Likumdošanas un būvmateriālu ražotāju "attiecības"
Tā vien šķiet, ka Latvija šad tad ir sadalījusies divās paralēlās pasaules – birokrātiskajā, kas rada likumus, un reālajā, kas neskatoties uz dažu likumu absurdumu, ir spiesta tos ievērot
Foto: Likumdošanas un būvmateriālu ražotāju "attiecības"; autors: Likumdošanas un būvmateriālu ražotāju "attiecības"Tā vien šķiet, ka Latvija šad tad ir sadalījusies divās paralēlās pasaules – birokrātiskajā, kas rada likumus, un reālajā, kas neskatoties uz dažu likumu absurdumu, ir spiesta tos ievērot.
Tā arī nav saprotams, kāpēc izstrādājot likumus, netiek ņemtas vērā attiecīgas nozares speciālistu rekomendācijas, kas vienmēr ir ciešā saistībā ar "dzīvi". LBRA izpilddirektors Žanis Šulcs: "Būvmateriālu ražotājus pašreiz satrauc dabas resursu nodoklis. Ne vienu reizi vien esam saņēmuši šī likuma projektu un rakstījuši arī savas iebildes Vides ministrijai, Finansu ministrijai un Ekonomikas ministrijai.
Dabas resursu nodoklis sadārdzinās ražošanas procesu, piemēram, šķembu izmaksas palielināsies par 1-2%, kas, savukārt, cels būvniecības cenas. Ja mēs runājam par inflācijas ierobežošanu, tad šis likums darbībā inflāciju tikai palielinās." Dabas resursu nodokli ir paredzēts palielināt visiem Latvijā iegūstamajiem izejmateriāliem, kas tiek izmantoti būvmateriālu ražošanā – dolomītam, ūdenim, kaļķim, mālam, smiltij. Esošais dabas resursu nodoklis nav liels, ražotājiem "saprotams", ļaujot arī gala produkta cenu saglabāt patērētājam "saprotamā" līmenī.
Par ražotāju iespēju iespaidot likumdošanu izsakās LBRA prezidents Juris Reisons: "Darbojoties Ekonomikas Ministrijas ekspertu grupā ir iesniegti daudz un dažādi priekšlikumi, kas varētu reāli sekmēt uzņēmējdarbības attīstību, piemēram, samazināt nodokļus, ja finansu līdzekļi tiek investēti ražošanas tālākā attīstībā. Taču būtiski nekas nemainās tieši tādās nozīmīgās lietās. Līdz ar to lielākā daļa uzņēmumu uzskata, ka iespaidot likumdošanu, lai tā būtu labvēlīgāka uzņēmējdarbībai, praktiski ir neiespējami. Reāla rezultāta nav. Bet tai pat laikā uzskatām, ka noiet malā un nolaist rokas arī nedrīkst, jo šad un tad tomēr izdodas kaut ko mainīt par labu uzņēmējiem.
Savā laikā cieši sadarbojāmies ar Rūpniecības Konfederāciju, jo tai bija pārstāvniecība tautsaimniecības padomē, kuras slēdzienus vēra ņēma arī Ministru Kabinets. Pašreiz Rūpniecības Konfederācija savu darbību ir gandrīz beigusi un mums vienīgā iespēja ietekmēt likumdošanu ir ar Ekonomikas ministrijas starpniecību. Protams, ka mūsu būvmateriālu ražotāji vēlētos, lai būtu viņu pārstāvis valdības līmeni, kas saprātīgi lobētu ražotāju intereses.
Ja pavisam godīgi jāizsakās, tad nav skaidra mūsu kā ražotāju "piederība". EM Būvniecības departaments tomēr akcentu liek uz jautājumu risināšanu, kas pamatā ir saistīti ar būvniecību, bet ne ar būvmateriālu ražošanu ne. Faktiski esam pieraduši vieni strādāt. Kā Latvija ieguva neatkarību, tā ražotāji tiek "mētāti" starp Ekonomikas ministriju un citām instancēm, bet sava aizstāvja valdības līmenī mums nav."
Pirms pāris gadiem bija dzirdamas valdības līmenī aktīvas runas par nodokļu atvieglojumiem investoriem. Tā īsti līdz pat šai dienai tas netiek realizēts. Nodokļu atvieglojumi izrādās ir paredzēti investīcijām, kas pārsniedz 10 milj eiro, taču Latvijā ir populārs investīciju apjoms 1-1,5 milj euro apmērā. Līdz ar to Rietumu kapitāls lēni nāk iekšā, jo būvmateriālu ražošana ir sfēra, kur ātra un viegla nauda nav iegūstama.
Investīcijas atmaksājas 10 – 15 gadu laikā, kas arī pieprasītu pēc iespējas labvēlīgākus nosacījumus, lai rastos interese finansu līdzekļus ieguldīt ražošanā. Pagaidām ar iekļaušanos NATO ir atrisināta tikai Latvijas kā teritorijas drošība, kas arī nav mazsvarīgs faktors Rietumu kapitālam.
Žanis Šulc: "Savā laikā pastāvēja būvniecības nacionāla programma, kuras izstrādē mēs aktīvi ņēmām dalību, cerībā, ka tur būs "atainotas" arī mūsu vēlmes un arī kāds speciālists valstiskā līmenī ar to nodarbosies. Taču tas viss apklusa. Pie mums ir nonākusi ne viena vien ilgtermiņa, īstermiņa stratēģija no Ekonomikas ministrijas, kurā nekas konkrēts netiek minēts.
Ne velti uzņēmēji gaida ne tikai oficiālu papīru kalnus, bet arī reālu virzību. Tagad valstī runā tikai par tūrisma, tranzītu attīstību, bet par rūpniecību runā ļoti maz. Pilnīgi iespējams, ka valstiskā līmenī pietrūkst kompetentu speciālistu, kas ar to nodarbotos."
