M.Rubīna: Rīgas pašvaldībai vajadzētu "plašā frontē" sekmēt ēku energoauditēšanu
Foto: M.Rubīna: Rīgas pašvaldībai vajadzētu "plašā frontē" sekmēt ēku energoauditēšanu
Rīgas pašvaldībai vajadzētu "plašā frontē" sekmēt ēku energoauditēšanu, šodien Rīgas domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas deputātiem norādīja Rīgas Enerģētikas aģentūras (REA) direktore Maija Rubīna.
Rīgas pašvaldībai vajadzētu "plašā frontē" sekmēt ēku energoauditēšanu, šodien Rīgas domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas deputātiem norādīja Rīgas Enerģētikas aģentūras (REA) direktore Maija Rubīna.
Šo viedokli atbalstīja arī domnieks Jānis Karpovičs (LSDSP), uzsverot, ka visus ēku siltināšanai pieejamos līdzekļus vajadzētu novirzīt ēku energoauditēšanai un siltināšanas projektēšanai, nevis nosiltināt dažas mājas, tādējādi iztērējot visus līdzekļus.
Domnieki atzina, ka vieglāk būs piesaistīt starptautiskos līdzekļus lielai ēku kopai, kurām būs jau gatavi siltināšanas projekti.
"Kad ēkām būs izstrādāti siltināšanas projekti, tās uzreiz varēs pretendēt uz finansējumu un piedalīties konkursos," sacīja Rubīna, piebilstot, ka patlaban energoauditu veikšanai būtu nepieciešams piešķirt 40 000-50 000 latu. Pērn pašvaldība šim nolūkam piešķīra 10 000 latu, no kuriem tika iztērēti 2300 lati un energoaudits veikts 21 mājai.
REA vadītāja gan atzina, ka patlaban Latvijā neesot Eiropas Savienības (ES) standartam atbilstošu energoauditoru, bet, pretendējot uz ES fondu un banku līdzekļiem, šādi speciālisti būšot nepieciešami.
"Patlaban risinām jautājumu par sertificēšanu un licencēšanu," sacīja Rubīna, piebilstot, ka šādi speciālisti varētu parādīties jau šovasar.
Rubīna aģentūrai LETA atzina, ka Latvijā esot "cilvēku pamatmateriāls", kuriem tikai vajadzēšot iziet speciālus kursus un no komisijas jāsaņem sertifikāts.
Komitejas deputāti šodien atbalstīja REA sagatavoto un domes deputāta Karpoviča virzīto Ministru prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam adresētas vēstules projektu, kurā aicināts pievērst lielāku uzmanību ēku siltināšanai.
Rīgas ēku kompleksai renovācijai un siltināšanai būtu nepieciešami 615 miljoni latu, liecina vēstulē minētie Rubīnas veiktie aprēķini.
Rubīna vēstules projektā norāda, ka ekonomikas sildīšanas neatliekamai sākšanai nepietiekami novērtēts plašsaziņas līdzekļos izskanējušais Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimševiča aicinājums veidot Latvijā lielu projektu māju siltināšanai.
Šādam projektam ir lielas priekšrocības, salīdzinot ar citiem iespējamiem projektiem, kas stimulē ražošanu, uzskata Rubīna.
Pēc REA vadītājas domām, tieši būvniecība ir tā nozare, kas krīzes apstākļos spēj ātri radīt jaunas darba vietas, ļauj pelnīt, maksāt nodokļus un rēķinus un dod ienākumus budžetā. Tāpat Latvijā ir pietiekami attīstītas un patlaban nenoslogotas būvniecības nozares jaudas, kas atļauj darbu sākt nekavējoties, kā arī būvniecības nozare saistīta ar materiālu un izstrādājumu ražotājiem, bet izvērsts māju siltināšanas process radīs šo materiālu un izstrādājumu pieprasījumu un stimulēs ražošanas aktivizēšanos, līdz ar to ienākumus budžetā.
Šo viedokli atbalstīja arī domnieks Jānis Karpovičs (LSDSP), uzsverot, ka visus ēku siltināšanai pieejamos līdzekļus vajadzētu novirzīt ēku energoauditēšanai un siltināšanas projektēšanai, nevis nosiltināt dažas mājas, tādējādi iztērējot visus līdzekļus.
Domnieki atzina, ka vieglāk būs piesaistīt starptautiskos līdzekļus lielai ēku kopai, kurām būs jau gatavi siltināšanas projekti.
"Kad ēkām būs izstrādāti siltināšanas projekti, tās uzreiz varēs pretendēt uz finansējumu un piedalīties konkursos," sacīja Rubīna, piebilstot, ka patlaban energoauditu veikšanai būtu nepieciešams piešķirt 40 000-50 000 latu. Pērn pašvaldība šim nolūkam piešķīra 10 000 latu, no kuriem tika iztērēti 2300 lati un energoaudits veikts 21 mājai.
REA vadītāja gan atzina, ka patlaban Latvijā neesot Eiropas Savienības (ES) standartam atbilstošu energoauditoru, bet, pretendējot uz ES fondu un banku līdzekļiem, šādi speciālisti būšot nepieciešami.
"Patlaban risinām jautājumu par sertificēšanu un licencēšanu," sacīja Rubīna, piebilstot, ka šādi speciālisti varētu parādīties jau šovasar.
Rubīna aģentūrai LETA atzina, ka Latvijā esot "cilvēku pamatmateriāls", kuriem tikai vajadzēšot iziet speciālus kursus un no komisijas jāsaņem sertifikāts.
Komitejas deputāti šodien atbalstīja REA sagatavoto un domes deputāta Karpoviča virzīto Ministru prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam adresētas vēstules projektu, kurā aicināts pievērst lielāku uzmanību ēku siltināšanai.
Rīgas ēku kompleksai renovācijai un siltināšanai būtu nepieciešami 615 miljoni latu, liecina vēstulē minētie Rubīnas veiktie aprēķini.
Rubīna vēstules projektā norāda, ka ekonomikas sildīšanas neatliekamai sākšanai nepietiekami novērtēts plašsaziņas līdzekļos izskanējušais Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimševiča aicinājums veidot Latvijā lielu projektu māju siltināšanai.
Šādam projektam ir lielas priekšrocības, salīdzinot ar citiem iespējamiem projektiem, kas stimulē ražošanu, uzskata Rubīna.
Pēc REA vadītājas domām, tieši būvniecība ir tā nozare, kas krīzes apstākļos spēj ātri radīt jaunas darba vietas, ļauj pelnīt, maksāt nodokļus un rēķinus un dod ienākumus budžetā. Tāpat Latvijā ir pietiekami attīstītas un patlaban nenoslogotas būvniecības nozares jaudas, kas atļauj darbu sākt nekavējoties, kā arī būvniecības nozare saistīta ar materiālu un izstrādājumu ražotājiem, bet izvērsts māju siltināšanas process radīs šo materiālu un izstrādājumu pieprasījumu un stimulēs ražošanas aktivizēšanos, līdz ar to ienākumus budžetā.
