Madonā būvēs siltumtrasi uz seniem apbedījumiem
Madonā laika un līdzekļu trūkuma dēļ netiks pilnībā veikta jaunās siltumtrases būvniecības vietā atklāto seno apbedījumu izpēte un jaunā siltumtrase tiks būvēta tieši uz senkapiem.
Madonā laika un līdzekļu trūkuma dēļ netiks pilnībā veikta jaunās siltumtrases būvniecības vietā atklāto seno apbedījumu izpēte un jaunā siltumtrase tiks būvēta tieši uz senkapiem.
Kā aģentūru LETA informēja Madonas domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters, trases izbūvei tiks veidots papildu uzbērums, lai nodrošinātu tās atrašanos pietiekamā dziļumā.
Kā norādīja Ceļapīters, dome nespēj piešķirt papildu līdzekļus arheoloģiskajai izpētei, ko pieprasījis arhitektoniskās izpētes uzņēmums SIA "A.I.G.", turklāt tai jau šajā apkures sezonā jāsāk kurināt ar šķeldas kurināmo, kas būs iespējams, tikai izbūvējot aizsākto siltumtrasi.
"Domei tomēr prioritāte nav arheoloģija, bet veiksmīga saimniekošana pilsētā, kas ciestu lielus zaudējumus gadījumā, ja šajā vietā netiktu izbūvēta siltumtrase jau šajā apkures sezonā," atzina Ceļapīters. Siltumtrases būvniecības modelis - tās ievietošana metra dziļumā, lai neskartu senkapu slāni, uzberot tai metru augstu zemes uzbērumu, - saskaņots ar arheologiem, kas šādam modeli piekrituši.
Sākotnēji siltumtrases būvniecība plānota, apejot vietu, kur bija aizdomas par senkapu atrašanās vietu, taču tie izrādījušies tik plašā teritorijā, ka septembrī darbu veicēji apbedījumiem tomēr uzrakušies.
Kā aģentūrai LETA norādīja Madonas novadpētniecības muzeja zinātniskais direktors Indulis Zvirgzdiņš, atklātie apbedījumi ir 300 - 200 gadu veci. Nākamajā nedēļā iecerēts pabeigt arheoloģiskos izrakumus un sakārtot būvlaukumu, lai siltumtrases izbūves veicējs SIA "SUIS - Rīga" Madonas filiāle varētu trases izbūvi pabeigt līdz valsts svētkiem 18.novembrī.
Kā norādīja Zvirgzdiņš, dziļumā esošajiem apbedījumiem trase nekādu kaitējumu nenodarīs, lai gan tos nevarēs atrakt un veikt turpmāko izpēti laikā, kamēr tur atradīsies trase. "Tam ir arī savas priekšrocības - uzskatu, ka pēc 20 gadiem, pateicoties tehnoloģijas attīstībai, no seniem apbedījumiem varēsim gūt daudz vairāk informācijas par mūsu senču dzīvi, nekā šodien," teica Zvirgzdiņš. Savukārt Ceļapīters uzsvēra, ka nemaz neesot tehnoloģiski sarežģīti turpināt izrakumus arī zem trases vasaras sezonā, neskarot caurules.
Laikā no septembra atrastas un Madonas muzeja īpašumā nonākušas daudzas senlietas, kas bieži tiek atrastas senās apbedījumu vietās - bronzas saktas, seni nazīši, kas ielikti līdzi aizgājējiem, kā arī citas rotaslietas un darbarīki. 8.novembrī izrakumos atrasts oriģināls no dzīvnieka ilkņa izveidots galvas piekariņš, kā arī sarežģīts, izcaurumots krustiņš, kas, iespējams, arī lietots kā galvas piekariņš, pastāstīja Zvirgzdiņš.
Arheoloģiskā ziņā visnozīmīgākais atradums, pēc muzeja darbinieku un arhitektoniskās izpētes uzņēmuma "A.I.G." speciālistu viedokļa, ir sievietes stikla pērlīšu vainaga nospiedums zemē un tā atstātais ornaments uz galvaskausa, kas, pēc speciālistu teiktā, atbilst viduslaikiem ap 1500.gadu, kad latvju cilšu kultūra jau bija sajaukusies ar kristietību.
Kā aģentūra LETA uzzināja SIA "A.I.G.", šī materiāla pārbaude tiks veikta kādā no Rīgas muzejiem, laboratorijā, kur eksperti mēģinās noskaidrot pērlīšu krāsu un citu informāciju, ko tas var pavēstīt par vēsturi.
Apbedījumi atklātajos senkapos ir ārkārtīgi blīvi un no dažādiem laika posmiem. Zvirgzdiņš pastāstīja, ka tajos atrasti gan senajām latgaļu ciltīm raksturīgi 8. -12.gadsimta apbedījumi, kas vēlreiz apliecinot, ka tieši šīs ciltis dzīvojušas Madonas apkaimē, gan arī viduslaiku apbedījumi, kad latviešu tradīcijas bija sajaukušās ar vāciešu un citu tautu kultūru.
