MK lems par jaunu elektroenerģijas bāzes jaudu attīstību
11.martā Ministru kabinets skatīs Ekonomikas ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu "Elektroenerģijas ražošanas jaunu bāzes jaudu ieviešanas scenārijs".
11.martā Ministru kabinets skatīs Ekonomikas ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu "Elektroenerģijas ražošanas jaunu bāzes jaudu ieviešanas scenārijs".
Par šo jautājumu ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards rīt, plkst.7.50 runās arī LTV1 rīta programmā "Labrīt".
Ņemot vērā nākotnē gaidāmo elektroenerģijas jaudas deficītu un enerģētikas ekspertu vērtējumu par piemērotākajiem šīs problēmas risinājumiem, ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) rosina nekavējoties sākt darbu pie jaunu bāzes jaudu projektiem.
Ekonomikas ministrija ar enerģētikas ekspertiem ir sagatavojusi ziņojumu, kurā tiek izteiktas prognozes par nepieciešamajām elektroenerģijas jaudām nākotnē, tiek analizētas dažādu elektrostaciju veidu priekšrocības un trūkumi, izvirzīti piemērotākie risinājumi, to vieta un nākamie soļi.
Ziņojumā arī norādīts, ka neatkarīgi no Ignalinas AES projekta virzības un starpsavienojumu veidošanas, Latvijā jāattīsta jaunu bāzes jaudu projekti, ko var pamatot gan no elektroapgādes drošuma viedokļa, gan lai uzlabotu valsts importa - eksporta bilanci.
Ekonomikas ministrija piedāvā sākt darbu pie divu jaunu elektrostaciju būvniecības Latvijā - viena 400 megavatu cietā kurināmā stacija būtu būvējama Kurzemē un otra 400 megavatu gāzes stacija – Rīgā. Elektrostaciju veida izvēli noteica resursu piegādes garantijas un ilgtspējība, jaudas pieejamības drošums, enerģijas cena (ietverot maksu par ietekmi uz vidi) un projekta īstenošanas laiks.
Gāzes kā energoresursa priekšrocība ir ieviešanas ātrums, trūkumi – resursu struktūras vienveidība un cenu nestabilitāte. Savukārt, ogļu priekšrocība ir tirgus stabilitāte, bet trūkumi - nepieciešams vairāk CO2 kvotu nekā gāzes gadījumā un sarežģītā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra. Paralēli darbam pie jaunu bāzes jaudu stacijām, jāapgūst atlikušais koģenerācijas potenciāls un jāveicina līdzsvarota atjaunojamo energoresursu izmantošana.
Informācijas avots: Ekonomikas ministrijas mājas lapa www.em.gov.lv
Par šo jautājumu ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards rīt, plkst.7.50 runās arī LTV1 rīta programmā "Labrīt".
Ņemot vērā nākotnē gaidāmo elektroenerģijas jaudas deficītu un enerģētikas ekspertu vērtējumu par piemērotākajiem šīs problēmas risinājumiem, ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) rosina nekavējoties sākt darbu pie jaunu bāzes jaudu projektiem.
Ekonomikas ministrija ar enerģētikas ekspertiem ir sagatavojusi ziņojumu, kurā tiek izteiktas prognozes par nepieciešamajām elektroenerģijas jaudām nākotnē, tiek analizētas dažādu elektrostaciju veidu priekšrocības un trūkumi, izvirzīti piemērotākie risinājumi, to vieta un nākamie soļi.
Ziņojumā arī norādīts, ka neatkarīgi no Ignalinas AES projekta virzības un starpsavienojumu veidošanas, Latvijā jāattīsta jaunu bāzes jaudu projekti, ko var pamatot gan no elektroapgādes drošuma viedokļa, gan lai uzlabotu valsts importa - eksporta bilanci.
Ekonomikas ministrija piedāvā sākt darbu pie divu jaunu elektrostaciju būvniecības Latvijā - viena 400 megavatu cietā kurināmā stacija būtu būvējama Kurzemē un otra 400 megavatu gāzes stacija – Rīgā. Elektrostaciju veida izvēli noteica resursu piegādes garantijas un ilgtspējība, jaudas pieejamības drošums, enerģijas cena (ietverot maksu par ietekmi uz vidi) un projekta īstenošanas laiks.
Gāzes kā energoresursa priekšrocība ir ieviešanas ātrums, trūkumi – resursu struktūras vienveidība un cenu nestabilitāte. Savukārt, ogļu priekšrocība ir tirgus stabilitāte, bet trūkumi - nepieciešams vairāk CO2 kvotu nekā gāzes gadījumā un sarežģītā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra. Paralēli darbam pie jaunu bāzes jaudu stacijām, jāapgūst atlikušais koģenerācijas potenciāls un jāveicina līdzsvarota atjaunojamo energoresursu izmantošana.
Informācijas avots: Ekonomikas ministrijas mājas lapa www.em.gov.lv
