Mājokļu un vides komiteja aizvadītajā gadā strādājusi ļoti ražīgi
Foto: Mājokļu un vides komiteja aizvadītajā gadā strādājusi ļoti ražīgi
Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko uzsver, ka viņa vadītā komiteja aizvadītajā gadā ir strādājusi ļoti ražīgi. Apkopotā informācija liecina, ka komiteja pērn sanākusi uz 31 sēdi, kopumā izskatot 176 jautājumus.
Rīgas domē ir izskatīti 84 Mājokļu un vides komitejas iesniegtie lēmumprojekti, seši saistošo noteikumu projekti, pieci nolikumi, kā arī komiteja sagatavojusi vienu instrukciju un vienus iekšējos noteikumus.
Mājokļu un vides komitejā izskatīti jautājumi par vides aizsardzību, atkritumu saimniecību, pilsētas apstādījumu, dārzu, parku, mežu, kā arī aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošanu, energoapgādes, ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu attīstību, energoresursu taupības pasākumu īstenošanu, īres un komunālajiem maksājumiem, palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā un kapsētu pakalpojumu organizēšanu.
Aizvadītajā gadā komiteja bijusi iniciatore jaunu saistošo noteikumu "Par rīcības plānu trokšņa samazināšanai Rīgas aglomerācijā" un "Rīgas pilsētas hidrogrāfiskā tīkla lietošanas un apsaimniekošanas noteikumi" apstiprināšanai, kā arī ierosinājusi grozījumus saistošajos noteikumos "Par reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību dzīvokļa jautājumu risināšanā", paplašinot to personu loku, kuras ir tiesīgas saņemt pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā.
Lai atbalstītu dzīvojamo māju siltināšanu tika sagatavoti saistošie noteikumi "Par kārtību, kādā Rīgas pilsētas pašvaldība sniedz palīdzību energoefektivitātes pasākumu veikšanai dzīvojamā mājā". Tagad ir iespējams saņemt pašvaldības līdzfinansējumu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas energoaudita veikšanai. Tas tiek piešķirts atbilstoši pašvaldības budžetā paredzēto līdzekļu apmēram vai, izmantojot piesaistītus finanšu līdzekļus, un veido 80% no energoaudita izmaksām, bet ne vairāk kā Ls 300 vienai mājai.
Mājokļu un vides komitejā izskatīta Rīgas pašvaldības dzīvojamā fonda attīstības programma 2012. -2013. gadam, kā arī atbalstu guvusi jaunu dzīvojamo māju, tajā skaitā, arī sociālo māju celtniecības uzsākšana trijās vietās. Gobas un Gaigalas ielas rajonā paredzēts būvēt četras daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas ar 296 dzīvokļiem. Uz zemesgabala, kas atrodas starp Andreja Saharova, Tīnūžu un Praulienas ielu, cels divas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas ar 318 dzīvokļiem. Savukārt Imantas 8. līnijā paredzēts būvēt trīs sociālās dzīvojamās mājas ar 290 sociāliem dzīvokļiem, veselības centru un sociālā dienesta telpām. Šo māju būvniecības projektu pasūtītāja un vadības funkcijas uzņemsies SIA "Rīgas pilsētbūvnieks".
Komiteja pieņēmusi arī vairākus lēmumus par ēku un atsevišķu brīvo dzīvokļu renovāciju, lai paplašinātu pašvaldības dzīvojamo fondu.
Mājokļu un vides komiteja akceptēja arī lēmumprojektu nemainīt īres maksu tiem dzīvokļu īrniekiem, kuriem izīrēti pašvaldības dzīvokļi. Praktiski šis lēmums attieksies uz tiem rīdziniekiem, kuri bija stāvējuši dzīvokļu rindā un kuriem izīrēti dzīvokļi pašvaldības mājas, kuras apsaimnieko SIA "Rīgas pilsētbūvnieks". Dzīvojamo telpu īres maksa tāpat kā līdz šim tiks noteikta 45 santīmu apmērā par vienu kvadrātmetru mēnesī. Aprēķinot īres maksu, lodžiju platībai piemēros koeficientu 0,5, bet balkoniem un segto terašu platībai piemēros koeficientu 0,3. Papildus īres maksai proporcionāli izīrētajai platībai būs jāmaksā zemes nomas maksa vai likumā noteiktais nekustamā īpašuma nodoklis.
Mājokļu un vides komitejas uzmanības lokā bija Rīgas ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plāna ieviešana un pērn "Rīgas Enerģētikas aģentūra" sagatavoja pirmo progresa ziņojumu par plāna ieviešanu. Tas tika izskatīts arī Briselē, kur atrodas Pilsētu mēru pakta birojs, kas apvieno pilsētas, kuras ir parakstījušas apņemšanos veicināt ilgspējīgas enerģētikas attīstību, lielu vērību pievēršot energoefektivitātei un atjaunojamās enerģijas īpatsvara palielināšanai. Rīga sevi pozicionē kā pilsētu ar ilgspējīgas attīstības ievirzi, kas pozitīvi risina aktuālas enerģētikas un vides problēmas.
Sagatavojot progresa ziņojumu, tika veikti dažādi aprēķini, kas liecina, ka Rīgā ir samazinājies oglekļa dioksīda (CO2) emisiju kopējais apjoms, kuru rada visa veida enerģijas un kurināmā patēriņš Rīgā. Analizējot šos datus, var redzēt, ka būtisks emisiju samazinājums ir transporta sektorā, tāpat labus rezultātus ir devusi siltumcentrāļu modernizācija, biodegvielas plašāka izmantošanu un ēku energoefektivitātes pasākumu veikšana, it īpaši, izglītības iestāžu ēku siltināšana.
Mājokļu un vides komiteja lēma, ka Mazās Arkādijas teritorija ir jāiegūst pilsētas īpašumā kā sabiedrībai nozīmīgs objekts vides aizsardzības jomā.
Komiteja pērn arī atbalstīja 67 dažādus vides projektus, kuri tiek finansēti no Rīgas vides aizsardzības fonda līdzekļiem kopsummā par Ls 607 544. Vairāki projekti ir saistīti ar dzīvnieku stāvokļa uzlabošanu, aizsargājamo teritoriju apsaimniekošanu, grāvju un caurteku tīrīšanu, dažāda veida atkritumu savākšanu un pilsētas koku sakopšanu.
Mājokļu un vides komiteja kontrolē Rīgas domes Mājokļu un vides departamentu un Rīgas pilsētas Īres valdi. Komiteja sadarbojas arī ar pašvaldības aģentūrām "Rīgas dārzi un parki" un "Rīgas Enerģētikas aģentūru", pašvaldības uzņēmumiem "Rīgas pilsētbūvnieks", "Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs", "Rīgas ūdens" u.c. iestādēm un organizācijām.
Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs V. Stepaņenko pērn ir saņēmis 145 iesniegumus no juridiskām personām un 161 iesniegumu no iedzīvotājiem, bet pavisam kopumā ir saņemti un apstrādāti 567 dokumenti.
