MK akceptē Pirmo energoefektivitātes rīcības plānu 2008.-2010.gadam
13.maijā, Ministru kabinetā tika atbalstīts Ekonomikas ministrijas izstrādātais Latvijas Republikas Pirmais energoefektivitātes rīcības plāns 2008. – 2010.gadam, kas paredz virkni energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu mājokļu, pakalpojumu, transporta, rūpniecības un lauksaimniecības jomā.
13.maijā, Ministru kabinetā tika atbalstīts Ekonomikas ministrijas izstrādātais Latvijas Republikas Pirmais energoefektivitātes rīcības plāns 2008. – 2010.gadam, kas paredz virkni energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu mājokļu, pakalpojumu, transporta, rūpniecības un lauksaimniecības jomā.
Galvenie uzdevumi energoefektivitātes jomā ir saistīti ar komunālās infrastruktūras uzlabošanu, nelietderīgas energoresursu izmantošanas novēršanu un vienotas atbalsta politikas izstrādāšanu energoefektivitātes paaugstināšanai siltumapgādes uzņēmumu sistēmās un ēku energoefektivitātes paaugstināšanu.
Latvijā lielākais gala enerģijas patērētājs ir mājsaimniecību sektors, kas sastāda 36% no kopējā gala enerģijas patēriņa, tāpēc pieejamie finanšu resursi prioritāri būs vērsti uz energoefeiktivātes paaugstināšanu mājokļu sektorā.
Ņemot vērā paredzēto līdzekļu apjomu no Struktūrfondiem, Kohēzijas fonda un Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta[1], kas paredz daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes paaugstināšanu, projektu finansēšanas intensitāti, kā arī izmantojot enerģijas efektivitātes pasākumu izmaksu un enerģijas ietaupījuma novērtējumu, tiek prognozēts 373 GWh kopējais enerģijas ietaupījums gadā mājokļos no paredzētajām aktivitātēm projektu īstenošanas beigās 2016. gadā. Ņemot vērā, ka lielākā daļa no projektiem tiks īstenota pēc 2010. gada, tad arī nozīmīgākais enerģijas ietaupījums tiek paredzēts pēc 2010. Gada.
Enerģijas pietiekamība ir būtisks valsts ekonomiskās izaugsmes, dzīves kvalitātes un valsts drošības priekšnosacījums. Lai pilnveidotu enerģijas apgādes infrastruktūru un īstenotu enerģijas efektivitātes pasākumus, jāuzlabo enerģijas pietiekamība patērētājiem un jāsamazina ietekme uz vidi.
Lai veicinātu efektīvu enerģijas izmantošanu, Enerģētikas pamatnostādnēs 2007.-2016.gadam ir izvirzīti sekojoši mērķi:
· veicināt energoefektivitātes pasākumus ēkās, samazinot primāro energoresursu patēriņu par 1% gadā;
· samazināt vidējo īpatnējo siltumenerģijas patēriņu ēkās no 220-250 kWh/m2/gadā uz 195 kWh/m2/gadā laika posmā līdz 2016. gadam, bet līdz 2020.gadam sasniegt vidējo īpatnējo siltumenerģijas patēriņu 150 kWh/m2/gadā
Energoresursu un enerģijas izmantošanas efektivitātes paaugstināšana ražošanas, transportēšanas un patēriņa posmos ir viens no galvenajiem Latvijas Republikas valsts attīstības un enerģētikas politikas uzdevumiem, kura risināšana pozitīvi ietekmēs enerģijas apgādes drošību, klimata pārmaiņu samazināšanu un valsts ekonomikas konkurētspēju.
Rīcības plāns izstrādāts Nacionālā attīstības plānā 2007.-2013.gadam un Enerģētikas attīstības pamatnostādnēs 2007.-2016.gadam noteikto mērķu īstenošanai, kā arī atbilstoši 2006.gada 5.aprīļa Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/32/EK par enerģijas galapatēriņa efektivitāti un energoefektivitātes pakalpojumiem prasībām.
Informāciju sagatavoja:
Evita Urpena
EM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Tālr.nr. 7013193
Avots: www.em.gov.lv
Galvenie uzdevumi energoefektivitātes jomā ir saistīti ar komunālās infrastruktūras uzlabošanu, nelietderīgas energoresursu izmantošanas novēršanu un vienotas atbalsta politikas izstrādāšanu energoefektivitātes paaugstināšanai siltumapgādes uzņēmumu sistēmās un ēku energoefektivitātes paaugstināšanu.
Latvijā lielākais gala enerģijas patērētājs ir mājsaimniecību sektors, kas sastāda 36% no kopējā gala enerģijas patēriņa, tāpēc pieejamie finanšu resursi prioritāri būs vērsti uz energoefeiktivātes paaugstināšanu mājokļu sektorā.
Ņemot vērā paredzēto līdzekļu apjomu no Struktūrfondiem, Kohēzijas fonda un Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta[1], kas paredz daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes paaugstināšanu, projektu finansēšanas intensitāti, kā arī izmantojot enerģijas efektivitātes pasākumu izmaksu un enerģijas ietaupījuma novērtējumu, tiek prognozēts 373 GWh kopējais enerģijas ietaupījums gadā mājokļos no paredzētajām aktivitātēm projektu īstenošanas beigās 2016. gadā. Ņemot vērā, ka lielākā daļa no projektiem tiks īstenota pēc 2010. gada, tad arī nozīmīgākais enerģijas ietaupījums tiek paredzēts pēc 2010. Gada.
Enerģijas pietiekamība ir būtisks valsts ekonomiskās izaugsmes, dzīves kvalitātes un valsts drošības priekšnosacījums. Lai pilnveidotu enerģijas apgādes infrastruktūru un īstenotu enerģijas efektivitātes pasākumus, jāuzlabo enerģijas pietiekamība patērētājiem un jāsamazina ietekme uz vidi.
Lai veicinātu efektīvu enerģijas izmantošanu, Enerģētikas pamatnostādnēs 2007.-2016.gadam ir izvirzīti sekojoši mērķi:
· veicināt energoefektivitātes pasākumus ēkās, samazinot primāro energoresursu patēriņu par 1% gadā;
· samazināt vidējo īpatnējo siltumenerģijas patēriņu ēkās no 220-250 kWh/m2/gadā uz 195 kWh/m2/gadā laika posmā līdz 2016. gadam, bet līdz 2020.gadam sasniegt vidējo īpatnējo siltumenerģijas patēriņu 150 kWh/m2/gadā
Energoresursu un enerģijas izmantošanas efektivitātes paaugstināšana ražošanas, transportēšanas un patēriņa posmos ir viens no galvenajiem Latvijas Republikas valsts attīstības un enerģētikas politikas uzdevumiem, kura risināšana pozitīvi ietekmēs enerģijas apgādes drošību, klimata pārmaiņu samazināšanu un valsts ekonomikas konkurētspēju.
Rīcības plāns izstrādāts Nacionālā attīstības plānā 2007.-2013.gadam un Enerģētikas attīstības pamatnostādnēs 2007.-2016.gadam noteikto mērķu īstenošanai, kā arī atbilstoši 2006.gada 5.aprīļa Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/32/EK par enerģijas galapatēriņa efektivitāti un energoefektivitātes pakalpojumiem prasībām.
Informāciju sagatavoja:
Evita Urpena
EM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Tālr.nr. 7013193
Avots: www.em.gov.lv