Lūdz sniegt metodiku applūstošo teritoriju noteikšanai
Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Edmunda Krastiņa (TP) uzdevumā Pilsētas attīstības departaments sagatavojis un nosūtījis Vides ministrijai vēstuli ar lūgumu sniegt metodiku applūstošo teritoriju noteikšanai, norādot arī kompetentās valsts institūcijas, ar kurām jāsaskaņo attiecīgie jautājumi.
Informāciju sagatavoja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa
Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Edmunda Krastiņa (TP) uzdevumā Pilsētas attīstības departaments sagatavojis un nosūtījis Vides ministrijai vēstuli ar lūgumu sniegt metodiku applūstošo teritoriju noteikšanai, norādot arī kompetentās valsts institūcijas, ar kurām jāsaskaņo attiecīgie jautājumi.
Jau ziņots, ka pēc Satversmes tiesas sprieduma par Ādažu teritorijas plānojuma neatbilstību Satversmes 115. pantam, kurā tiesa ir sniegusi Aizsargjoslu likuma interpretāciju saistībā ar teritorijas plānošanas procesu, vairs nav iespējama būvniecība teritorijās ar appludinājuma varbūtību vismaz reizi simt gados. "Satversmes tiesas spriedums, protams, ir jāpilda, lai gan tas būtiski ierobežo pilsētas attīstības iespējas – tostarp apdraudot arī tādu projektu īstenošanu, kā Ziemeļu šķērsojums ar visu tam paredzamo Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu, un Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecība.
Daudziem tūkstošiem privātpersonu un uzņēmumu, kuri iegādājušies zemesgabalus uz aptuveni 25% Rīgas administratīvās teritorijas (tik lielas platības skaitās plūdu apdraudētas reizi simt gados) ir liegtas iespējas būvēt dzīvojamās mājas, birojus vai ražotnes – faktiski ir pārkāpts tiesiskās paļāvības princips un apdraudētas Civillikumā garantētās tiesības rīkoties ar privāto īpašumu", sacīja E.Krastiņš. "Savukārt institūcijām, kurām savā darbā jāvadās pēc tiesas sprieduma, trūkst atbilstošas normatīvās bāzes. Lai mazinātu iespējamo korupcijas risku valsts un pašvaldības iestādēs, pieņemot ar šo jautājumu saistītos lēmumus, arī lūdzām Vides ministrijas skaidrojumu. Pēc kādas metodikas noteikt applūstošās teritorijas un ar ko saskaņot to sarakstu – tie ir jautājumi Vides ministrijai, atbildi uz kuriem mēs gaidām visdrīzākajā laikā".
Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Edmunda Krastiņa (TP) uzdevumā Pilsētas attīstības departaments sagatavojis un nosūtījis Vides ministrijai vēstuli ar lūgumu sniegt metodiku applūstošo teritoriju noteikšanai, norādot arī kompetentās valsts institūcijas, ar kurām jāsaskaņo attiecīgie jautājumi.
Jau ziņots, ka pēc Satversmes tiesas sprieduma par Ādažu teritorijas plānojuma neatbilstību Satversmes 115. pantam, kurā tiesa ir sniegusi Aizsargjoslu likuma interpretāciju saistībā ar teritorijas plānošanas procesu, vairs nav iespējama būvniecība teritorijās ar appludinājuma varbūtību vismaz reizi simt gados. "Satversmes tiesas spriedums, protams, ir jāpilda, lai gan tas būtiski ierobežo pilsētas attīstības iespējas – tostarp apdraudot arī tādu projektu īstenošanu, kā Ziemeļu šķērsojums ar visu tam paredzamo Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu, un Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecība.
Daudziem tūkstošiem privātpersonu un uzņēmumu, kuri iegādājušies zemesgabalus uz aptuveni 25% Rīgas administratīvās teritorijas (tik lielas platības skaitās plūdu apdraudētas reizi simt gados) ir liegtas iespējas būvēt dzīvojamās mājas, birojus vai ražotnes – faktiski ir pārkāpts tiesiskās paļāvības princips un apdraudētas Civillikumā garantētās tiesības rīkoties ar privāto īpašumu", sacīja E.Krastiņš. "Savukārt institūcijām, kurām savā darbā jāvadās pēc tiesas sprieduma, trūkst atbilstošas normatīvās bāzes. Lai mazinātu iespējamo korupcijas risku valsts un pašvaldības iestādēs, pieņemot ar šo jautājumu saistītos lēmumus, arī lūdzām Vides ministrijas skaidrojumu. Pēc kādas metodikas noteikt applūstošās teritorijas un ar ko saskaņot to sarakstu – tie ir jautājumi Vides ministrijai, atbildi uz kuriem mēs gaidām visdrīzākajā laikā".