Logi. CE marķējums – mums to vajag vai nē?

Būvniecībā CE-marķējums nav tik sen kā uz elektroprecēm, rotaļlietām utt., kam tas kalpo kā apliecinājums minimālo drošības prasību izpildei. Būvmateriāliem tam ir pavisam cita nozīme – tas ir to veiktspējas, vai vienkāršāk – tā īpašību raksturojums un vienlaicīgi atbilstības deklarācija. Būvniecībā, kā vienkāršākais logu analogs, būtu minami sausie maisījumi, piem. flīžu līmes, apmetumi utt, kam CE-marķējums ir jau uzdrukāts uz iepakojuma.

Tiem CE-marķējuma obligātā ieviešana arī bija gadus piecus pirms logiem, un viss it kā ir skaidrs, izņemot to, ka arī šajā jomā, pieļauju, lielākajai daļai būvnieku tas pilnīgi neko neizsaka, un neviens nepievērš uzmanību CE-marķējumā minētajām klasēm, kaut gan tur atrodas vērtīga informācija, kā savstarpēji salīdzināt šos produktus, piemēram pēc salizturības, kas ārdarbos pielietotiem materiāliem varētu būt daudz būtiskāks kritērijs par citiem, piem. - zemāko cenu.

Analoģisks mērķis, obligātai logu konstrukciju marķēšanai ar CE-marķējumu Eiropas mērogā, arī bija sniegt konkrētu, Eiropas mērogā salīdzināmu informāciju par katra konkrētā loga veiktspēju (īpašībām). Latvijā, kopš obligātās prasības, ka katram tirgū nonākošam logam (neatkarīgi vai ievestam no citas valsts, vai ražotam uz vietas) ir jābūt ar CE-marķējumu, tūlīt būs pagājuši jau divi gadi. Tomēr, jo vairāk mēs attālinamies no šā termiņa – jo šķiet mazāk tas kādu mūsu valstī vairs interesē.

Problēma ir tā, ja visi šīs būvniecības nozares procesā iesaistītie posmi nezin un neprot lasīt šos CE-marķējumus, tad no tiem arī nav pilnīgi nekādas jēgas. Pietiek, lai tikai viens ķēdes posms, projekts-iepirkums-iebūve-uzraudzība, izkristu, lai galarezultātā, kādu atbilstību konkrētiem kritērijiem un standartiem, arī vairs nebūtu ko prasīt.

Piemēram, šodien tik ļoti iecienītais raksturlielums – logu siltumacaurlaidība. Ja kāds no šiem posmiem būs izlaidis vai neuzturēs atbilstošas zemākas Uw prasības izvirzīšanu atbilstoši standartam, tad finālā, nekādu labāku prasību, kā Uw zem 1,8(W/m2K), kas ir atbilstoša patreizējai LBN002-01 prasībai, izvirzīt arī nevarēs. Nerunājot par citiem logu raksturlielumiem, kā piemēram "gaisa caurlaidība", kas, ja runājam par energoefektīvu ēku, ir tikpat būtiska kā siltumcaurlaidība, bet normatīvo prasību pie mums nav. Tātad, ja šāda prasība nav izvirzīta un atbilstoši uzturēta, tā nevienam arī nav jānodrošina.

Vēl vairāk situāciju sarežģī tas, ka daudzām nestandarta logu konstrukcijām, šādam marķējumam varētu būtu nepieciešami individuāli aprēķini un dati, tas nozīmē papildus "birokrātiskas" problēmas ražotājam – tātad arī ražotājs pats par sevi nebūt nav ieinteresēts šādas marķēšanas veikšanai.

Reāli CE-marķējumam būtu jāaizstāj pierastā parauga atbilstības deklarācijas atbilstoši MK not. Nr181, kas logu jomā, atkarībā no konkrētā objekta un būvuzrauga, šodien ir sastopamas visai dažādās interpretācijās. Tā vietā, lai šeit mēģinātu izveidot pilnīgāku atbilstības deklarāciju, daudz būtiskāk būtu vairāk uzmanības veltīt konkrēto logu konstrukciju faktiskās atbilstības novērtēšanai būvobjektā, kaut vai tiem pašiem, CE-marķējumā minētajiem datiem.

Ja runājam par logiem, tad CE-marķējums NEGARANTĒ konkrētā loga kvalitāti, un pat to, ka tajā norādītā informācija ir pareiza un atbilstoša, tomēr:

- Pēc CE-marķējuma formas un tur minētās informācijas, bieži vien var rast priekšstatu par konkrētā ražotāja kompetenci, un arī pašu logu,
- Ar CE-marķējumu, drīkst marķēt tikai uzņēmumi, kam ir atbilstoši līgumi, CE-deklarācija un vesela rinda citu dokumentu un apliecinājumu. (tā uzraudzība gan ir katras ES dalībvalsts uzraugošo institūciju kompetencē un spējā/nespējā to nodrošināt – tātad iegādājoties, gan importētos, gan Latvijā ražotos logus, būtu jāņem vērā arī šis faktors),
- Ar CE-marķējumu, drīkst marķēt tikai uzņēmumi, kam ir nodrošināta atbilstoša ražošanas kontrole (tās uzraudzība gan atkal ir katras ES dalībvalsts uzraugošo institūciju kompetencē, turklāt ražošanas kultūra katrā valstī arī ir atšķirīga, ārī tas būtu jāņem vērā),
- Visi CE-marķējumā, minētie raksturlielumi ir noteikti atbilstoši vienotiem standartiem, un atbilstoši vienādi apzīmēti un visiem saprotami,
- Un laikam jau pats galvenais - visām CE-marķējumā minētajām raksturlielumu vērtībām ir jābūt pierādāmām, - tas nozīmē, ka to pamatā ir jābūt atbilstošiem apliecinājumiem, turklāt tie ir vienoti un "atbilstoši lasāmi" neatkarīgi no to izcelsmes valsts un valodas. Šos pierādījumus ir tiesības pieprasīt pirms šo logu iebūves (protams ir jāprot šos pierādījumus atbilstoši novērtēt un galvenais – identificēt ar piegādāto konstrukciju!!!)

Vērtējot situāciju šajā būvniecības nozarē mūsu valstī, varam vien konstatēt, ka šis jautājums  "vai mums ir vajadzīgs CE-marķējums logiem?", ir pilnībā atstāts katra tirgus dalībnieka ziņā. Ja spriestu pēc logu skaita, kam šāds marķējums vispār būtu atrodams – varētu teikt – to Latvijā gandrīz nevajag, bet ja pēc tā, kā tas pēc savas būtības tiek izmantots būvniecības procesā, tad to nevajag tikpat kā nevienam.

Lēmums, vai CE-marķējums ir nevajadzīga birokrātija, vai liecība par to, ka šo logu vispār konkrētajā būvē drīkst iebūvēt - pretstatā pārējai Eiropai, pie mums atkal ir atstāts katra būvniecības dalībnieka ziņā.

Tātad, CE-marķējums logiem ir nevienam nevajadzīgs papīrītis, vai varbūt tomēr kārtējā mums dotā, bet neizmantotā iespēja, lai kaut nedaudz sakārtotu šo būvniecības nozari???

Raksta autors: Atis Jumiķis,SIA Rehau tehniskais konsultants

Raksts veidots žurnālam "Būvinženieris"

Foto: Logi. CE marķējums – mums to vajag vai nē?; autors: Logi. CE marķējums – mums to vajag vai nē?

REHAU SIA

Daugavgrīvas 83/89, Rīga, LV-1007
Tel.: 67609079
www.rehau.lv