēram, ir uzņēmumi, kas specializējas elektrības, siltumenerģijas (siltumtrases, ISM, u.c.) patēriņa optimizācijā, kā arī uzņēmumi, kas veic kompleksu ēkas siltumenerģijas patēriņa (energoaudits) analīzi, kuru darbība ir jaunums Latvijā, jo energoefektīvu risinājumu nodrošināšana un energoaudits dzīvojamā sektorā ir attīstības sākumstadijā.

Energoaudita rezultātā tiek sastādīts ēkas energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu saraksts, veicamo darbu secība un to realizācijas izmaksas.
Energoaudits ir maksas pakalpojums un to Latvijā kvalitatīvi spēj veikt aptuveni 10 firmas. Lielāku publicitāti to starpā ir ieguvušas aptuveni 3 – 5 firmas. Diemžēl netrūkst arī "speciālistu", kas bez nepieciešamās kvalifikācijas uzdodas par tādiem. Tā kā likums par energoaudita veikšanu joprojām ir izstrādes stadijā, energoauditoru kvalifikāciju visprecīzāk raksturo inženiera kvalifikācija un sertifikāts par specializēto kursu pabeigšanu. Pirms gada šāda veida kursi Rīgā tika organizēti ar Dānijas valdības atbalstu, savukārt, daži Latvijas speciālisti, zināšanas par energauditu ir ieguvuši Dānijā. Vairākās pašvaldībās ir norisinājušies apmācību semināri pašvaldību darbiniekim par energoefektivitāti.

Īpašu uzmanību energoauditam pievērsīs sākot no 2006. gada 4. janvāri, kad stāsies spēkā ES direktīva par ēku energomarķējumu (energopasi).. Energopasēs būs publiski pieejama informācija par to, cik siltuma, gāzes un elektrības ir patērēts uz 1m2 dotajā ēkā. Eiropā energopases jau sen ir ieviesušās arī privātajā sektorā un tajā atspoguļotie parametri par ēkas energoefektivitāti (nosakot arī ēkas siltumenerģijas patēriņu) ir viens no tās cenas lieluma noteicošajiem kritērijiem, pērkot vai pārdodot māju.
Arī Latvijā direktīva paredzēs energopases nepieciešamību mājas vai dzīvokļa pārdošanas vai pirkšanas gadījumā. Zināma neskaidrība pastāv par situāciju risināšanu, kurā īpašnieks vēlēsies pārdot savu dzīvokli, bet ēkai nebūs energopases. Vai nu pārdevējam būs jāveic energoaudits visai ēkai par saviem līdzekļiem vai jāmeklē iespējas, izmaksas par energoauditu segt, sadarbojoties ar visiem ēkas iemītniekiem. Jāpiebilst, ka vienam dzīvoklim energopases netiks izsniegtas – tās būs juridiski dokumenti, kas attieksies uz ēku kopumā.

Atsevišķa dzīvokļa energaoudits, lai cik tas būtu rūpīgi nosiltināts, nesniedz pilnīgu informāciju par ēkas kopējo siltumenerģijas patēriņu. Piemēram, ja dzīvoklī ir ierīkota autonoma apkure, īpašnieki ir izbraukuši uz ilgāku laika periodu un apkurei ieprogrammējuši minimālo režīmu, kas dzīvoklī uztur gaisa temperatūru 12ºC, tad kaimiņu dzīvokļa siltums tiek patērēts arī šī dzīvokļa apsildei, kas savukārt ietekmē kopējo bilanci. Tas vien nozīmē to, ka ēkas, kurās ir dzīvokļi ar ļoti krasām gaisa temperatūras atšķirībām, nav energoefektīva.

Latvijā energoaudita un dzīvojamo ēku energopases marķējuma pilotprojekts ir realizēts Ogres pilsētā 139 ēkām. Energopases piestiprina redzamā vietā pie ēkas fasādes. Tā kā likums par energosertifikāciju vēl nav stājies spēkā, tad nav arī izstrādāts vienots energopases modelis, taču ar laiku tāds tiks izstrādāts un ietvers uzskatāmu informāciju ikvienam. Energopases būs derīgas noteiktu laiku, iespējams, 10 gadus.

Materiāls veidots sadarbībā ar SIA "Cetera" Tehniskās nodaļas vadītāju, LLU Lauku Inženieru fakultātes lektoru Andri Vulānu.