Agnese Krivade LETA
Copyright © LETA
Kā aģentūru LETA informēja Madonas domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters, trases izbūvei tiks veidots papildu uzbērums, lai nodrošinātu tās atrašanos pietiekamā dziļumā.
Kā norādīja Ceļapīters, dome nespēj piešķirt papildu līdzekļus arheoloģiskajai izpētei, ko pieprasījis arhitektoniskās izpētes uzņēmums SIA "A.I.G.", turklāt tai jau šajā apkures sezonā jāsāk kurināt ar šķeldas kurināmo, kas būs iespējams, tikai izbūvējot aizsākto siltumtrasi.
"Domei tomēr prioritāte nav arheoloģija, bet veiksmīga saimniekošana pilsētā, kas ciestu lielus zaudējumus gadījumā, ja šajā vietā netiktu izbūvēta siltumtrase jau šajā apkures sezonā," atzina Ceļapīters. Siltumtrases būvniecības modelis - tās ievietošana metra dziļumā, lai neskartu senkapu slāni, uzberot tai metru augstu zemes uzbērumu, - saskaņots ar arheologiem, kas šādam modeli piekrituši.
Sākotnēji siltumtrases būvniecība plānota, apejot vietu, kur bija aizdomas par senkapu atrašanās vietu, taču tie izrādījušies tik plašā teritorijā, ka septembrī darbu veicēji apbedījumiem tomēr uzrakušies.
Kā aģentūrai LETA norādīja Madonas novadpētniecības muzeja zinātniskais direktors Indulis Zvirgzdiņš, atklātie apbedījumi ir 300 - 200 gadu veci. Nākamajā nedēļā iecerēts pabeigt arheoloģiskos izrakumus un sakārtot būvlaukumu, lai siltumtrases izbūves veicējs SIA "SUIS - Rīga" Madonas filiāle varētu trases izbūvi pabeigt līdz valsts svētkiem 18.novembrī.
Kā norādīja Zvirgzdiņš, dziļumā esošajiem apbedījumiem trase nekādu kaitējumu nenodarīs, lai gan tos nevarēs atrakt un veikt turpmāko izpēti laikā, kamēr tur atradīsies trase. "Tam ir arī savas priekšrocības - uzskatu, ka pēc 20 gadiem, pateicoties tehnoloģijas attīstībai, no seniem apbedījumiem varēsim gūt daudz vairāk informācijas par mūsu senču dzīvi, nekā šodien," teica Zvirgzdiņš. Savukārt Ceļapīters uzsvēra, ka nemaz neesot tehnoloģiski sarežģīti turpināt izrakumus arī zem trases vasaras sezonā, neskarot caurules.
Laikā no septembra atrastas un Madonas muzeja īpašumā nonākušas daudzas senlietas, kas bieži tiek atrastas senās apbedījumu vietās - bronzas saktas, seni nazīši, kas ielikti līdzi aizgājējiem, kā arī citas rotaslietas un darbarīki. 8.novembrī izrakumos atrasts oriģināls no dzīvnieka ilkņa izveidots galvas piekariņš, kā arī sarežģīts, izcaurumots krustiņš, kas, iespējams, arī lietots kā galvas piekariņš, pastāstīja Zvirgzdiņš.
Arheoloģiskā ziņā visnozīmīgākais atradums, pēc muzeja darbinieku un arhitektoniskās izpētes uzņēmuma "A.I.G." speciālistu viedokļa, ir sievietes stikla pērlīšu vainaga nospiedums zemē un tā atstātais ornaments uz galvaskausa, kas, pēc speciālistu teiktā, atbilst viduslaikiem ap 1500.gadu, kad latvju cilšu kultūra jau bija sajaukusies ar kristietību.
Kā aģentūra LETA uzzināja SIA "A.I.G.", šī materiāla pārbaude tiks veikta kādā no Rīgas muzejiem, laboratorijā, kur eksperti mēģinās noskaidrot pērlīšu krāsu un citu informāciju, ko tas var pavēstīt par vēsturi.
Apbedījumi atklātajos senkapos ir ārkārtīgi blīvi un no dažādiem laika posmiem. Zvirgzdiņš pastāstīja, ka tajos atrasti gan senajām latgaļu ciltīm raksturīgi 8. -12.gadsimta apbedījumi, kas vēlreiz apliecinot, ka tieši šīs ciltis dzīvojušas Madonas apkaimē, gan arī viduslaiku apbedījumi, kad latviešu tradīcijas bija sajaukušās ar vāciešu un citu tautu kultūru.
Agnese Krivade LETA
Copyright © LETA
