Mafija un atkritumi. Ko pateica un ko nepateica Kristovska kungs
Jānis Dinēvičs komentē Ģ.V.Kristovska medijos izskanējošo viedokli par iecerēto atkritumu apsaimniekošanas koncepciju.
Jānis Dinevičs: Ko pasaka un ko nepasaka Kristovska kungs
Var saprast, ka "potenciālais" Rīgas mēra kandidāts Ģirts Valdis Kristovskis ("Pilsoniskā savienība"), sēdēdams Briselē ērtajā Eiroparlamenta deputāta krēslā, pagaidām vāji orientējas municipālās problēmās Rīgā, tostarp tagad atkal aktualizētajos atkritumu izvešanas jautājumos. Iespējams, ja rīdzinieki viņam par laimi, bet sev par postu, dāvātu tagadējam eiroparlamentārietim uzticības avansu pašvaldību vēlēšanās, tad līdz nākamā sasaukuma beigām Kristovska kungs arī kaut ko iemācīsies no pašvaldību aktualitātēm un pilsētai risināmiem jautājumiem.
Taču nekādi nevar saprast, ka Eiropas Parlamenta deputāts var nepārzināt jaunākos Eiropas Savienības uzstādījumus atkritumu apsaimniekošanas jomā un nebūt kompetents par daudzu Eiropas pilsētu, arī Briseles praksi. Citiem vārdiem, nepārzināt arī Eiropas aktualitātes. Un tomēr, neraugoties uz augstāk minēto nekompetenci, Kristovska kungs atļaujas paust kategorisku viedokli "atkritumu jautājumā", izsakoties ziņu aģentūrā LETA (26.01.2009.). Vēlāk uz šo viedokli atsaucas arī visnotaļ cienījami laikraksti "Diena" (27.01.2009.) un "Dienas Bizness"(27.01.2009.).
Pēc Kristovska kunga domām piedāvātā koncepcija līdzinās "mafiozam plānam", kas izkropļo tirgus ekonomiku, likvidē konkurenci un monopolizē atkritumu izvešanu mūsu galvaspilsētā. Vēlos atgādināt, ka par pamatu jaunajai koncepcijai ņemta citu Eiropas galvaspilsētu (Prāgas, Stokholmas, Vīnes, Kopenhāgenas, Helsinku, Parīzes, Berlīnes, Londonas) pieredze. Šķiet, ka arī ar šo uzskaitījumu ir gana – kaut arī mēs te varētu vēl un vēl saukt pilsētu nosaukumus, jo velosipēda izgudrošana no jauna nudien nav nepieciešama. Atliek cerēt: Kristovska kungs atturēsies apgalvot, ka šajās pilsētās eksistējošās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas arī ir "mafiozs plāns".
Otrs – vēl absurdāks – apgalvojums Kristovska kunga "paziņojumā" ir par tirgus "kropļošanu" un konkurenci. Pirms zīmēt baisās nākotnes ainas, kā mazināsies konkurence un veidosies monopols, ielūkosimies esošajā tirgus sadalījumā. Aptuveni 70 procentus no atkritumu savākšanas "tirgus" Rīgā šobrīd kontrolē operators "L&T", 25 procentus – uzņēmums "Nelsen", bet atlikušos piecus procentus pārējie operatori. Turklāt par lielākā operatora darba kvalitāti ir saņemts krietns žūksnītis sūdzību. Jājautā Kristovska kungam: vai monopolstāvoklis atkritumu saimniecībā tiešām veidosies nākotnē? Bet varbūt, Kristovska kungs, tas ir tieši šobrīd? Katrā ziņā pieci līdzvērtīgi operatori katrs savā pilsētas rajonā noteikti ir labāk nekā tāda situācija, kāda pastāv tagad. Protams, visvairāk sašutušais operators ir tas, kurš strādā 70 procentos tirgus un būs gatavs savu biznesu aizstāvēt ar korektiem un, iespējams, pavisam nekorektiem līdzekļiem – no viņu biznesa viedokļa tas arī būtu pat saprotams.
