Ļoti vēlamies ko vairāk uzzināt par siltajām grīdām un šobrīd tik populārajiem siltumsūkņiem. Brīžam šķiet, ka tā ir modes lieta, propaganda – ne tikai siltumsūkņi, bet arī siltās grīdas. Vēlamies nos

Foto: Ļoti vēlamies ko vairāk uzzināt par siltajām grīdām un šobrīd tik populārajiem siltumsūkņiem. Brīžam šķiet, ka tā ir modes lieta, propaganda – ne tikai siltumsūkņi, bet arī siltās grīdas. Vēlamies nos; autors: Ļoti vēlamies ko vairāk uzzināt par siltajām grīdām un šobrīd tik populārajiem siltumsūkņiem. Brīžam šķiet, ka tā ir modes lieta, propaganda – ne tikai siltumsūkņi, bet arī siltās grīdas. Vēlamies nos

Siltās grīdas Latvijā ir samērā jauns, taču pasaulē jau vairākus gadu desmitus pazīstams apkures veids. www.building.lv atrodama informācija, ka siltās grīdas pamatā ir elektriskais kabelis, kas iestrādāts grīdā, to silda un dod vienmērīgu siltumu telpai. Šim apkures veidam ir vairākas priekšrocības- tas ir neredzams un neaizņem vietu, siltuma sadalījums ir racionāls - vissiltāk ir pie grīdas, kur tas visvairāk nepieciešams, pie griestiem ir vēsāk, siltums ir viegli regulējams.

Grīdas apsildi dzīvokļos un privātmājās lieto plaši: tas ir visdrošākais apkures veids mitrās telpās, piemēram, vannasistabās. Tiek nodrošināts galvenais aspekts - komforts; izkāpjot no vannas vai dušas, grīda ir patīkami silta, vienmēr mitrajā telpā neveidojas pelējuma procesi, tiek ekonomēta nelielās telpas platība, jo nav jāparedz vieta radiatoriem. Tikpat nepieciešama silta grīda ir telpā pie baseina vai saunas. Arvien biežāk siltās grīdas paredz virtuvēs, sevišķi, ja tās izklāj ar flīzēm, un bērnu istabās, jo mazuļi lielu dienas daļu pavada, spēlējoties uz grīdas.

Elektriskā siltā grīda patērē salīdzinoši nelielu jaudu - viena kvadrātmetra apsildei ir nepieciešams uzstādīt 100 - 150 W. Tas nozīmē, ka nelielās telpās grīdas apsildi var uzstādīt pat padomju laika daudzstāvu namos, taču, lai apsildītu visu dzīvokli būs nepieciešama jaudas palielināšana. Starp trūkumiem laikam jāmin fakts, ka elektroenerģija ir samērā dārgs enerģijas avots.

Siltumsūkņu plusus un mīnusus apzinājuši www.building.lv foruma apmeklētāji. Tradicionāls ir uzskats, ka siltumsūkņi ir dārgi uzstādīšanā, bet salīdzinoši lēti ekspluatācijā. Zemes siltumsūknis ir labs risinājums vietās, kur nav pieejama dabasgāze, pareizi ierīkota šī ir viena no ekspluatācijā lētākajām apkures sistēmām. Siltumsūkņa lietotājs izvērtējis, ka galvenie plusi ir fakts, ka var iztikt bez skursteņa, nav nepieciešama nekāda iejaukšanās sistēmas darbībā- sūkni uzstāda, ieslēdz un par tā apkalpošanu uz vairākiem gadiem var aizmirst. Ja ir vēlēšanās, apkures sistēmu var saslēgt "gudrās mājas" sistēmā, kas nozīmē, ka tās darbību var regulēt no jeburas vietas pasaulē ar interneta vai mobilā tālruņa palīdzību. Savukārt par galvenajiem mīnusiem, ko konstatējis sistēmas lietotājs, jāmin ievērojamās sistēmas ierīkošanas izmaksas, taču tās tikai nedaudz pārsniedz šķidrā kurināmā sistēmas uzstādīšanas izmaksas. Iespējams, ka gada aukstākajās dienās (Latvijas apstākļos tās ir max 2-3 nedēļas gadā, kad āra temperatūra ir zem -20 grādiem) automātiski ieslēgsies paralēls iekārtā jau iebūvēts elektriskais sildītājs un izdevumi par elektrību šai laikā var pieaugt vairākkārt. ja gadās ilglaicīgi elektroenerģijas piegādes pārrāvumi nepalīdzēs arī rezerves ģenerators. Lai novērstu iespējamās problēmas, paralēli siltumsūknim ieteicams ierīkot vēl kādu citu, piemēram, malkas apkures katlu vai kamīnu.

Siltumsūkņus starp citu itin bieži uzstāda kopā ar siltajām grīdām, veidojot vienotu, ekspluatācijā patīkamu sistēmu.