Lūgs piešķirt 10 000 latu Rumbulas lidostas sanācijai
Vides speciālisti secinājuši, ka atkritumu poligona Getliņos piesārņojums apvienojas ar Rumbulas lidostas piesārņojumu un lēnām izplatās Daugavas virzienā.
Rīgas domes Vides komiteja šodien akceptēja Ls 9995 piešķiršanu no Pilsētas attīstības fonda Rumbulas lidostas sanācijai 2004.gadā.
Vides speciālisti secinājuši, ka atkritumu poligona Getliņos piesārņojums apvienojas ar Rumbulas lidostas piesārņojumu un lēnām izplatās Daugavas virzienā.
Deputātiem sagatavotajos materiālos ir norādīts, ka bijušās Rumbulas lidostas teritorija Nacionālā vides politikas plānā atzīmēta kā viena no desmit piesārņotākajām teritorijām ar naftas produktiem Latvijā.
Bijušais Rumbulas lidlauks tika izmantots kā militārās aviācijas bāze no 1954.gada līdz 1978.gadam, savukārt no 1958.gada līdz 1975.gadam to izmantoja arī kā civilo lidostu.
Speciālisti norāda, ka Rumbulas lidlauka slēgšanas dokumentos atrodama informācija, ka vidē nonākušas apmēram 1000 tonnas aviācijas degvielas.
Rīgas domes Vides departaments veicis teritorijas izpēti, kurā konstatēts lidlauka dienvidu daļas grunts un gruntsūdeņu piesārņojums ar naftas produktiem. Izpētes dati liecina, ka grunts un gruntsūdens naftas produktu piesārņojums koncentrējas apakšzemes cauruļvadu tiešā tuvumā. Novērojumos akās, kuras ierīkotas naftas vadu tuvumā, fiksēts piesārņots gruntsūdens, kurā naftas produkti sasniedz stipra piesārņojuma robežu.
2003.gada rudenī monitoringa urbumos Daugavas krastā ņemtajos paraugos konstatēti šķīstošie naftas produkti, kas nozīmē, ka ar naftas produktiem piesārņotie gruntsūdeņi ieplūst Daugavā.
Kā norāda vides eksperti, Rumbulas daļu kaitīgi ietekmē tuvumā esošais sadzīves atkritumu poligons "Getliņi". Galvenā problēma saistīta ar gruntsūdeņu piesārņojumu, kura areāls pārvietojas Daugavas virzienā, un pastāv draudi dziļāko dzeramā ūdens horizontu piesārņošanai.
Vides departaments atgādina, ka lidlauka teritorija saskaņā ar Rīgas attīstības plānu 1995.-2005.gadam daļēji paredzēta mazstāvu individuālajai apbūvei, daļēji sabiedriskajai apbūvei. Attīstības plāna realizācija nav iespējama bez teritorijas sanācijas.
Vides speciālisti secinājuši, ka atkritumu poligona Getliņos piesārņojums apvienojas ar Rumbulas lidostas piesārņojumu un lēnām izplatās Daugavas virzienā.
Deputātiem sagatavotajos materiālos ir norādīts, ka bijušās Rumbulas lidostas teritorija Nacionālā vides politikas plānā atzīmēta kā viena no desmit piesārņotākajām teritorijām ar naftas produktiem Latvijā.
Bijušais Rumbulas lidlauks tika izmantots kā militārās aviācijas bāze no 1954.gada līdz 1978.gadam, savukārt no 1958.gada līdz 1975.gadam to izmantoja arī kā civilo lidostu.
Speciālisti norāda, ka Rumbulas lidlauka slēgšanas dokumentos atrodama informācija, ka vidē nonākušas apmēram 1000 tonnas aviācijas degvielas.
Rīgas domes Vides departaments veicis teritorijas izpēti, kurā konstatēts lidlauka dienvidu daļas grunts un gruntsūdeņu piesārņojums ar naftas produktiem. Izpētes dati liecina, ka grunts un gruntsūdens naftas produktu piesārņojums koncentrējas apakšzemes cauruļvadu tiešā tuvumā. Novērojumos akās, kuras ierīkotas naftas vadu tuvumā, fiksēts piesārņots gruntsūdens, kurā naftas produkti sasniedz stipra piesārņojuma robežu.
2003.gada rudenī monitoringa urbumos Daugavas krastā ņemtajos paraugos konstatēti šķīstošie naftas produkti, kas nozīmē, ka ar naftas produktiem piesārņotie gruntsūdeņi ieplūst Daugavā.
Kā norāda vides eksperti, Rumbulas daļu kaitīgi ietekmē tuvumā esošais sadzīves atkritumu poligons "Getliņi". Galvenā problēma saistīta ar gruntsūdeņu piesārņojumu, kura areāls pārvietojas Daugavas virzienā, un pastāv draudi dziļāko dzeramā ūdens horizontu piesārņošanai.
Vides departaments atgādina, ka lidlauka teritorija saskaņā ar Rīgas attīstības plānu 1995.-2005.gadam daļēji paredzēta mazstāvu individuālajai apbūvei, daļēji sabiedriskajai apbūvei. Attīstības plāna realizācija nav iespējama bez teritorijas sanācijas.