Monopolcenas, kuras pēc Kristovska kunga apgalvojuma it kā ir neizbēgamas, arī ir, diplomātiski sakot, mīts. Jau šodien cenas nosaka Sabiedrisko pakalpojumu regulators un tā tas būs arī turpmāk, līdz ar to žēlošanās par "monopolistu" noteiktajiem tarifiem ir mazākajā mērā nekorekts un populistisks paņēmiens, lai pievērstu publikas uzmanību kārtējam "rīdzinieku aizstāvju tēlam". Neraugoties uz paziņojuma autora pieņēmumu, ka jaunā kārtība neveicinās atkritumu šķirošanu, plāns paredz, ka kvalitatīvi šķirotus atkritumus izvedīs par brīvu. Tas nozīmē, ka jaunie noteikumi tikai veicinās šķirošanu. Tiks novērsta arī netaisnība, kad tie, kuri nevēlas maksāt par atkritumu izvešanu, tos nes uz citu māju konteineriem, kuras maksā par izvešanu.
Krietni piesardzīgāk nekā iepriekš minētie "argumenti" skaļajā paziņojumā tiek apšaubīta arī maksāšana pēc izvesto atkritumu reālā apjoma. Sak, kur garantija, ka izvedēji mākslīgi nepalielinās svaru izvestajiem atkritumiem, nesabērs konteineros būvgružus, smiltis vai, vēl ļaunāk, mākslīgi "nesamitrinās" atkritumus, tādējādi palielinot to svaru. Un tādējādi maksāt par faktiski izvesto atkritumu daudzumu esot teju vai noziedzīgi... Jādomā, ka pie Kristovska kunga uz Briseli nebrauc sūdzēties vientuļie pensionāri, bet pie manis uz Rīgas domi nāk gan, lai pateiktu, ka ar viņu ienākumiem nav iespējams saražot gadā 1,6 kubikmetrus atkritumu un viņi vēlas maksāt pēc faktiskā atkritumu daudzuma, nevis pēc kaut kāda vidējā statistiskā – 1,6 kubikmetri uz cilvēku.
Nepārliecinoši ir pieņēmumi, ka negodīgi operatori mitrinās atkritumus un bērs klāt būvgružus vai smiltis. Jaunā koncepcija paredz, ka atkritumi tiek svērti divreiz. Pirmo reizi – no konkrētā konteinera, kurš aprīkots ar čipkarti (tātad – pirms jau ieberot mašīnā), un otrreiz Getliņos – pirms mašīnas izbēršanas. Svaram jāsakrīt, pa ceļam mitrināt ir bezjēdzīgi. Bet mitrināt konteineros pirms izbēršanas, mājas iedzīvotāju acu priekšā ir vienkārši neiespējami – tā kā iedzīvotāji maksās pēc faktiskā svara, tad šāda savācēju rīcība tiks momentā ievērota, un iedzīvotāji protestēs. Savukārt, sverot atkritumus divreiz, tiks novērsta arī iespēja, ka, braucot uz Getliņiem, tiks savākti atkritumi "paceļam" – kaut kur Pierīgas pagastos.
Protams, kā lielākais "bubulis" visā paziņojumā ir teksts par "Šķēles interesēm". Es neesmu un arī nevēlos būt Andra Šķēles advokāts, bet ko gan darītu Ģirts Valdis Kristovskis, ja viņam nebūtu iespējas piesaukt šo uzvārdu, apvainojot citus "mafiozu plānu" radīšanā? Kā citādi viņš varētu iegūt nepieciešamo politisko kapitālu? Starp citu, visi potenciālie atkritumu savākšanas operatori, visticamāk, tiks izvēlēti starptautiskā konkursā. Un te pat nav runas par kāda viena, divu vai pat piecu cilvēku "personisko monopolu". Kāpēc Kristovska kungs pēkšņi pievērsies šim "atkritumu astoņkājim", vai tiešām tieši šodien un tieši tagad viņam iesāpējusies visu rīdzinieku lielā sāpe? Tādēļ loģiski būtu jautāt: vai Kristovska kungs, aicinot praktiski nemainīt neko, pats nelobē kādu citu šī tirgus spēlētāju. Tādu, kam kārtības maiņa pamatīgi iesistu pa šobrīd tik viegli nākošo naudiņas plūsmu. Jo nesakārtotā atkritumu saimniecība, nepastāvoša konkurence ļauj vienkārši un bez piepūles saņemt naudu par atkritumu. Jo šādā sistēmā bez pienācīgas uzskaites pseido šķirotājiem ir iespējas nepamatoti saņemt dabas resursa nodokli. Šādu situāciju novērš jaunā koncepcija.
Lai novērstu jebkādas tālākas spekulācijas par šo tēmu, es gribētu aicināt Kristovska kungu un citus politiskos oponentus uz publisku diskusiju, lai mediju un ekspertu klātbūtnē varētu viens otram likt galdā argumentus. Ceru, ka godātais Eiroparlamenta deputāts no šādas iespējas – diskutēt publiski neatteiksies.
Jānis Dinevičs, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks
Informāciju sagatavoja:
Laura Kļaviņa 28316544, laura.klavina@riga.lv
Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa
Var saprast, ka "potenciālais" Rīgas mēra kandidāts Ģirts Valdis Kristovskis ("Pilsoniskā savienība"), sēdēdams Briselē ērtajā Eiroparlamenta deputāta krēslā, pagaidām vāji orientējas municipālās problēmās Rīgā, tostarp tagad atkal aktualizētajos atkritumu izvešanas jautājumos. Iespējams, ja rīdzinieki viņam par laimi, bet sev par postu, dāvātu tagadējam eiroparlamentārietim uzticības avansu pašvaldību vēlēšanās, tad līdz nākamā sasaukuma beigām Kristovska kungs arī kaut ko iemācīsies no pašvaldību aktualitātēm un pilsētai risināmiem jautājumiem.
Taču nekādi nevar saprast, ka Eiropas Parlamenta deputāts var nepārzināt jaunākos Eiropas Savienības uzstādījumus atkritumu apsaimniekošanas jomā un nebūt kompetents par daudzu Eiropas pilsētu, arī Briseles praksi. Citiem vārdiem, nepārzināt arī Eiropas aktualitātes. Un tomēr, neraugoties uz augstāk minēto nekompetenci, Kristovska kungs atļaujas paust kategorisku viedokli "atkritumu jautājumā", izsakoties ziņu aģentūrā LETA (26.01.2009.). Vēlāk uz šo viedokli atsaucas arī visnotaļ cienījami laikraksti "Diena" (27.01.2009.) un "Dienas Bizness"(27.01.2009.).
Pēc Kristovska kunga domām piedāvātā koncepcija līdzinās "mafiozam plānam", kas izkropļo tirgus ekonomiku, likvidē konkurenci un monopolizē atkritumu izvešanu mūsu galvaspilsētā. Vēlos atgādināt, ka par pamatu jaunajai koncepcijai ņemta citu Eiropas galvaspilsētu (Prāgas, Stokholmas, Vīnes, Kopenhāgenas, Helsinku, Parīzes, Berlīnes, Londonas) pieredze. Šķiet, ka arī ar šo uzskaitījumu ir gana – kaut arī mēs te varētu vēl un vēl saukt pilsētu nosaukumus, jo velosipēda izgudrošana no jauna nudien nav nepieciešama. Atliek cerēt: Kristovska kungs atturēsies apgalvot, ka šajās pilsētās eksistējošās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas arī ir "mafiozs plāns".
Otrs – vēl absurdāks – apgalvojums Kristovska kunga "paziņojumā" ir par tirgus "kropļošanu" un konkurenci. Pirms zīmēt baisās nākotnes ainas, kā mazināsies konkurence un veidosies monopols, ielūkosimies esošajā tirgus sadalījumā. Aptuveni 70 procentus no atkritumu savākšanas "tirgus" Rīgā šobrīd kontrolē operators "L&T", 25 procentus – uzņēmums "Nelsen", bet atlikušos piecus procentus pārējie operatori. Turklāt par lielākā operatora darba kvalitāti ir saņemts krietns žūksnītis sūdzību. Jājautā Kristovska kungam: vai monopolstāvoklis atkritumu saimniecībā tiešām veidosies nākotnē? Bet varbūt, Kristovska kungs, tas ir tieši šobrīd? Katrā ziņā pieci līdzvērtīgi operatori katrs savā pilsētas rajonā noteikti ir labāk nekā tāda situācija, kāda pastāv tagad. Protams, visvairāk sašutušais operators ir tas, kurš strādā 70 procentos tirgus un būs gatavs savu biznesu aizstāvēt ar korektiem un, iespējams, pavisam nekorektiem līdzekļiem – no viņu biznesa viedokļa tas arī būtu pat saprotams.
Monopolcenas, kuras pēc Kristovska kunga apgalvojuma it kā ir neizbēgamas, arī ir, diplomātiski sakot, mīts. Jau šodien cenas nosaka Sabiedrisko pakalpojumu regulators un tā tas būs arī turpmāk, līdz ar to žēlošanās par "monopolistu" noteiktajiem tarifiem ir mazākajā mērā nekorekts un populistisks paņēmiens, lai pievērstu publikas uzmanību kārtējam "rīdzinieku aizstāvju tēlam". Neraugoties uz paziņojuma autora pieņēmumu, ka jaunā kārtība neveicinās atkritumu šķirošanu, plāns paredz, ka kvalitatīvi šķirotus atkritumus izvedīs par brīvu. Tas nozīmē, ka jaunie noteikumi tikai veicinās šķirošanu. Tiks novērsta arī netaisnība, kad tie, kuri nevēlas maksāt par atkritumu izvešanu, tos nes uz citu māju konteineriem, kuras maksā par izvešanu.
Krietni piesardzīgāk nekā iepriekš minētie "argumenti" skaļajā paziņojumā tiek apšaubīta arī maksāšana pēc izvesto atkritumu reālā apjoma. Sak, kur garantija, ka izvedēji mākslīgi nepalielinās svaru izvestajiem atkritumiem, nesabērs konteineros būvgružus, smiltis vai, vēl ļaunāk, mākslīgi "nesamitrinās" atkritumus, tādējādi palielinot to svaru. Un tādējādi maksāt par faktiski izvesto atkritumu daudzumu esot teju vai noziedzīgi... Jādomā, ka pie Kristovska kunga uz Briseli nebrauc sūdzēties vientuļie pensionāri, bet pie manis uz Rīgas domi nāk gan, lai pateiktu, ka ar viņu ienākumiem nav iespējams saražot gadā 1,6 kubikmetrus atkritumu un viņi vēlas maksāt pēc faktiskā atkritumu daudzuma, nevis pēc kaut kāda vidējā statistiskā – 1,6 kubikmetri uz cilvēku.
Nepārliecinoši ir pieņēmumi, ka negodīgi operatori mitrinās atkritumus un bērs klāt būvgružus vai smiltis. Jaunā koncepcija paredz, ka atkritumi tiek svērti divreiz. Pirmo reizi – no konkrētā konteinera, kurš aprīkots ar čipkarti (tātad – pirms jau ieberot mašīnā), un otrreiz Getliņos – pirms mašīnas izbēršanas. Svaram jāsakrīt, pa ceļam mitrināt ir bezjēdzīgi. Bet mitrināt konteineros pirms izbēršanas, mājas iedzīvotāju acu priekšā ir vienkārši neiespējami – tā kā iedzīvotāji maksās pēc faktiskā svara, tad šāda savācēju rīcība tiks momentā ievērota, un iedzīvotāji protestēs. Savukārt, sverot atkritumus divreiz, tiks novērsta arī iespēja, ka, braucot uz Getliņiem, tiks savākti atkritumi "paceļam" – kaut kur Pierīgas pagastos.
Protams, kā lielākais "bubulis" visā paziņojumā ir teksts par "Šķēles interesēm". Es neesmu un arī nevēlos būt Andra Šķēles advokāts, bet ko gan darītu Ģirts Valdis Kristovskis, ja viņam nebūtu iespējas piesaukt šo uzvārdu, apvainojot citus "mafiozu plānu" radīšanā? Kā citādi viņš varētu iegūt nepieciešamo politisko kapitālu? Starp citu, visi potenciālie atkritumu savākšanas operatori, visticamāk, tiks izvēlēti starptautiskā konkursā. Un te pat nav runas par kāda viena, divu vai pat piecu cilvēku "personisko monopolu". Kāpēc Kristovska kungs pēkšņi pievērsies šim "atkritumu astoņkājim", vai tiešām tieši šodien un tieši tagad viņam iesāpējusies visu rīdzinieku lielā sāpe? Tādēļ loģiski būtu jautāt: vai Kristovska kungs, aicinot praktiski nemainīt neko, pats nelobē kādu citu šī tirgus spēlētāju. Tādu, kam kārtības maiņa pamatīgi iesistu pa šobrīd tik viegli nākošo naudiņas plūsmu. Jo nesakārtotā atkritumu saimniecība, nepastāvoša konkurence ļauj vienkārši un bez piepūles saņemt naudu par atkritumu. Jo šādā sistēmā bez pienācīgas uzskaites pseido šķirotājiem ir iespējas nepamatoti saņemt dabas resursa nodokli. Šādu situāciju novērš jaunā koncepcija.
Lai novērstu jebkādas tālākas spekulācijas par šo tēmu, es gribētu aicināt Kristovska kungu un citus politiskos oponentus uz publisku diskusiju, lai mediju un ekspertu klātbūtnē varētu viens otram likt galdā argumentus. Ceru, ka godātais Eiroparlamenta deputāts no šādas iespējas – diskutēt publiski neatteiksies.
Jānis Dinevičs, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks
Informāciju sagatavoja:
Laura Kļaviņa 28316544, laura.klavina@riga.lv
Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa